Lai arī visa uzmanība ir drīzumā gaidāmajai Latvijas simtgadei, vēl pirms tam, jau šosestdien, būs Mārtiņdienas svinības.
10.novembrī latvieši tradicionāli atzīmē rudens darbu beigas un ziemas sākšanos, proti, Mārtiņdienu.
1
Jā, diemžēl, vai par laimi, Mārtiņdienu nesvin ekskluzīvi Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs - tostarp, Vācijā un Skandināvijas valstīs.
2
Kā jau zini, Mārtiņdienā pie mums nokauj un mielasta galdā liek gaili, vai vismaz vistu, kā arī ēd zirņus. Vācieši tikmēr ēd citu mājputnu - zosi. Viņi arī dzer alu, kas nav tradicionāls dzēriens šajos svētkos latviešiem. Tikmēr skandināvi vispār nekauj nevienu, bet gan vāra putraimu putru un cep pīrāgus.
3
Latvieši savulaik pēc šīs svētku dienas noteikuši, kāda būs ziema, informē mammamuntetiem.lv. Bez paredzamā, ka ja šajā dienā snieg, tad gaidāma sniegota un gara ziema, ir arī prognoze, ka labi laikapstākļi Mārtiņdienā beigsies ar ļoti aukstu ziemu.
4
Jā Halovīna maskas tipiski neviens pats netaisa, izvēloties jau gatavu produktu, vai grimmētāja pakalpojumus, tad Mārtiņdienas ķekatu maskām vēsturiski jābūt pašrocīgi izgatavotām, tajās ieguldot savu enerģiju.
5
Tieši tā! Cilvēks savā maskā rituāli mirstot un tad atdzimstot. Būtiski, ka tas viss notiek svinīgi, nevis ar skumjām. Bet lielas dejas nodrošinās, ka aitām dzimst jēri. Nav zināms, vai tas ietekmē arī sieviešu un pilsētas mājdzīvnieku bioloģiskos procesus.
