No šodienas sākas Lielais gavēnis, kas ilgs līdz pat 9. aprīlim. Ticīgajiem tas ir laiks, kad sagatavoties Lieldienām, bet ko gavēnis nozīmē un kā to pareizi ievērot? "Lifehacks" centās rast skaidrību.
Katoļticīgajiem ar Pelnu dienu sākas Lielais gavēnis, kas, pēc katoļu ticības mācības, ir sagatavošanās laiks Lieldienām un simboliski atgādina tās 40 dienas, kuras Kristus pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības, norāda portāls "Travelnews". Pareizticīgajiem šis laiks ir vēl ilgāks.
Kā norāda "Katolis.lv", mūsu atturība no gaļas ēdieniem vai gavēšana ir vajadzīga, lai mēs atcerētos, kas esam un apziņa par to, kas notika Lielajā Piektdienā, nopietni ietekmētu mūsu kristīgo dzīvi. Gavēšana ir viens no cilvēku gandarīšanas veidiem, kas palicis mantojumā no priekštečiem. Jāpiebilst, ka visādā veidā ierobežojumi ēdienos bija cieši saistīti ar kristīgās mīlestības izpausmēm.
Atteikšanās no kādiem ēdieniem saistīta ar to, ka tādejādi no tā, ko ietaupīsim, varētu palīdzēt tiem, kas trūkumā. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsdienās gandarīšana nekad nedrīkst kļūt par iemeslu kādiem lielākiem izdevumiem - nedrīkst ēst mazāk vai neēst gaļu ar mērķi ietaupīt, lai tā vietā nopirktu kaut ko ekskluzīvu.
Gavēšanair saistoša sākot no 18. līdz 59. dzimšanas dienai ieskaitot. Gavēni nav ieteicams ieturēt maziem bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm stāvoklī un jaunajām māmiņām, kā arī tiem, kuriem veselības stāvoklis to neatļauj.
Kā tad īsti ēst gavēņa laikā? Portāls "Equipping Godly Women" īsumā atklāj galvenos ēšanas pamatprincipus.
Nedrīkst:
Drīkst:
Cik daudz drīkst ēst?
Šajā laikā dienā drīkst apēst vienu pilnvērtīgu maltīti un divas mazākas maltītes.
