Gleznotāja Helga Jaksone, viņas vīrs projektu vadītājs Kārlis Pauliņš un dēls Mārtiņš, Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas audzēknis, dzīvo vēsturiskā mājā, kurai ir vairāk nekā 100 gadu un kura uzcelta kāpās.
«Māju esmu mantojusi. Mani senči no Igaunijas pārcēlās uz Latviju 19. gadsimta beigās, jo šeit bija igauņu kopiena, nopirka zemi un uzcēla māju,» stāsta Helga Jaksone. «Šeit kādreiz bija kāpas, tāpēc mēs dzīvojam mājā, kas celta uz smiltīm. Kad nedaudz parok zemi, var ieraudzīt baltas smiltis. Zeme nestaigā, un plūdi mums nedraud.» Helga atklāj, ka māju mantojusi jau sen, taču sākotnēji tā kalpojusi kā vasaras mītne, kādu laiku tikusi izīrēta, bet Helga mitinājusies dzīvoklī Rīgas centrā. «Nevaru iedomāties, ka dzīvotu citur. Vēsturiskā bagāža, kas nāk līdzi šai mājai, par tās notikumiem un cilvēkiem, fotogrāfijas – tas man ir svarīgi,» uzsver māksliniece. Īpašs stāsts ir par senatnīgās ēkas jumtu. «Pirmā pasaules kara laikā mana vecmamma, kurai vīrs bija miris, un četri bērni atgriezās no bēgļu gaitām, bet šai mājai bija iebrucis jumts. Viņa ar pusaugu bērniem jumtu atjaunoja no materiāliem, kurus savākusi, un tāds tas kalpo vēl šodien, lai gan ir nedaudz ieliecies. Brīnums, ka to spēja paveikt viena sieviete,» lepojas Helga. Viņas ģimene vairāku paaudžu mājā pastāvīgi dzīvo kopš deviņdesmito gadu sākuma. Remontēt sākuši pamazām, sākot no viena ēkas stūra, jo nav vēlējušies ņemt aizdevumu. «Droši vien, no vienas puses, būtu pareizāk ņemt kredītu un ātri visu saremontēt,» prāto mājas saimniece. Ēkas atjaunošanā ieguldīts pamatīgs darbs, jo sienas nosiltinātas, pārveidota elektroinstalācija, ierīkots ūdensvads un kanalizācijas sistēma. Helga stāsta un rāda uz lielu kastani, kas aug mājas pagalmā un birdina kastaņus uz galvas, kurš būšot jānozāģē, jo esot slims. «Šodien droši vien jau mācētu uzbūvēt jaunu māju vai kādu varētu pat konsultēt, jo darbus mājas atjaunošanā veicam paši.» Kad būšot savesta kārtībā mājas iekšpuse, atlicis tikai pabeigt vannasistabas remontu, un tad ķeršoties pie ēkas ārpuses.
Helga atklāj, ka mājvietā arī nedaudz gleznojot, taču lielākie darbi topot darbnīcā, kas ir citviet. «Sapnis ir pacelt jumtu un ierīkot mājā man darbnīcu, bet vai tas īstenosies? Ar sapņiem jādzīvo, jo dažkārt notiek brīnumi,» optimistiski saka Helga.
DĀVINĀJUMS. Kārļa darbistabā plauktus un galdu veidojis saimnieks. Helga slavē vīru, ka viņš iemācījies dažādus darbus un ka tas, ko dara, esot kvalitatīvs. Istabā vieta atvēlēta Jotul krāsniņai. «Agrāk mēs nezinājām, ka jāmaina skurstenis un ka tam jābūt no metāla, jo tad šādas krāsniņas tikko parādījās,» atceras Helga un Kārlis. Senatnīgā kumode esot dāvinājums. Vecās durvis saglabātas sākotnējā izskatā.
UZLĀDĒJAS. Helga Jaksone ar vīru Kārli un dēlu Mārtiņu uzskata, ka mājas sajūtu dod cilvēki, kas tajā dzīvo. «Māja ir vieta, kur jāuzlādē savas baterijas, un, protams, svarīgas ir cilvēku savstarpējās attiecības,» uzskata viņi.
MAINĪTS. Virtuvei iekārta pirms desmit gadiem izgatavota pēc pasūtījuma, nav izmaksājusi dārgi un kalpojot labi. Telpu plānojumu laika gaitā mainījuši – virtuve savulaik bijusi caurstaigājama, taču tā neesot bijis praktiski. Jūgendstila plīts atceļojusi no kāda sena nama Rīgas centrā.
SAVIENOTAS. Kārļa un Helgas darbistabas ir savienotas. Helga stāsta, ka viņas darbistabā notikšot reorganizācija, jo tajā nepieciešams vairāk plauktu un pārkrāsot sienas. «Ir lietas, ko mēs mājai nopērkam dārgas un skaistas, bet pārējo cenšamies pieskaņot no tā, kas jau ir. Kaut ko pārkrāsojam, kaut ko apgleznoju,» atzīst Helga. Mājvietu, protams, papildina gan Helgas, gan viņas dēla Mārtiņa gleznas.
MĪĻŠ. Koridorā novietots ķeblītis, ko apgleznojis kādreizējais Helgai iemīļots audzēknis Krišjānis Gulbis, kurš kļuvis par arhitektu.
VIENA LIETA. Mājas saimnieki vēlējušies saglabāt vecās sienas, tām pieskaņots viss pārējais. «Tā tas mājvietā ir katrā vietā – viena lieta nosaka kopējo stilu. Viss tiek stilistiski pārdomāts un saskaņots pēc formas, izmēra, vai viena lieta piestāv pārējām, tās papildina un izskatās estētiski pievilcīgi».
AR VĒRTĪBU. Mājvietas interjerā ir ne mazums antīku mēbeļu, arī viesistabā. «Man jau kopš bērnības bija raksturīga, netipiska padomju gadiem, mīlestība pret vecām lietām, jo tās ir stilīgas, ar paliekošu vērtību. Kad atradu kaut kādu vecu lietu vai mēbeli, nesu uz mājām,» atceras Helga. Dažas mēbeles atdevuši draugi ar domu, ka varbūt noderēs. Apaļo galdu Helga restaurējusi pa savam – nošpaktelējusi un apgleznojusi. Krēsli iegādāti Grīvas mēbelēs.
RELAKSĒJOŠI. Guļamistabu Helga dēvē par patīkami relaksējošu telpu. Pie griestiem pielikta viņas kolēģes tekstilmākslinieces Anitas Gercānes darināta lampa, kas ļoti iepatikusies. Tai pieskaņots viss pārējais interjers – aizkari un sienu krāsojums. Guļamistabā, kad mājā dzīvojuši īrnieki, katru gadu krāsojuši grīdas. «Padomju gados to krāsoja ar brūnu krāsu, tā bija saplaisājusi un izskatījās kā mēness virsma,» atminas Helga. Gultas gals nav paticis, to bijis paredzēts nomainīt pret tapsētu. Taču veikalā ieraudzījusi tieši tādu, kas uzrunāja un bija atbilstošs pēc izmēra.
AR KABĪNI. Vannasistabā ierīkota mūsdienīga kabīne ar vannu. «Kādreiz bija duša. Te bija veca plīts un vienmēr bija vēsi, tāpēc vēlējāmies, lai šajā telpā ir silti. Ieraudzījām šo kabīni, un tad no tās sākās viss pārējais – pieskaņota grīda no akmens flīzēm, kā arī flīzes sienai, ko ilgi meklēju.» Sarežģītā konstrukcija zem izlietnes ir Kārļa roku darbs.
ŠĻAKSTĪŠANAS PRINCIPS. Mārtiņa istabā uzmanību piesaista sienas gleznojums. «Abi ar dēlu to izveidojām. Gleznojums veidots pēc šļakstīšanas principa,» skaidro māksliniece. Tāds pats gleznojums veidots arī uz žalūzijas.
BUDUĀRS. Koka sienas un galdu pie spoguļa Helga papildinājusi ar gleznojumu. Viņa uzskata, ka vannasistaba izskatās pēc buduāra. Lampas ir saimnieku dizainētas. Lampa pie spoguļa nolūkota veikalā The Pier.