Viens no pirmsskolas uzdevumiem ir palīdzēt bērniem pēc iespējas veiksmīgāk sagatavoties skolas gaitu uzsākšanai, taču, kā sagatavoties pašai pirmsskolai? Kādi aspekti jāņem vērā vecākiem, lai pirmsskolas apmeklēšana būtu gaidīts un patīkams notikums gan pašiem, gan bērnam? Kāpēc šim notikumam jāgatavojas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem? Skaidro “CreaKids” pirmsskolas vadītāja Ilze Griga.
Lai veiksmīgi uzsāktu pirmsskolas gaitas, puse no uzvaras ir vecāku noskaņojums un emocionālā gatavība palaist savu mazo lolojumu bērnudārzā. Bērns jūt vecāku uztraukumu un tas ietekmē arī paša bērna labsajūtu. Lai bērns un vecāki justos labi, ir būtiski noteikt galvenos kritērijus pirmsskolas izglītības iestādes izvēlē, piemēram, radu un draugu atsauksmes, citu vecāku pieredze, atrašanās vieta, cik lielas ir grupas, kāds ir dienas režīms un tradīcijas, pedagoģiskā pieeja un virziens, piemēram, klasiskā pirmsskolas programma vai alternatīvā (Montesori, Valdorfa u.tml.), un doties iepazīties.
Ikvienai ģimenei ir vēlme pārliecināties, ka bērns, nonākot jaunajā vidē, jutīsies laimīgs arī tad, kad vecāki nebūs blakus. Lai to nodrošinātu, pirmais solis ir vecāku tikšanās ar bērnudārza darbiniekiem un iepazīšanās ar telpām, teritoriju. Tas palīdzēs rast savstarpēju sapratni un vecāki varēs iegūt tik ļoti nepieciešamo drošības sajūtu. Ir gadījumi, kad pietiek ar pavisam īsu tikšanos, un ir gadījumi, kad nepieciešamas pat vairākas sarunas. Dodoties uz iepazīšanos ar pirmsskolu, ieteicams jau iepriekš sagatavot visus interesējošos jautājumus, piemēram, par to, kā norit ikdiena pirmsskolā, kāds ir uzturs, piedāvātās aktivitātes u.tml. Profesionāli un pieredzējuši pedagogi un pirmsskolu vadītāji ļoti labi saprot vecāku satraukumu, tāpēc aicinu nebaidīties uzdot jautājumus. Sarunu un iepazīšanās tikšanos galvenais mērķis ir pārliecība par izdarīto izvēli un apziņa, ka bērns būs drošās rokās.
Neatkarīgi no bērna vecuma gan vecākiem, gan bērniem nepieciešams adaptācijas periods jaunajam ikdienas ritmam. Adaptācijas periods kopumā var ilgt divus mēnešus vai pat ilgāk. Pirmā krīze visbiežāk iezīmējas trešajā dienā, nākamā - pēc pāris nedēļām, vēl nākamā - pēc pāris mēnešiem. Tas arī ir optimālākais periods, lai saprastu, vai šis ir īstais bērnudārzs? Šeit būtiskākais ir neko nesasteigt. Pirmsskolas izglītības atvērtā pieeja, atspoguļojot dienas ritmu un norisi, palīdzēs vecākiem justies drošāk. Pirmajās nedēļās bērns var nebūt gatavs palikt bērnudārzā visu dienu, tāpēc vecākiem atbilstoši jāplāno arī ikdienas darbi.
Pirms bērna došanās uz pirmsskolu, vecāki tiek informēti par gaidāmo dienas ritmu. Iepazīstoties ar dienas norisi, ir vērts apdomāt, vai arī mājās ieviest tādu pašu ritmu, kāds sagaidāms bērnudārzā un ļaut bērnam pie tā pierast? Ikdienā esmu satikusi gan vecākus, kuri izvēlas saglabāt savu ierasto ritmu, jo nevēlas izjaukt bērna ieradumus, gan vecākus, kuri cenšas salāgot dienas norisi mājās un pirmsskolā. Ja ir izlemts pielāgot ritumu, neieteiktu to darīt strauji - tādejādi tas būs mākslīgi veidots un radīs pretēju efektu. Bērns būs daudz nīgrāks un niķīgāks, jo viņu modinās agrāk, nekā līdz šim, vai piespiedu kārtā liks gulēt, kad vēl nebūs noguris.
Ne vienmēr bērni ir tie, kuriem ir grūti pierast pie pirmsskolas. Reizēm tas ir sarežģītāk tieši vecākiem, tāpēc ir svarīgi nesasteigt, rūpīgi izvērtēt visus aspektus un pieņemt pārdomātu lēmumu. Noteikti nav jāsatraucas par to, ka citām ģimenēm šis process notiek ātrāk vai lēnāk - katram ir sava, individuālā pieredze. Iepazīstoties jāpievērš uzmanība, vai izvēlētā pirmsskolas vērtības sakrīt ar ģimenes vērtībām, un, vai savstarpējā komunikācija ir atvērta un pozitīva. Ikdienā vecāki satiek pedagogus tikai dažas minūtes dienā, tāpēc uzticībai jāizveidojas jau sākumā.
