Ja valdība nolems, ka Bērnu slimnīcas peļņas daļa par pērno gadu (nepilni 1,2 miljoni latu) būs jāieskaita valsts budžetā, slimnīca paliek bez apgrozāmajiem līdzekļiem izdevumu segšanai, jo tās rīcībā nav brīvu līdzekļu šo saistību apmaksai, norāda Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.
Šāda situācija varētu veidoties arī citās lielākajās valsts slimnīcās, jo valdība atlikusi lēmuma izskatīšanu, kas saistīts ar peļņas dividendēm, proti, likums paredz, ka kapitālsabiedrībām ik gadu 90 procentu no tīrās peļņas ir jāieskaita valsts budžetā. Taču, tā kā visām slimnīcām ir apgriezti līdzekļi, tās vēlētos, lai šī nauda paliktu ārstniecības iestādē veselības pamatpakalpojumu segšanai pacientiem.
Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi grozījumus likumā, lai piecas slimnīcas atbrīvotu no dividenžu maksājumiem valsts budžetā, atstājot finanšu līdzekļus slimnīcas rīcībā. Lūgums attiecas uz Rīgas Austrumu slimnīcu (256 833 lati), rehabilitācijas centru Vaivari (4623 lati), Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru (11 133 lati), Stradiņa slimnīcu (478 083 lati) un Bērnu slimnīcu (1 158 424 lati).
Tomēr ministri šīs nedēļas Ministru kabineta Komitejas sēdē lēmumu nepieņēma, uzdodot VM piedāvāt risinājumu, lai šādas situācijas neatkārtotos ik gadu. Veselības ministre Ingrīda Circene skaidroja, ka slimnīcām līdz ar budžeta konsolidāciju ir būtiski samazināti bāzes izdevumi un slimnīcu 2010. gada peļņa ir tikai uz papīra. Slimnīcas pašreiz aizņemas naudu apgrozāmajiem līdzekļiem un nepelna, tāpēc jāatbrīvo no dividenžu maksājumiem. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis valdības sēdē norādīja, ka nauda tika piešķirta gada beigās, kad arī tika segti zaudējumi, bet pārpalikums uzrādījās kā peļņa. 2011. gadā valsts pasūtījums slimnīcām ir samazināts par 9,2 miljoniem latu un jau pusgada rezultāti liecina, ka Stradiņa slimnīca šogad strādās ar zaudējumiem apmēram sešu miljonu latu apmērā.
Ja Bērnu slimnīcai vajadzēs nomaksāt dividendes, tā nespēs sniegt valsts apmaksātu palīdzību bērniem un veikt kārtējos norēķinus, uzsver slimnīcas vadītāja A. Čakša. «Vēlamies paskaidrot, kā veidojās peļņa, kas skatāma Lursoft datubāzē publicētajā slimnīcas finanšu pārskatā par 2010. gadu,» norāda speciāliste. Ņemot vērā VM rīkojumu, Bērnu slimnīcai 2010. gada decembrī tika pārskaitīti nepilni 1,2 miljoni latu kavēto maksājumu (algas, medikamenti, komunālie pakalpojumi) segšanai, kā arī norēķiniem ar kreditoriem. No šīs summas, kā arī iepriekšējos periodos saņemtā mērķa finansējuma pamatlīdzekļu atjaunošanai arī veidojas šī peļņa. Vienlaikus slimnīca norāda, ka līguma summa 2011. gadam par stacionārā veicamajiem pakalpojumiem jau tika samazināta par nepilniem 1,9 miljoniem latu. Turklāt stacionārā kvota 2011. gada desmit mēnešos neatliekamās palīdzības sniegšanai bērniem ir pārstrādāta par teju 600 000 latu. «Mēs šobrīd neprasām papildu naudu, bet lūdzam saglabāt peļņas daļu mūsu rīcībā, lai slimnīca varētu strādāt ritmiski un sabalansēti,» saka A. Čakša.