No cilvēku viedokļa – tā ir katastrofāla situācija, atzīst Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vadošā referente Ineta Pikše. Pašlaik rindā uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu gaida gandrīz seši tūkstoši cilvēku, taču gada laikā naudas pietiek tikai labi ja pusei cilvēku ar dažādu invaliditāti.
Cerību, ka kaut kas varētu uzlaboties, nav – tā vietā ir satraukums, ka, samazinot budžeta izdevumus, atkal varētu ciest šī un citas sociālās programmas.
Bez tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti praktiski nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot, piemēram, cilvēkam, kas nestaigā, ratiņkrēsls ir viņa vienīgā iespēja pārvietoties. No šā gada vairs nepastāv Tehnisko palīglīdzekļu centrs – likvidēts, taupot budžeta līdzekļus, tā vietā palīglīdzekļus nodrošina trīs organizācijas.
Saskaņā ar LM datiem pašlaik rindā pēc palīglīdzekļiem ir 5764 cilvēki. Gada laikā par atvēlēto naudu var nodrošināt šos palīgus tikai pusei cilvēku. LM speciāliste Ineta Pikše arī uzsver, ka šī rinda "krājas", jo arvien vairāk nāk klāt jauni cilvēki, kuriem nepieciešams palīglīdzeklis. Tas nozīmē, ka situācija kļūst arvien smagāka, ja kaut kas netiks darīts. Gaidīšana rindā ir no pusotra līdz pieciem sešiem gadiem.
Tiesa, šogad 164 000 latu pārdalīti nozares iekšienē, no tiem 116 000 latu tika novirzīti steidzamiem gadījumiem, tas ir, lai likvidētu rindu, kurā bija bērni un cilvēki ar prognozējamu invaliditāti (tikko pēc traumas). Daļa naudas – 64 000 – novirzīta acs protēzēm Neredzīgo biedrībai.
"Samazināta finansējuma apstākļos mūsu interese ir, lai cilvēki laikus varētu saņemt tehniskos palīglīdzekļus," saka arī LM Sociālo pakalpojumu un sociālā darba attīstības nodaļas vadītājs Aldis Dūdiņš, "diemžēl no valsts budžeta mēs pārmaksājam n-tajiem dīleriem, nelietderīgi tērējam naudu un nereti saņemam apšaubāmu preci." Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra vadītājs Aivars Vētra informēja, ka centram ir ideja iegādāties tehniskos palīglīdzekļus no Vācijas nevalstiskajām organizācijām, kuras savā valstī veic iepirkumus, tālāk preces piegādājot saviem partneriem – tādā gadījumā nevajadzētu izmantot starpnieku pakalpojumus Latvijā. Saeimas sēdē A. Vētram uzdeva noskaidrot, pēc kādiem likumiem strādā vācu kolēģi, un Iepirkuma uzraudzības birojs dos savu atzinumu, vai šādi var rīkoties ar valsts naudu. A. Dūdiņš minēja, ka vācieši savam tirgum piedāvā Vācijā ražotos, bet uz citu valstu tirgiem dīleri ved Ķīnā ražotos, kam kvalitāte ir apšaubāma, bet uzcenojums 100–200%. Tāpēc arī LM uzskata, ka Vaivaru centra piedāvājumu varētu izskatīt.
***
Tehniskie palīglīdzekļi
• Ratiņkrēsli, kruķi, spieķi
• protēzes; ortozes
• ortopēdiskie apavi
• tiflotehnika cilvēkiem ar redzes traucējumiem, surdotehnika cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem
2010. gadā no valsts budžeta piešķirti:
• 840 316 latu Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram
• 106 000 latu Latvijas Neredzīgo biedrībai
• 212 500 latu Latvijas Nedzirdīgo biedrībai
2009. gadā tika piešķirti
• 900 000 latu
2008. gadā
• 3,2 miljoni latu
Avots: Neatkarīgā; Labklājības ministrija