Mediķi atgādina par problēmām

Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija atklātā vēstulē veselības ministrei Baibai Rozentālei, premjeram Valdim Dombrovskim lūgs rast līdzekļus vismaz neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšanai nepieciešamajā apjomā, pārskatīt slimnīcu reorganizāciju un atbildēt uz jautājumu, kā pacientiem tiks sniegta veselības aprūpe slēgto ārstniecības iestāžu teritorijās.

Tāpat mediķi uzsver, ka nav pieļaujams slimnīcām par padarīto darbu maksāt pēc tarifa, kas ir zem pašizmaksas. Tad neesot jābrīnās, ka ārstniecības iestādes paliek parādā medikamentu piegādātājiem un citiem. Nav arī skaidrs, kā tiks risināta cilvēkresursu problēma. Pašlaik daudzi mediķi aizbrauc un daudzi tiek atlaisti, bet tā jau uz bankrota sliekšņa esošajām ārstniecības iestādēm šiem cilvēkiem ir jāizmaksā kompensācijas.

Vakar asociācijas sapulcē kārtējo reizi tika apspriesti šie ārstiem un pacientiem sāpīgie jautājumi, mēģinot pievērst arī Veselības ministrijas uzmanību. Tomēr ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam nācās atzīt, ka lēmuma par papildu naudu medicīnai nav joprojām, jo veselības ministre Baiba Rozentāle vēl aizvien turpina sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski un Finanšu ministriju. Jāatgādina, ka pirms trijām nedēļām skaidrība par to tika solīta mēneša laikā.

Ironisku piezīmi sapulcē izteica ekonomikas profesore Raita Karnīte, kura tur bija uzaicināta uzstāties ar savu redzējumu. "Neuztraucieties, jums nebūs jādomā, kā tikt galā ar ārstu trūkumu, kad kļūs labāk. Ar šādu valsts vadību nekļūs labāk," viņa sacīja. R. Karnītes vērtējums pašreiz realizētajai valsts politikai veselības jomā ir skarbs. "2,8% – tas nav attīstītas valsts līmenis IKP sadalījumā. Ja valsts aparāta uzturēšanai ir 7%, bet veselības aprūpei tikai 2,8 – tā ir milzīga disproporcija," sacīja R. Karnīte. Viņa norādīja, ka valsts attieksmei pret šo jautājumu ir jāvērtē arī morālais aspekts. "Veselība ir praktiski vienīgā nozare – varbūt vēl drošība –, kur cilvēks pats sev nevar palīdzēt. Vai politiķi, novedot sabiedrību līdz izmisumam, apzinās, ko viņi dara? Un es nesaprotu, kādēļ sabiedrība klusē," sacīja R. Karnīte, norādot, ka valsts acīm redzami ir pateikusi, ka pat cilvēka pamatvajadzības nespēj nodrošināt.

No ekonomiskā viedokļa raugoties, pēc R. Karnītes domām, uz veselības nozari ir jāraugās kā uz perspektīvu nozari, nevis slogu valdībai. Viens no virzieniem, ko varētu attīstīt jo īpaši, ir ārstniecības pakalpojumu eksports, sprieda R. Karnīte, piedāvājot Latvijā ārzemniekiem kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Viņa gan piebilda, ka te nozīmīgi ir arī citi faktori, piemēram, kāds ir iespaids par Latviju ārvalstīs.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais