Divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās viņu vecāki vaino Latvijā radītu portālu "ask.fm", kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, - raksta laikraksts "Diena". Sociālo mediju eksperti un bērnu tiesību aizstāvji apšauba, ka portāls notikušajā būtu galvenais atbildīgais.
Šonedēļ Īrijā apglabāts jau otrais pusaudzis, kura pašnāvība tiek saistīta ar portālā piedzīvoto psiholoģisko teroru. Trīspadsmit gadu vecā meitene izdarījusi pašnāvību sešas nedēļas pēc tam, kad līdzīgos apstākļos to bija izdarījusi piecpadsmitgadīgā Kiara Pagslija.
Pagslijas vecāki uzskata, ka vienīgais iemesls, kāpēc meita izdarījusi pašnāvību, meklējams portālā "ask.fm", kurā viņu terorizējuši anonīmi lietotāji. Īrijas policija šo versiju turpina izmeklēt.
Abu meiteņu vecāki un Īrijas mediji ir sašutuši par faktu, ka reģistrētiem lietotājiem adresētus ierakstus "ask.fm" ir iespējams atstāt anonīmi. Latvijā radītā sociālā tīkla pamatā ir ideja, ka gan reģistrētie, gan anonīmie lietotāji profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus, lūgt kaut ko izdarīt kameras priekšā vai vienkārši ierakstīt apgalvojumus par viņiem. Atbildes uz šiem jautājumiem var sniegt gan rakstiski, gan ar video palīdzību. Visiem reģistrētajiem lietotājiem ir izvēles iespēja nesaņemt jautājumus no anonīmajiem lietotājiem, katrs var arī bloķēt citu profilu īpašniekus.
Portālu piecu puišu komanda - Oskars Liepiņš, Marks Terebins, Iļja Terebins, Valērijs Vešņakovs un Klāvs Sinka. Portālā reģistrējies 21 miljons lietotāju visā pasaulē, ik dienas šis skaits palielinoties par 50 tūkstošiem. Lielākā daļa no portāla auditorijas ir pusaudži.
Ar portāla veidotājiem laikrakstam neesot izdevies sazināties.
Sociālo mediju eksperte Linda Curika atzīst, ka "ask.fm" varētu pievērst lielāku uzmanību portāla saturam, tomēr sociālie mediji nevar izkontrolēt jebkuru tajā publicēto ierakstu. Šādas situācijas esot diezgan bezcerīgas, jo bez pārmaiņām sabiedrībā nemainīsies arī komunikācija internetā.
Līdzīgi domā portāla "draugiem.lv" radošais direktors Guntars Meluškāns, kurš uzskata, ka iespēja būt anonīmam, neskatīties acīs tam, kuru aizskar, un zināma nesodāmības sajūta veicina interneta izmantošanu kā "dvēseles kanalizāciju", bet problēmas saknes ir jāmeklē dziļāk.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa stāsta, ka Latvijā bērnu konflikti līdz internetam parasti nonāk situācijās, kad tie ir aizsākušies skolās. Viņasprāt, šajā situācijā atbildība galvenokārt ir jāuzņemas vecākiem un agresīvajiem bērniem, nevis portālam.