Ārsti uz valsts rēķina izraksta pacientiem dubultdevas

© Scanpix/AP

Ārsti saviem pacientiem mēdz izrakstīt ne tikai nepieciešamos medikamentus, bet arī dubultdevas un nevajadzīgus papildpreparātus, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras farmakoloģe Santa Purviņa raidījumam stāstīja par saviem secinājumiem, kas iegūti, pētot pacientu ambulatorās kartes un izrakstītās receptes. Iegūtā informācija liecina, ka pacienti lieto tādu zāļu daudzumu, kas tiem nav vajadzīgs, bet valsts par kompensētajiem medikamentiem no budžeta samaksā krietni dārgāk.

,,Tiek izrakstītas lielākas devas – kartiņā atzīmētas lielākas devas un pacientam iedota mazāka deva,, , konstatējusi Purviņa. Viņa skaidroja, ka, iespējams, cenšoties izpatikt medikamentu ražotājfirmām, kas par savas preces noietu sola ārstiem dažādus labumus, piemēram, ārvalstu braucienus, ārsti izraksta divas receptes – vienu izsniedz pacientam, bet otru patur sev. Par lieko recepti, ko arī apmaksā valsts, vēlāk ārsts vai zāļu firmas pārstāvis dodas uz aptieku un saņem otru zāļu devu. ,,Tie medikamenti jau tālāk tiek pārdoti privātajiem pacientiem, protams, par lētāku naudu vai arī firma šos medikamentus izdala kā paraudziņus pārējiem ārstiem. Bet, protams, apgrozījums viņiem jau ir bijis, jo tirgus apjoms jau ir aizgājis un valsts ir samaksājusi un skaits pieaudzis," sacīja Purviņa.

Otra medikamentu noieta palielināšanas shēma esot tāda, ka ārsts līdztekus nepieciešamajām zālēm pacientam izraksta vēl kādas citas, kas tam nebūt nav vajadzīgas. ,,Kā piemēru var minēt antidepresanta pielikšanu klāt, kaut gan nekur iepriekš nav minēts, ka pacientam būtu depresija. Un šis antidepresants ir pielikts vienam mēnesim, kaut gan tā ir pilnīgi absurda antidepresanta lietošana. Vēl novērojām, ka ir nozīmēti medikamenti vienas farmakoterapeitiskās grupas ietvaros, kas arī pilnīgi nav pareizi..Daudzos gadījumos, paskatoties kartiņās, pacienti ir no laukiem un diezvai viņi ir stipri maksātspējīgi,, , secinājusi Purviņa.

Uz ,,Nekā personīga,, jautājumu cik lielu procentu negodīgu ārstu pētījums atklājis, Purviņa pauda uzskatu, ka tas būtu jāvērtē Veselības inspekcijai. ,,Tā proporcionāli es nepateikšu, bet man ļoti gribētos cerēt un es esmu pilnīgi arī pārliecināta, ka starp maniem kolēģiem ir godīgi ārsti un lielākā daļa ir godīgi. Vienkārši tas ir ļoti negodīgi attiecībā pret mums kā pret speciālistiem, ka atsevišķi ārsti mazina cilvēku ticību ārstiem, viņu godīgumam un tādējādi diskreditē profesiju kā tādu," teica Purviņa.

Svarīgākais