Latvijā apņemas izveidot īpašu priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpes programmu

Latvijā perinatālajos centros Jēkabpilī, Valmierā un Liepājā, kā arī Bērnu slimnīcā pagājušajā gadā aprūpēti 59 priekšlaikus dzimuši mazuļi, kuru svars bijis vien 1000 gramu.

Vēl lielāks – vairāki simti – ir mazuļu skaits, kuri arī dzimuši pirms laika, bet viņu svars ir lielāks – vairāk nekā kilograms līdz divarpus kilogramiem. Visiem šiem mazuļiem nepieciešama īpaša aprūpe, taču pašlaik Latvijā nav īpašas priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpes programmas pēc tam, kad zīdainīši tiek izrakstīti no slimnīcas.

Latvijas Neonatologu biedrība aktualizējusi šo problēmu, uzsverot galveno – ja mēs parūpēsimies par priekšlaikus dzimušiem bērniem, daudz mazāks būs risks, ka viņiem paliks būtiski veselības un attīstības traucējumi vai invaliditāte.

Neizseko visiem

Par priekšlaikus dzimušu bērnu uzskata mazuli, kurš ieradies pasaulē līdz 36. grūtniecības nedēļai, savukārt dzīvotspējīgu bērnu uzskata no 22. grūtniecības nedēļas ar svaru, kas lielāks par 500 gramiem, skaidro Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas neonatoloģe Dace Tropa. Ja mazulis piedzimst ar svaru no 500 līdz 999 gramiem, uzskatāms, ka tas ir sevišķi zems dzimšanas svars. Pērn Bērnu slimnīcā aprūpēti 38 šādi mazuļi, bet šāgada pirmajā pusgadā jau 30. Citviet Latvijā, kur ir priekšlaikus dzimušiem mazuļiem piemērota aprūpe jeb perinatālie centri, pērn aprūpēts 21 bērns ar dzimšanas svaru līdz vienam kilogramam. Priekšlaikus dzimst bērni arī ar svaru līdz 2500 gramiem. Kopumā Latvijā gada laikā pirms laika piedzimst ap 1000 bērnu, kas ir 5–6,4 procenti no kopējā jaundzimušo skaita.

Daktere Dace Tropa uzsver, ka priekšlaikus dzimis bērns ir īpašs, jo ir liels mirstības un veselības traucējumu risks, veselības problēmas ļoti specifiskas, jo mazuļa orgāni ir nepilnīgi attīstīti. Ārste min arī dažādu patoloģiju risku, kas var būt tieši priekšlaikus dzimušajiem (dzirdes, redzes, kustību traucējumi, anēmija, elpošanas sistēmas problēmas, astma, bērnu cerebrālā trieka un citi). Latvijas Neonatalogu biedrības valdes priekšsēdētāja ārste Amanda Smildzere papildina, ka veselības problēmas, kas priekšlaikus dzimušiem bērniem raksturīgas pirmajās dzīves nedēļās vai mēnešos, pēc stāvokļa stabilizācijas var pārveidoties citās formās, kas turpinās arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas, un tas rada nepieciešamību pēc ilgstošas regulāras speciālistu novērošanas un aprūpes. Diemžēl Latvijā nav vienotas dinamiskās novērošanas programmas, dažādos centros ir atšķirīga pieeja un iespējas. «Pašlaik palīdzības apjoms ir atkarīgs no vecāku un mediķu individuālās sadarbības,» secina A. Smildzere. Īpašo aprūpi ietekmē arī pieejamie ierobežotie resursi – pēc mediķu teiktā, ar to pietiek, lai pasekotu pavisam mazo bērniņu turpmākajam veselības stāvoklim, bet vajadzētu visiem priekšlaikus dzimušajiem. Tad varētu mazināt zīdaiņu mirstību un bērnu invaliditāti. Priekšlaikus dzimušie bērni dodas mājās, sasniedzot stabilu veselības stāvokli un vismaz divu kilogramu svaru, stāsta D. Tropa, un diemžēl līdz ar slimnīcas durvīm šī īpašā aprūpe beidzas.

Arī īpaši mazajiem rindas

Priekšlaikus dzimušu bērnu vecāku aptauja apliecina, ka tikai 36 procentiem vecāku speciālisti bija pieejami bērnam nepieciešamajā laikā un tikai 35 procenti vecāku atzinuši, ka bija iespējams pierakstīties un tikt pie speciālista uz konsultācijām un pārbaudēm laikus. Trešā daļa priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku saka: rindas ir pārāk garas un 7 procentiem vispār nav bijis iespējams tikt pie speciālista. Praktiski visi vecāki uzskata, ka valstī jābūt īpašai valsts programmai šo mazuļu aprūpē. Vecāki norādījuši, ka situāciju uzlabotu, piemēram, īpaši pielāgota rindu sistēma piekļuvei pie speciālistiem, apmācības programmas ārstiem par priekšlaikus dzimušiem bērniem (jo lielākoties bērni turpmāk tiek uzraudzīti pie ģimenes ārsta), detalizēts kalendārs par pārbaudēm, potēšanu, ēšanu.

D. Tropa zina stāstīt, ka valsts līmenī arī nav zināms, izpētīts, kā priekšlaikus dzimušiem mazuļiem klājas tālākā dzīvē, tikai tik daudz un no tiem vecākiem, kuri nāk uz konsultācijām un tieši Bērnu slimnīcā. Daktere apzinājusi datus par 2011. gadā priekšlaikus dzimušajiem bērniem līdz 1000 gramiem: septiņiem bērniem ir invaliditāte, viens mazulis miris sešu mēnešu vecumā, 14 bērnu vecāki ir apmierināti ar bērna attīstību, taču rūpīga un vispusīga veselības apskate nav veikta, par astoņiem bērniem datu nav. D. Tropa secina: bērna dzīvība slimnīcā tiek izglābta, bet nepieciešamā īpašā uzmanība veselībai un attīstībai vēlāk netiek nodrošināta. Jāņem vērā, ka priekšlaikus dzimuša mazuļa aprūpei slimnīcā aprūpes izdevumi ir ļoti augsti, un valstiski būtu mazākā mērā tikai saprātīgi, ja tiktu ieguldīti resursi arī turpmākā šī mazuļa aprūpē. A. Smildzere arī piebilst: tas samazinātu gan zīdaiņu mirstību, gan bērnu invaliditāti, gan radītu drošības izjūtu ģimenēm.

Vēlas programmu

Ārsti norāda, ka priekšlaikus dzimušo bērnu veselības uzraudzības sistēma jeb follow-up (seko līdzi – angļu val.) programma jau darbojas Igaunijā, Lietuvā, Skandināvijas valstīs, Holandē, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē un citur. Neonatologu biedrība nākusi klajā ar priekšlikumu šādu uzraudzība sistēmu ieviest arī Latvijā. Speciāli šim jautājumam veltītas diskusijas laikāVeselības ministrijā 40 speciālisti parakstīja iniciatīvas dokumentu, lai šāda programma taptu. Vispirms jāizveido darba grupa, kurai atbalstu izteikusi Veselības ministrija. Aprūpes programma paredzētu, ka priekšlaikus dzimušiem bērniem ir īpaša ambulatorā aprūpe līdz divu gadu vecumam. D. Tropa skaidro, ka programmas ietvaros varētu izstrādāt īpašu algoritmu ārstu speciālistu apmeklējumiem priekšlaikus dzimušajiem un pacientu izmeklēšanas shēmu, tāpat arī – izveidot datu bāzi par priekšlaikus dzimušajiem un ieviest īpašu bērna pasi. Svarīgi būtu arī izglītot speciālistus. Pakāpenisku programmas ieviešanu varētu uzsākt bez papildu naudas, taču drīzumā būtu nepieciešamas papildu ambulatorās kvotas.

Neēd, un viss

Cik dažādi aug priekšlaikus dzimušie bērni, liecina dakteres D. Tropas stāstītais. Uz kontroles pārbaudi atbraukuši dvīņi, kam rit astotais dzīves mēnesis. Tagad iezīmējušās veselības problēmas. Mamma ved pie daudziem un dažādiem speciālistiem, taču vajadzētu izvērtēt, vai nav par daudz. Cits stāsts – meitenīte, kura dzimusi ar svaru, mazāku par vienu kilogramu. Kad bērns atvests uz pārbaudi, viņa ir nedaudz saaukstējusies. Vecāki uzskata, ka tas nekas, jo pašlaik svarīgāk ir pārcelties uz jauno dzīvesvietu. Vēl cits stāsts ir mazuļi, no kuriem vecāki ir atteikušies un kuri dzīvo aprūpes centros. Uz pārbaudi ārsta palīgs atved zīdainīti, kas sver tikai 2,4 kilogramus. Vienkārši neēd, un viss... (sarunās ar speciālistiem noskaidrojas, ka bērnu aprūpes centros nonāk liela daļa priekšlaikus dzimušo mazuļu, no kuriem vecāki atteikušies veselības problēmu dēļ, tāpēc šajos centros dzīvojošiem mazuļiem arī jāvelta īpaša uzmanība). Visiem šiem mazuļiem nepieciešama īpaša aprūpe, tikai katram sava. To šāda programma varētu palīdzēt noteikt.

***

Vecāku aptauja

Vai laikus bija iespējams pierakstīties un tikt pie speciālista uz konsultācijām un pārbaudēm?

Nebija iespējams 7%

Jā 35%

Gandrīz vienmēr 28%

Rindas ir pārāk garas 30%

Avots: Ģimeņu, kurās mazulis piedzimis priekšlaikus, aptauja

***

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā jaundzimušie, kuri mazāki par 1000 gramiem

2009 34

2010 24

2011 30

2012 38

2013 gada 1. pusgads 30

 

***

Perinatālajos centros citviet Latvijā 2012. gadā dzimušie ar mazu svaru

Jēkabpilī Valmierā Liepājā

Līdz 1000 gramiem 8 5 8

1000–1500 gramu 14 10 11

1500–2500 gramu 76 58 45

Avots: dr. Tropa

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.