Ārsti satraukti par veselības aprūpi reģionos

Ārstu kongresos ik gadu piedalās arī Latvijā pazīstamais savas jomas speciālists otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts Ivo Tērauds, kuru nesen no Rīgas uz Ventspili izdevies pārvilināt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai.

Mēnesi nostrādādams Ventspilī, viņš secinājis, ka reģioni no valsts puses ir pamatīgi atstāti novārtā. Varētu pat teikt: tie ir no valsts pamesti. Pēc viņa domām, nav normāli, ka viss valsts finansējums tiek atdots Rīgas lielajām slimnīcām un pacientiem no reģioniem pat vienkāršas, elementāras lietas ir jādodas operēt uz Rīgu, kur rindā uz ausu, kakla vai deguna operāciju jāgaida pusgads, pat gads. Piemēram, Ventspilī uz šā profila operāciju jāgaida vien divas trīs nedēļas. Izņemot Ventspili, operējošu ausu, kakla un deguna ārstu nav nevienā citā Kurzemes slimnīcā, pat lielajā Liepājas slimnīcā nav. Pirmie operējošie speciālisti parādās Jelgavā, tad Rīgā. Līdzīga situācija ir arī citos reģionos. Piemēram: ja uz Vidzemes reģionālo slimnīcu Valmierā ātrā palīdzība aizved pacientu no Alūksnes ar asiņojošu degunu, viņu pārliek citā ātrās palīdzības mašīnā un ved uz Rīgu. Jo Valmierā vienkārši nav diennakts režīmā dežurējoša otolaringologa. Tāda nav arī Daugavpilī ar 100 tūkstošiem iedzīvotāju. «Kāpēc finansējumu nedod reģioniem? Mēs ļoti daudz ko varētu darīt uz vietas un pacientiem nebūtu jādzenas uz Rīgu,» uzsver I. Tērauds, piebilstot, ka reģionālajās slimnīcās nav jāpārstāda sirdis un jāveic tamlīdzīgas sarežģītas lietas, taču pamatlietām ir jābūt.

Ārstu kongresā no Ventspils piedalās arī Ziemļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā ārsta vietnieks, reanimatologs anesteziologs Olafs Ķeņģis. Viņš stāsta, ka vakar atklāšanas uzrunās skaļus aplausus izpelnījās frāze, ka medicīnā nav nekādi pakalpojumi, kā šobrīd visiem patīk skandināt. Medicīnā ārsti sniedz pacientiem palīdzību, nevis pakalpojumus.

Svarīgākais