Tikai puse Latvijas iedzīvotāju seko līdzi savam holesterīna līmenim

© Scanpix

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina savu holesterīna līmeni, tādēļ pakļauj sevi sirds un asinsvadu slimību riskam, liecina sirds veselības veicināšanas akcijas "Sirdsmiera mēnesis" laikā veiktās aptaujas rezultāti.

Vislabāk par savu holesterīna līmeni informēti ir vecāka gadagājuma cilvēki, bet vismazāk - iedzīvotāji līdz 30 gadiem. Turklāt tieši šajā vecumā ar regulāru fizisko aktivitāšu un sabalansēta uztura palīdzību var uzturēt holesterīna līmeni normā, aģentūru LETA informēja akcijas organizatoru pārstāve Agnese Ruberte.

AS "Hanzas Maiznīcas" sadarbībā ar mediju aģentūru "Mindshare" sociālās kampaņas "Sirdsmiera mēnesis" laikā 2013.gada janvārī veica interneta aptauju, kurā uz jautājumiem par holesterīna līmeni atbildēja vairāk nekā 1000 dažādu vecuma grupu respondentu no Rīgas un Latvijas novadiem.

Aptaujas rezultāti rāda, ka puse iedzīvotāju nezina savu holesterīna līmeni, 38% uzskata, ka tas ir normas robežās, bet 12% zina, ka holesterīna līmenis ir paaugstināts.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto sieviešu un 43% vīriešu interesējas par savu sirds veselību un zina, kāds ir holesterīna līmenis. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem paaugstināts holesterīna līmenis visizplatītākais ir cilvēkiem vecumā pēc 50 gadu vecuma.

Kardiologs Andrejs Ērglis norāda, ka aptaujātie iedzīvotāji ir optimistiski, bet "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums" liecina, ka līdz 70% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Iespējams, ka cilvēki nav veikuši pārbaudes pie ārsta vai arī uzskata, ka tas ir normas robežās. Precīzi noskaidrot savu holesterīna līmeni var ātri un vienkārši - jādodas pie sava ģimenes ārsta. "Ārsts sniegs konsultāciju un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie kardiologa vai cita speciālista. Cilvēkam jābūt informētam par savu veselības stāvokli - tas ir vienīgais ceļš, kā rūpēties par savas dzīves kvalitāti," skaidro Ērglis.

Visvairāk respondentu, kas nezina savu holesterīna līmeni, ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem. Aptaujas veicēji norāda, ka tas ir satraucošs fakts, jo tieši jauniem cilvēkiem ir iespēja holesterīna līmeni regulēt ar vienkāršākām metodēm, piemēram, pārskatot savu ēdienkarti. Jāņem vērā, ka paaugstināts holesterīna līmenis var būt jebkurā vecumā. Mazkustīgs dzīvesveids un neveselīga ikdienas uztura izvēle dažkārt rada situācijas, ka pat bērniem, kuri sasnieguši desmit gadu vecumu, jau vajadzētu noteikt holesterīna līmeni.

Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa saka: "Svarīgi būtu katram zināt savu holesterīna līmeni, tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem mūža otrajā pusē, jo arvien biežāk gados jaunāki un darbaspējīgi cilvēki cieš no dažādām sirds un sirds asinsvadu slimībām Laicīgi sākot rūpēties par savu veselību un nepieciešamības gadījumā meklējot ārsta palīdzību, mēs varam mazināt riskus, kas saistīti ar dažādām sirds saslimšanām. Un jāatceras arī par fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgam un laimīgam mūžam."

Savukārt slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate norāda, ka, lai samazinātu sirdslēkmes vai insulta risku, ko var radīt paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, ikvienam būtu svarīgi noskaidrot savu holesterīna līmeni. "Tas nepieciešams, lai zinātu brīdi, kad jāsāk strādāt pie holesterīna līmeņa pazemināšanas. Liela nozīme ir cilvēka ikdienas ēdienkartei, tādēļ kopā ar savu ārstu ieteicams to rūpīgi izvērtēt un noskaidrot produktus, kuru lietošana uzturā būtu jāsamazina. Jāatceras, ka "sliktā" holesterīna avots ir dzīvnieku valsts produkti - trekna cūkgaļa un liellopu gaļa, speķis, olu dzeltenumi, saldkrējuma sviests, krējums, cietie sieri. Ar šo produktu lietošanu uzturā nevajadzētu pārspīlēt," saka Šmate.