Pirmais gripas gadījums Ventspilī; slimība aktivizēsies novembrī
Eiropas infekciju uzraudzības un kontroles centra (ECDC) informācija liecina, ka Eiropā ar katru nedēļu palielinās gripas izplatība. Līdz šodienai neviens gripas gadījums Latvijā nebija reģistrēts, tomēr Latvijas Infektoloģijas centrs ziņo, ka no Ventspils saņemta informācija par pirmo gripas pacientu.
LIC epidemioloģe Raina Nikiforova pastāstīja, ka epidemiologi iknedēļas ziņojumā saņēmuši informāciju no Ventspils pilsētas ambulatorās iestādes, kas piedalās gripas monitoringā, par pirmo gripas gadījumu. Saslimis pacients vērsies pie sava ģimenes ārsta ar gripai līdzīgiem simptomiem. Ārsts, balstoties uz klīniskajām saslimšanas izpausmēm, noteicis diagnozi – gripa - un par to ziņoja LIC epidemiologiem, kas uzrauga epidemioloģisko situāciju valstī.
Ar citām akūtām augšējo elpošanas ceļu infekcijām (AAEI) ambulatorajās iestādēs vērsušos pacientu skaits (vidēji 1219 uz 100000 iedzīvotājiem), salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu (1199 uz 100000 iedzivotājiem), pieaudzis par 1,6%. Saslimstība pieaugusi vecuma grupās no 0- 4 gadiem un 15-64 gadi. Saslimstības intensitāte palielinājusies - piecās pilsētās (Gulbenē, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Valmierā); samazinājusies - četrās pilsētās (Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Jūrmalā), bet Ventspilī saglabājies iepriekšējās nedēļas līmenī. Savukārt, visaugstākā saslimstība, līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā, bija – Rīgā (1713) un Rēzeknē (1693). Par hospitalizētiem pacientiem ar aizdomām par gripu no slimnīcām, kas piedalās monitoringā netiek ziņots, epidemioloģisko situāciju valstī raksturo Raina Nikiforova.
ECDC dati rāda, ka atsevišķi saslimšanas gadījumi ar gripu reģistrēti Francijā, Polijā un Norvēģijā, pārējās Eiropas valstīs ar gripu vēl neviens neslimo vai netiek par to ziņots. Gripas un AAEI aktivitāte un izplatība Eiropā šobrīd vērtējama kā zema. Šo brīdi, kamēr laiks vēl nav pavisam auksts, mitrs un ir mazākas iespējas saaukstēties, epidemiologi uzskata par labāko vakcinācijai pret gripu.
LIC direktore Baiba Rozentāle norāda, ka gripa var izraisīt smagas komplikācijas cilvēkiem, kas ir tā dēvētajā riska grupā. Īpaši ieteicams vakcinēties cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru, vielmaiņas slimībām, cukura diabētu, hroniskām elpošanas slimībām, astmu, cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti. Gripa un tās izraisītās komplikācijas var būt bīstamas arī topošajām māmiņām. Pēc epidemiologu domām, ne mazāk svarīgi saņemt poti pret gripu ir arī cilvēkiem, kuru darba specifika saistīta ar atrašanos publiskā telpā un kuriem ik dienas nākas sastapties ar lielu cilvēku plūsmu – skolotājiem, pārdevējiem, ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes jomas darbiniekiem.
Gan LIC, gan citās medicīnas iestādēs iedzīvotāji var saņemt poti pret sezonālo gripu. LIC infekciju slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko stāsta, ka vakcīna atbilst Pasaules veselības organizācijas prognozētajam sezonālās gripas paveidam, apstiprinājies, ka valstīs, kur jau tā cirkulē, vīrusi ir līdzīgi tiem, kuri iekļauti rekomendētās vakcīnas sastāvā šāgada sezonai ziemeļu puslodē. Valsts neapmaksā gripas vakcīnu, tomēr atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem līdz divu gadu vecumam vai cilvēkiem vecākiem par 65 gadiem, hroniskiem slimniekiem – vakcīna ir uz pusi lētāka.
Eksperti prognozē, ka pirmie gripas gadījumi varētu parādīties oktobra beigās, novembrī. Pagājušā gadā gripu sāka reģistrēt novembra beigās, bet epidēmijas apmērus tā sasniedza janvārī – februārī. Pērn lielākajā daļā gadījumu laboratoriski tika konstatēta A tipa gripa (arī H1N1 apakštips) un šogad gaidāma gan šī jaunā A (H1N1), gan A (H3N3), gan B tipa gripa. Gripas komplikācijas, tajā skaitā pneimoniju, slimnīcā ārstēja 2031 cilvēks, bet ar gripu mira 29 cilvēki (93 procentos gadījumu viņi bija inficējušies ar pandēmisko gripu A (H1N1) un viņiem bija smagas hroniskas saslimšanas).