Lai gan absolūtos skaitļos nākamā gada veselības nozares budžets palielināts par nepilniem trim miljoniem latu, nozarei pieejamie līdzekļi būs mazāki nekā šajā gadā, jo nav ņemts vērā šogad papildus piešķirtais finansējums, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris, vērtējot pirmdien publiskoto 2012.gada budžeta projektu veselības nozarē.
Mediķu arodbiedrība arī negrasās atkāpties no plāna protestēt un ceturtdien rīkos sapulci pie Saeimas.
"Tas ir labs mēģinājums, kā sliktu ziņu pasniegt labā mērcē," teica Keris, norādot uz 2,9 miljonu latu palielinājumu nākamā gada veselības aprūpes budžetā. "Tur nav ņemti vērā tie 13 miljoni latu, kas šogad tika papildus piešķirti veselības aprūpei, kad vienā brīdī kļuva apdraudēta pat neatliekamās palīdzības sniegšana," viņš paskaidroja.
Pēc arodbiedrības vadītāja aprēķiniem, nākamā gada veselības nozares budžets veidos tikai 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būšot zemākais rādītājs kopš 2002.gada. Šogad kopā ar papildu piešķīrumiem tas bijis 3,4% no IKP.
"Veselības aprūpei jau ceturto gadu pēc kārtas griež, neraugoties, ka ekonomika sākusi atkopties un budžeta izdevumi palielināti," sašutumu pauda Keris. "Starptautiski pētījumi apliecina, ka viens eiro, kas ieguldīts veselības aprūpē, dod atpakaļ 1,8 eiro. Kāpēc Latvijas valdība to nesaprot?"
Lai protestētu pret nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, LVSADA ceturtdien no plkst.10 līdz 11 rīkos sapulci pie Saeimas, kuras laikā tiks teiktas uzrunas. Arodbiedrība vēlas, lai pie protestētājiem iznāktu Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un izrādītu sapratni par protestētāju prasībām.
Ja tas nenotiks, sapulces dalībnieki dosies gājienā uz Rīgas pili, kur tikšot pausts ne vien protests pret nepietiekamo veselības nozares finansējumu, bet arī pret Saeimu. Iespējamo protesta formu pie pils gan Keris nevēlējās atklāt.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") žurnālistiem pirmdien pēc nākamā gada budžeta projekta pieņemšanas norādīja, ka nozarēm ir jārēķinās ar kopējām budžeta iespējām.
"Protams, vienmēr dažādas nozares var vēlēties lielāku finansējuma apmēru, tas ir saprotami. Bet jārēķinās arī ar kopējām budžeta iespējām. Vēl aizvien mums ir budžeta deficīts, kas nozīmē, ka joprojām, kaut arī nedaudz, mēs tomēr dzīvojam pāri saviem līdzekļiem," teica premjers.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrijas budžets nākamgad palielināts no 443,2 līdz 446,1 miljonam latu, tostarp par vairākiem miljoniem latu pieaudzis ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, kā arī kompensējamiem medikamentiem paredzētais finansējums. Vienlaikus par 12 miljoniem latu samazināti sociālās drošības tīkla līdzekļi.
Tiesa gan, veselības nozares budžets nākamajam gadam palielināts tikai attiecībā pret šā gada budžeta bāzi, neskaitot tos gandrīz 13 miljonus latu, kas nozarei tika papildus piešķirti šā gada otrajā pusē.
Veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka vislielākais pieaugums – 7,5 miljoni latu – plānots kompensējamiem medikamentiem, ambulatorajai un stacionārajai aprūpei finansējumu plānots palielināt par pieciem miljoniem latu, bet centralizēti iepirktajiem medikamentiem – par 200 tūkstošiem latu. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta budžets palielināts par 1,3 miljoniem latu.