Pērn Latvijā kopējā saslimstība ar tuberkulozi salīdzinājumā ar 2011.gadu pieaugusi par 12% un vairāk, nekā ierasts, slimība skārusi tieši pusaudžus, šodien Pasaules tuberkulozes dienai veltītā pasākumā pastāstīja speciālisti.
Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule tuberkulozes situāciju Latvijā vērtē kā ļoti nopietnu, jo slimnieku skaits pieaudzis un arvien biežāk tuberkuloze tiek diagnosticēta novēloti. Pērn Latvijā kopumā reģistrēti 880 jauni tuberkulozes gadījumi, salīdzinot ar 788 gadījumiem 2011.gadā.
Saslimstība pusaudžu vidū vien pieaugusi par 30%. Ja 2011.gadā uz 100 000 iedzīvotāju saslima astoņi pusaudži, tad 2012.gadā - 32.
Augsta saslimstība saglabājusies arī bērnu vidū. Kopumā reģistrēti 56 jauni slimības gadījumi salīdzinājumā ar 61 gadījumu 2011.gadā starp bērniem vecumā no dzimšanas līdz 14 gadiem.
Konkrēta izskaidrojuma augstajai saslimstībai pusaudžu un bērnu vidū mediķiem nav. Viņi gan pieļauj, ka tas varētu būt skaidrojams ar augsto tuberkulozes izplatību pieaugušo vidū, kuri ļoti bieži laicīgi nevēršas pie ārsta, nediagnosticē slimību un aplipina citus, tostarp bērnus.
Cīrule arī vērsa uzmanību uz to, ka no visiem 880 pērn pirmreizēji reģistrētajiem tuberkulozes pacientiem 54% nākuši no sociāli nelabvēlīgas vides un viņiem reģistrēts vismaz viena riska faktors. Tā, piemēram, 29% pacientu bijis kontakts ar citu tuberkulozes slimnieku, 50% bijuši bezdarbnieki, 11% bijuši inficēti ar HIV, 48% smēķējuši, 24% ļaunprātīgi lietojuši alkoholu, 7% lietojuši narkotikas un 6% bijuši apcietinājumā.
Tomēr, kā uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams, saslimšana ar tuberkulozi nebūt nav problēma tikai sociāli nelabvēlīgā vidē. "Tuberkuloze ir ļoti lipīga slimība. Ar to var saslimt ikviens," viņš atgādināja. Ārsts aicināja nebaidīties doties pie speciālista un pārbaudīt savu veselību, ja rodas aizdomas par šādu saslimšanu. "No saslimstības ar tuberkulozi nav jākaunas, kauns ir zināt, bet neārstēties," uzsvēra mediķis.
Krams arī skaidroja, ka vienīgais veids, kā mazināt saslimšanu ar lipīgo slimību, ir atrast esošos slimniekus un izārstēt viņus. Naudas šim mērķim valstī gan netrūkstot, lielāks atbalsts tuberkulozes ierobežošanai esot nepieciešams no pašvaldību puses.
Lai informētu visas Latvijas pašvaldības par iepriekšminēto, Krams Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vārdā ir nosūtījis tām vēstuli, aicinot pievērst lielāku uzmanību tuberkulozes diagnostikai un ārstēšanai. "No veselības iestāžu vadības, tātad arī no Jums, ir atkarīgs, vai no kopējās rentgenoloģisko izmeklējumu kvotas pietiekams skaits tiek izdalīts savlaicīgas tuberkulozes diagnostikai. Vai pietiks resursu telefona zvaniem un vēstulēm iespējamo tuberkulozes slimnieku izmeklēšanai. Vai šajā darbā palīdzēs ģimenes ārsti un sociālie darbinieki," teikts vēstulē pašvaldībām.
Arī Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa pievienojās mediķu palīgā saucienam pašvaldībām. Viņa informēja, ka šomēnes VM ir apstiprinājusi Tuberkulozes izplatības ierobežošanas plānu 2013.-2015.gadam. Plāna galvenais uzdevums ir veicināt agrīnu tuberkulozes diagnostiku. Līvija teica, ka šogad plāns galvenokārt paredz aktīvas sarunas ar pašvaldībām, aicinot tās īpaši iesaistīties tuberkulozes diagnostikā. Tāpat tajā noteikts, ka reizi ceturksnī pie visiem zupas virtuvju klientiem dodas māsas, lai pārbaudītu, vai tajās nav tuberkulozes slimnieku.
Kā ziņots, Pasaules tuberkulozes dienu jau vairāk nekā desmit gadus piemin 24.martā, lai aktualizētu saslimstību ar pasaulē izplatītāko infekcijas slimību, kura, lai gan ir veiksmīgi ārstējama, tomēr ik gadu prasa vairāk nekā miljons cilvēku dzīvību.