Latvijā vajadzētu veidot nacionālo transplantācijas centru, kas risinātu visus ar transplantāciju saistītos jautājumus un problēmas, uzskata P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā bāzētā Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Rafails Rozentāls.
Uz Eiropas fona Latvija transplantācijas jomā neizskatās slikti – mums ir 17 donoru uz miljonu iedzīvotāju, vidēji Eiropā – 18, bet visaugstākais rādītājs ir Spānijā (34 donori).
Tomēr, kā norāda mediķi, kuri šajā jomā strādā ikdienā, aktuālākā problēma ir donoru trūkums. Tas saistīts arī ar sabiedrības attieksmi – piederīgie lielākajā daļā gadījumu, kad miris kāds radinieks, nepiekrīt orgānu paņemšanai, lai glābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Bet daļa uzreiz prasa, cik par to man samaksāsiet?
Pasaulē 2008. gadā visvairāk veiktas nieru transplantācijas – 68 250 – un 45% gadījumu nieres ir ņemtas no dzīviem donoriem, tāpat ir veiktas 19 850 aknu transplantācijas, 5179 sirds un 3245 plaušu transplantācijas. Eiropa pašlaik strādā pie jaunas direktīvas, kuras mērķis ir uzlabot kvalitāti un drošību, padarīt sistēmas efektīvākas un, kā uzsver R. Rozentāls, palielināt orgānu pieejamību.
Transplantologs Sergejs Truškovs norāda, ka Latvijā samazinās donoru daudzums. Viens no iemesliem ir satiksmes negadījumu skaita samazināšanās, tiesa, par to ir prieks, jo cilvēki neaiziet bojā. Otrs iemesls ir radinieku aizliegums izmantot mirušā orgānus. Treškārt, veselības stāvoklis iedzīvotājiem pasliktinās. Ja cilvēkam ir 50 gadu, tad viņam kādreiz arī orgānu vecums bija tikpat liels, tagad – tie ir par desmit gadiem vecāki nekā pats cilvēks.
Nieru transplantācijas Latvijā tiek veiktas visbiežāk. Tieši šodien aprit pirmās nieru transplantācijas gadadiena Latvijā, tā tika veikta 1973. gadā 37 gadus vecam vīrietim. Divas dienas vēlāk notika pirmā transplantācijas operācija, kur donors bija dzīvs cilvēks – tēvs ziedoja nieri savai 15 gadu vecajai meitai.
Tomēr, kā norāda Stradiņu transplantologs Jānis Bicāns, kopš tā laika dzīvie donori ir bijuši
13 cilvēki (četri gadījumi 1973.–1974. gadā, deviņi – no 2007. līdz 2009. gadam). Pieci donori bijušas sievietes (četras mātes), astoņi vīrieši (pieci tēvi).
Latvijā ir veikts pētījums par to, cik izmaksā nieru aizstājterapija (nieru dialīze) un cik transplantācija. Hemodialīzes izmaksas trīs gados vienam pacientam ir 33 264 lati, cita veida – peritonālās – dialīzes izmaksas ir 36 875 lati, savukārt nieru transplantācija – nedaudz virs 22 000 latu. Ekonomiskais ieguvums ir neapšaubāms. Transplantācijas dod daudz lielāku iespēju pacientam izdzīvot.
"Transplantācija ir ekonomiski visizdevīgākā, tāpēc es gaidu, kad mani un profesoru Rozentālu sauks uz tepiķa ministrijā un prasīs, kāpēc jūs strādājat par maz? Bet neviens nav saucis..." atzīst J. Bicāns.
Vidējais nieres transplantācijas gaidīšanas laiks ir deviņi mēneši, bērniem – pusgads. Mediķi uzsver, ka cilvēki "nestāv rindā", viņi gaida uz saderīgu donora orgānu.
***
Latvijā veiktās transplantācijas
Nieres transplantācijas – 1464, no tām 2009. gadā – 70
Tikai 13 transplantācijās izmantota dzīva donora niere (pārsvarā radinieki)
Pasaulē 2008. gadā veiktas 68 250 nieres transplantācijas (45% no dzīviem donoriem)
Sirds transplantācijas – kopumā astoņas, 2009. gadā – viena
Radzenes transplantācijas – 2009. gadā 27, šogad – 11
95 cilmes šūnu transplantācijas
Cilmes šūnu transplantācijas kardioloģijā – 34 pacientiem
Latvijā veic arī balsta – kustību aparāta audu transplantācijas
Pagaidām neveic aknu transplantāciju
Avots: konference
Par transplantācijas iespējām Latvijā
***
VIEDOKĻI
Rafails ROZENTĀLS, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs:
– Pēdējos 20 gados noticis izrāviens transplantācijā. Šodien ir pilnīgi skaidrs, ja cilvēkam ir nepieciešama sirds transplantācija, tad viņam to vajag, un, ja nedabūs, cilvēks nomirs. Ir citāda situācija ar nieru transplantāciju, kur orgānu var paņemt no dzīva donora, piemēram, radinieka, un sirds, plaušu transplantāciju. Mums ir likums, ka nevienam mirušam nedrīkst orgānu paņemt pret viņa gribu, un cilvēks savu gribu var izteikt Iedzīvotāju reģistrā. Tā ir adekvāta pieeja, tomēr sabiedrības atsaucība varētu būt lielāka, radiniekiem vajadzētu saprast, ka viņi neatdod to orgānu ārstam, to vajag citam cilvēkam.
Jāzeps KEIŠS, aknu slimību ārsts:
– Latvijā nav veikta neviena aknu transplantācija. Taču tā ir vienīgā ārstēšanas metode cilvēkiem ar hroniskām aknu slimībām. Pasaulē veic ap 21 000 aknu transplantāciju gadā. Jāņem vērā, ka nav aknu aizvietotājterapijas. Kas Latvijā sabeidz aknas? Pirmkārt, tas ir vīrushepatīts C, otrkārt, pārmērīga alkohola lietošana. Vai esam tik bagāti un labvēlīgi, ka atdodam savus pacientus citām ārzemju klīnikām? Latvijā pērn 123 pacientiem konstatēts akūts C hepatīts, 1271 – hronisks C hepatīts. 1222 ļaundabīgi aknu audzēji, bet 390 pacienti miruši ar aknu cirozi – viņi visi varētu pretendēt uz aknu transplantāciju.
Sandra LEJNIECE, Valsts hematoloģijas centra vadītāja:
– Latvijā cilmes šūnu transplantācijas veic cilvēkiem ar asins saslimšanām, un mums ir tikai dzīvi donori. Kopumā Eiropā pērn veiktas 24 997 šādas transplantācijas. Latvijā diemžēl nav donoru reģistra, kā arī nav transplantācijas programmas bērniem, viņiem jābrauc uz kādu citu Eiropas valsti. Runājot par transplantāciju kopumā, vēlos aicināt sabiedrību padomāt par šo ļoti aktuālo jautājumu. Jā, ir smagi pēc tuvinieka zaudējuma, tomēr ir jāsaprot, ka, atļaujot izmantot mirušā orgānus, ja viņš pats nav aizliedzis to darīt, jūs glābjat dzīvības.