Pastaigu vietu idejas tavam pavasara pārgājienam

Pavasaris ir modies un, ņemot vērā, ka joprojām pārsvarā izklaides vietas ir slēgtas, publiski pasākumi nenotiek, arī ceļošanai ārpus valsts ir savi ierobežojumi, piedāvājam iepazīt Latvijas takas un pastaigu vietas, kurās iespējams izkustināt kājas un atpūtināt prātu!

JA DODIES DABĀ:

  • Ej pa iemītiem celiņiem un takām - sargi zemsedzi no izmīdīšanas.
  • Saudzē dabu un infrastruktūru.
  • Rīkojies atbildīgi ar uguni - kurini to tikai īpaši tam izveidotās vietās. Nodzēs rūpīgi, aplejot ar ūdeni vai apberot ar smiltīm. Ārkārtas sausuma apstākļos ugunskuri un cita atklāta liesma mežā un atpūtas vietās mežā aizliegta.
  • Īsteno modernu attieksmi pret atkritumiem - #ko atnesi, to aiznes.
  • Neatstāj pēdas aiz sevis - izsmēķus, sērkociņus, vienreiz lietojamās sejas maskas, celofāna cimdus, šļirces, gravējumus kokos un akmeņos.
  • Ieliec somā līdzi uzlādētu mobilo tālruni, aptieciņu, dzeramo ūdeni un enerģijas batoniņu.
  • Velc atpūtai dabā piemērotu apģērbu un apavus.
  • Pievērs uzmanību brīdinājuma zīmēm.
  • Apdraudējuma gadījumā zvani pa tālruni 112.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Ja pārgājienā plāno doties ar visu ģimeni, vērts ieklausīties TV sejas un aktīvās atpūtas piekritējas Kristīnes Garklāvas padomiem pirmajam ģimenes pārgājienam.

Kā norādā Kristīne, nevajag baidīties doties pārgājienā arī pilsētas robežās. "Katrā pilsētā ir bezgalīgas pastaigu opcijas, arī Rīgā. Pārgājienu iespējams plānot pa mazām un nezināmām taciņām, piemēram, iesaku izstaigāt Mārupītes krastus. Tie glabā ne tikai muižu vēstures stāstus, bet ir izcils piemērs tam, kā savvaļa dzīvo pilsētā. Te kokos var redzēt lielas ligzdas, vistu vanagus, pupuķus un daudzus, daudzus citus putnus."

Ziedoņdārzs ir unikāls Rīgas parks - tas iezīmē robežu starp pilsētas centru un nomali. No vienas puses gar to slienas A.Čaka ielas staltie mūra nami, no pārējām ievij koka apbūve, šauras ieliņas. Iekārtots neilgu laiku pirms II Pasaules kara, mūsdienās Ziedoņdārzs atguvis savu vēsturisko šarmu - tur laiku labprāt pavada gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Īpaša Ziedoņdārza rota - vēsturiska strūklaka ar varžu skulptūrām! Ziedoņdārzs ir īpaši draudzīgs bērniem - tajā iekārtots rotaļu laukums. Turklāt aktīvās un pasīvās atpūtas cienītāji viens otru netraucēs, jo šīs zonas ir nodalītas. Parka malā nesteidzīgos aicina arī kafejnīcas ar ērtām āra terasēm. Tostarp, ja vēlies nākt ar savu četrkājaino mīluli - droši - ir arī suņu staidzināšanas laukums. Tāpat retums nav skrējēji - skaisti bruģētās taciņas tā vien aicina ieņemt arī ātrāku riksi. Vārdu sakot - parks aicina visus, visus!

Lucavsalai ar pāris stundām nepietiks! Sala Daugavā, kas vēl dažus gadus iepriekš bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā.

Daži varbūt sarauks pieres un teiks - kas nu par pastaigu vietu ir Lielie kapi Rīgā? Bet pavasarī, kad plašo teritoriju sedz košzaļa stiebru sega un visdažādāko krāsu vizbulītes, pastaigās dodas par vislielākie skeptiķi. Lielie kapi jeb oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar memoriālām celtnēm ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā esošs kapu parks, bijusī kapsēta.Kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu rīdzinieku, uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus - kapos pārstāvēti gandrīz visi kapu pieminekļu veidi, sākot no XVIII gs. otrās puses.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Līgatnes dabas takās no 1. līdz 31.maijam Līgatnes dabas taku teritorijā, papildus ierastajam pastaigu maršrutam, apmeklētāji varēs izstaigāt apmēram divus kilometrus garu, marķētu Latvijas kontūru cauri mežam un uzzināt vairāk par Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņiem, kuros ir attēloti Latvijas dabā mītošie dzīvnieki.

Cenu tīreļa purva laipa - netālu no galvaspilsētas esošais purvs ir iemantojis īpašu popularitāti, jo Cenas tīrelis ir otrs lielākais purvs Latvijā aiz Teiču purva, tā ir īpaši aizsargājama teritorija - dabas liegums, kā arī Natura 2000 teritorija - un atrodas tikai aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra, Mārupes un Babītes pagastā. Cenas tīrelī izveidota piecu kilometru gara laipu taka apļa veidā, turklāt tā ierīkota tā, lai būtu iespēja apskatīt pēc iespējas lielāku purva teritoriju ar tā dažādo floru un faunu. Ir uzstādīti arī informatīvie stendi ar tīrelī sastopamo augu un putnu aprakstiem un attēliem. Viens takas posms ved gar ainaviski krāšņo un mazām saliņām bagāto Skaistezeru. Šeit iekārtota neliela platforma, lai apmeklētāji var atvilkt elpu un izbaudīt acīm pavērušos skatu. Takas vidusdaļā ierīkots apmēram 12 metru augsts skatu tornis, sniedzot iespēju purvu skatīt no augšas. Starp citu, Cenas tīreli šķērso 1. pasaules kara laikā izbūvēts ceļš kara tehnikas un armijas transportēšanas vajadzībām. Savulaik tas saukts par Novgorodas ceļu, taču to joprojām dēvē par kara jeb strēlnieku ceļu. Iekārtojot purva dabas taku, tika nolemts daļēji atjaunot arī nelielu šā ceļa fragmentu 20-30 metru garumā, lai interesentiem būtu iespēja iepazīties ar militārās būvniecības specifiku. Ceļa atjaunotais posms atrodas skatu torņa pakājē.

Pavasaros Cenas tīrelis ir īpaši interesants putnu vērotājiem - tajā ir sastopamas desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas un daudzi citi mazie putni.

Rīgas, Saulkrastu un Carnikavas pašvaldībās ietilpstošais dabas parks Piejūra stiepjas gar jūru 19 kilometru garumā. Parkā var apskatīt kāpu amfiteātri un dabiski izveidojušos parabolisko kāpu, kā arī Rožu kāpu (ap pusotru kilometru gara kāpa, kuras virsotne apaugusi ar savvaļas rozēm, nevis priedēm, kā parasti) un Dzīvības ieleju (šauru un dziļu ieplaku, kas apaugusi ar bērziem un citiem lapu kokiem, kamēr apkārt aug vienas vienīgas priedes). Dabas parkā ir vairākas lieguma teritorijas, piemēram, ezers Ummis. Parkā ir daudzi vērtīgi biotopi - pludmale, baltās un pelēkās kāpas, dažādas pļavas (arī piejūras), sausi priežu meži un ezeri. Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrētas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, kā arī ap abiem Garezeriem un Ummja ezeru. Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī - ja paveicas - ūpjus un jūras ērgļus.

Darmštates priežu audze atrodas Jūrmalā, blakus Ventspils šosejai, netālu no viadukta uz Jūrmalu. Unikālais dabas liegums dibināts 1977. gadā, lai aizsargātu īpatnēju 120 gadu vecu priežu audzi, kas sēta 20. gadsimta sākumā ar sēklām, ievestām no Vācijas. Šo audzi var uzskatīt par pieminekli mežsaimniecības fiasko. Pirmkārt, izmantotās sēklas bija nekvalitatīvas, bet, otrkārt, Latvijas klimats vācu priedēm nebija piemērots, tāpēc koki izauga līki, kropli un zaraini. Ar laiku pārējās Darmštates priedes nozāģētas malkai, un šī ir vienīgā audze, kas atstāta augam, lai to varētu redzēt arī nākamās paaudzes.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Ogres Zilo kalnu dabas parks ir plašs (312 ha), samērā jauns (izveidots tikai 2003. gadā) un nozīmīgs (Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops) - tur sastopami daudzi aizsargājamie augi, kas aug uz saglabājama un nozīmīga ģeomorfoloģiska veidojuma - Ogres osu grēdas, kas stiepjas no Ikšķiles līdz Ogrei. Dabas parka lielāko teritoriju aizņem - skujkoku mežs uz osiem. Ogres Zilajos kalnos sastopamas 18 aizsargājamas augu, sešas aizsargājamu putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas. No Zilo kalnu augstākās virsotnes 30 metru augstā skatu torņa paveras skaista panorāma. Starp citu, teika vēsta, ka velns nesis uz Rīgu smilšu maisu, bet ceļā piekusis un atgūlies purvainā vietā atpūsties. Bērni, gribēdami velnu izmuļķot, izplēsuši smilšu maisam caurumu. Velns atmodies un, nekā nemanīdams, cēlis maisu plecos, un gājis tālāk. Tā smiltis izbirušas un izveidojušās osu grēdas - Zilie kalni, ko tautā dēvē arī par Velna gultu. Arī šajā objektā tornis ir slēgts uz nenoteiktu laiku, arī aizliegts pulcēties piknika vietās, tomēr dabas parks ir atvērts, vien jāatceras par distances ievērošanu un pieskaršanos dažādām virsmām.

Usmas Elkraga dabas taka izbūvēta gar leģendām apvīto Usmas ezera krastu. Tas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais - pēc ūdens tilpuma. Šeit iespējams baudīt ezera varenumu visā tā krāšņumā lēnā pastaigā pa gandrīz kilometru garo lokveida taku. Gar pašu ezeru ir ierīkota koka laipa, kas pieejama arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. No tās paveras skats uz teiksmaino un dziesmās apdziedāto slaveno Moricsalu.

Publicitātes foto

Pastaigu taka gar Ventas upes krastu vijās gar Skrundas pilskalnu, uz kura atrodas estrāde un parks. Teikas vēsta, ka zem pilskalna esot pazemes ejas un no Ventas reizi simts gados iznākot brīnumdaiļa baltā sieviete Ventas Vārava. Parkā izvietoti tēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas pilsnovada kuršu ķoniņu mantinieku - Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa - krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos. Šodien šeit izveidota gleznaina pastaigu taka, kuras tālākais punkts ir Skrundas augstākajā vietā Ventas kalnā, kas ļauj izbaudīt skaistos dabas skatus, vērot putnus un Ventas mierīgo plūdumu. Pastaigu iespējams veidot lokveidā, atgriežoties gar estrādi Skrundas pilskalnā. Taka ir izgaismota, tāpēc nesteidzīga pastaiga iespējama pat diennakts tumšajā laikā un aizņems ne vairāk kā stundu. Takas kopējais garums ir 1,5 km un tā ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērniem.

Pārventas parka taka Kuldīgā ļauj baudīt gleznainus skatus pāri Ventas upei uz Kuldīgas vecpilsētu, Alekšupītes ūdenskritumu, Pils dzirnavām un seno ķieģeļu tiltu pār Ventu. Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Latvijā - 4,15 metri. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Hercoga laikos Pils dzirnavās gatavots šaujampulveris. Taka sākas pie Kuldīgas lepnuma - ķieģeļu tilta pār Ventas upi. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Kuldīgas ķieģeļu tilts būvēts pēc 19.gadsimta standartiem - 500 pēdu garš un 26 pēdas plats, lai uz tā varētu izmainīties viena otrai pretī braucošas karietes. Takas garums parka zonā ir puskilometrs, taču tā ir izejama arī lokveidā, atpakaļceļu mērojot pa Krasta ielu, kā arī apvienojot ar Mārtiņsalas dabas taku slavenā ķieģeļu tilta pār Ventu pretējā pusē, kas ved gar pašu Ventas rumbu - platāko ūdenskritumu Eiropā.

Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Pastaigu pa laipām Rojas pludmalē var veidot, gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaiga ļauj iepazīt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus un izbaudīt smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams "izlocīt kājas" uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā. Ejot lokveidā, daļu takas mērojot pa dēļu laipu, daļu - pa liedagu un molu - kopā mērojamā distance būs 2,5 km.

Skatu tornis Durbes ezera krastā atrodas Durbes-Vārtājas senlejā. Ezera platība ir 670 ha un tas ir bagāts ar zivju krājumiem. Ezerā visbiežāk sastopamas 14 zivju sugas un katru gadu tas tiek papildināts ar zivju mazuļiem. Durbes ezers ir arī nozīmīga putnu migrācijas vieta. No 28 Latvijā sastopamajām aizsargājamajām putnu sugām, 14 ir novērojamas Durbes ezera apkārtnē. Ezera pieguļošā teritorijā ir norisinājušies vēsturiski notikumi. 1260. gada 13. jūlijā notikusi Durbes kauja, kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus. Durbes kauja tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Baltijas tautu vēsturē. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā.

Skatu tornis Sātiņu dīķos atrodas 8 km attālumā no Saldus Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla dabas liegumā. Šeit atrodas mākslīgi veidotu 30 dīķu komplekss, kas aptver 3780 ha lielu teritoriju. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā. Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Līdz tornim ved vienvirziena taka, tās garums turp un atpakaļ ir 3,5km, līdz ar to nesteidzīga pastaiga līdz putnu vērošanas tornim un atpakaļ aizņem aptuveni 2h.

Projekta īstenošanas rezultātā izveidota arī pastaigu taka Kirkilu ainavas liegumā Biržu nacionālajā parkā Lietuvā, jauns pilsētas atpūtas parks - Jauriklas parks - Kretingā, izbūvētas 4 pontonu piestātnes ar taciņām Aukštaitijas nacionālajā parkā, kā arī rekonstruēta skatu platforma Plateļu ezera krastā Žemaitijas nacionālajā parkā.

129 gadus senais Eiropas mēroga lepnums - Skrīveru dendroloģiskais parks - dižojas ar vairāk nekā 270 kokaugu sugām, no kurām 33 ir pasaules retumi. Pusotras stundas laikā var iepazīt unikālo parku, ko veidojis izcilais dendrologs Maksis fon Siverss, turklāt parks ir skaists visos gadalaikos! Ziemā zied burvju lazda, rudenī katsura reibina ar saldu konfekšu smaržu, pavasarī parks zied un plaukst, bet vasarā tajā var baudīt riekstus un ogas. Skrīveros ir vērts atsvaidzināt arī zināšanas par Andreja Upīša darbu “Sūnu ciema zēni” un doties pastaigā pa 800 m garo Sūnu taku, kur sastapt no koka veidotus 18 stāsta tēlus.

Publicitātes foto

Daudzeses pagasta Aklajā purvā ir izveidota gandrīz divus kilometrus gara lokveida pastaigu taka, no kuras var vērot tipiskas augstā purva ainavas, purva ezeriņus un lāmas, kā arī slēgtas mežu ainavas.

Randatu klintis Apes novadā kopš Daugavas ielejas appludināšanas uzskata par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā. Tām apkārt ir izveidota dabas taka ar norādēm un informāciju par apkārtnē esošajām dabas vērtībām. Pēc pastaigas gar klinti ir vērts apskatīt arī 14 kilometrus attālo Zvārtavas pili, kas celta 1881. gadā un ir viens no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Publicitātes foto

Sprīdītis, Lutausis, Meža ķēniņš, rūķu saime - šos un daudzus citus Annas Brigaderes lugu varoņus var sastapt “Latvijas valsts mežu” dabas parkā Tērvetē! Tā ir viena no tūristu iecienītākajām un ģimenei draudzīgākajām vietām Latvijā.

Nenoliedzami vienas iecienītākajām pastaigu vietām ir pludmales un piekrastes dabas takas. Vidzemes jūrmala piemērota gan jūras šalkoņas un pludmales smilšu cienītājiem, gan tiem, kuri grib atklāt kārtējo Latvijas dabas pērli. Tādas ir Veczemju klintis, kas atrodas starp Tūju un Svētciemu. Pie sarkanbrūnajām klintīm filmētas kino lentes Ilgais ceļš kāpās un Vecā jūrnieka ligzda. Iespaidīgākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē ērti pieejama jebkuram. Ja ceļo ar auto, tad, nogriežoties no Tallinas šosejas pie Oltūžiem, pie klintīm var burtiski piebraukt. Pie Veczemju klintīm izveidots kempings, kur vasaras sezonā par autostāvvietu jāsamaksā, bet ziemas sezonā maksa netiek prasīta. Ja vēlēšanās doties nelielā pastaigā, automašīnu bez maksas var novietot kādā no Vitrupes stāvlaukumiem un pa pludmali sasniegt Veczemju klintis pēc nepilniem 7 kilometriem, liecina visitsalacgriva.lv informācija. Lai arī Veczemju klintis un akmeņainā Tūjas pludmale nav pārpildīta ar laiskiem atpūtniekiem, brīvdienu pastaigu mīlētājus tā piesaista visu gadu.

Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Ja ir vēlēšanās izpētīt Rīgas līča rietumu piekrasti, dodoties no galvaspilsētas Kolkas virzienā, pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas iespējams apskatīt arī vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu. Uz 8-15 metrus augsto krastu ved koka laipa. Savukārt neskartās dabas daudzveidību iespējams novērtēt netālu no Kurzemes piekrastes, Šlīteres dabas takā, kura atrodas līdzās Šlīteres bākai. Lai arī tā izaicina ar kāpelēšanu pa laipām un kāpnēm, tā ir vien 1,2 kilometrus gara. Dabisks mežs un purvs ir dzīvesvieta daudzām retām, izzūdošām augu un dzīvnieku sugām, arī tādām kukaiņu un sūnu sugām, kuras līdz šim nekur citur Latvijā nav atrastas. Kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes informācija, taku iespējams izstaigāt bez maksas un vislabāk bezsniega periodā. Nav piemērota apmeklētājiem ratiņkrēslos. Savukārt pastaigās gar jūru, starp Ventspili un Kolku iespējams izstaigāt lībiešu ciematus un kluso pludmali.

Gleznainus skatus agros rītos vai saulrietos iespējams baudīt Ķemeru Nacionālā parka purvā, kur laipas ved gar gleznainiem ezeriņiem. Trīs kilometrus garā Ķemeru tīreļa laipa izved cauri neskartajam sūnu purvam.

Skaistas pastaigu vietas pa purvainākiem apvidiem ir arī Latgales pusē. Piemēram, Teirumnieku purva taka palīdzēs iepazīt Lubānas ezera mitrāju. Takas kopgarums ir 800 metru, un tā ved pa koka laipām gar gleznaino Teirumnieku ezeru. Savukārt pieredzējušākiem pastaigu mīlētājiem var būt pa spēkam Eiropā garākā purva laipas taka, kas atrodas netālu no Latvijas un Lietuvas robežas Dunikas purvā. Tā ir 6 kilometru gara un stiepjas pāri Tīrspurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecai skābaržu audzei - vienīgajai skābaržu tīraudzei Latvijā, vēsta Latvia travel mājaslapa.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Gleznainām pastaigām kā radīta Salacas upe, kuras krastos ir arī ievērojami dabas pieminekļi. Ja dodies Mazsalacas virzienā, iepazīsti un izstaigā Skaņākalna dabas parku. Aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi atrodas vairāki neparasti dabas objekti: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns, aicina Mazsalacas novads. Ieeja parkā pieaugušajiem maksā divus eiro, bet skolēniem un pensionāriem - eiro. Pie Skaņākalna iespējams arī piebraukt ar savu automašīnu, pirms tam iegādājoties caurlaidi piecu eiro vērtībā.

Ja iedomājas garas un izzinošas pastaigas, kā variants vienmēr ir Gaujas Nacionālā parka bagātība. Jau zināms, ka Turaidas un Siguldas takas gar gleznaino Gauju piedāvā dažādus maršrutus visa vecuma cilvēkiem un atbilstoši katra enerģijas rezervei. Taču ar to šis parks ir izsmelts! Starp Cēsīm un Valmieru pie Gaujas krastiem atrodas Līču-Laņģu klinšu taka. Aptuveni 6 kilometrus garās takas ievērojamākais apskates objekts ir Līču-Laņģu klintis, un to izstaigāšana var prasīt pat trīs stundas. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 metrus augsts un ap 200 metru plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 metrus augstas. Ieeja klinšu takās ir bez maksas, taču jāņem vērā, ka tās nav piemērotas apmeklētājiem ar kustību traucējumiem un ar bērnu ratiņiem.

Atpūtai un izklaidei

Melnā piektdiena ir kļuvusi par iepirkšanās svētkiem, kas vilina ar īpašām atlaidēm un it kā neatvairāmiem piedāvājumiem. Tomēr, lai šis laiks neizvērstos par nevajadzīgu pirkumu maratonu ar liekiem izdevumiem, būtiski ir iepirkties pārdomāti.

Svarīgākais