Māksliniece Harita Strazdiņa savu mājvietu, kurā mitinās apmēram divus gadus, iekārtojusi violetos un fuksijas toņos, jo šobrīd tās esot viņas mīļākās krāsas, kas nomainījušas oranžās krāsas periodu.
«Šīs krāsas man patīk, tās manā dzīvē ir vajadzīgas un ir arī apģērbā. Žēl, ka nevar nopirkt auto violetā vai fuksiju krāsā, man tādu arī vajadzētu,» smaidot saka Harita Strazdiņa.
Liekot lietā māksliniecisko talantu, Harita mājvietā apgleznojusi padomju laika brūnās mēbeles, kam bija zeltīta inkrustācija, piešķirot tām jaunu un elegantu izskatu. Jebkurā vecā mēbelē māksliniece protot saskatīt potenciālu, ja vien tā ir funkcionāla, un tad tikai atliek ķerties pie savu radošo ideju īstenojuma. «Tik vienkārši mēbeles atjaunot nemaz nav. Bija vajadzīga specifiska violeta krāsa, kurai nav īpaši patīkams aromāts, un virsma bija jāslīpē ar smilšpapīru,» darba nianses atklāj māksliniece. Haritas mājvietas interjerā viss ir perfekti saskaņots, līdzīgos toņos piemeklēts ne tikai mēbeļu un sienu krāsojums, bet arī aizkari, gultas pārklājs, krēslu pārvalki, balzamīne podiņā un kastītes dažādu lietu uzglabāšanai apvienotajā atpūtas – darba istabā. Viņa uzsver, ka pašai patīkot remontēt un labiekārtot dzīvokli, tas sagādājot patiesu prieku. «Ja jūtu, ka telpā kaut kur trūkst krāsas un nav harmonijas, tad šādā vidē nespēju dzīvot un vēlos to pārveidot,» atklāj Harita. Dzīvoklī, kad ienākusi, uz sienām bijušas uzlīmētas krāsojamās tapetes bēšīgos toņos, tāpēc Harita bijusi priecīga, ka būs plašs darbības lauks, kur izvērsties. Viņa teic: lai interjerā visu saskaņotu, ir vajadzīgs daudz laika, lai brauktu pa veikaliem un atrastu interesējošo, jo katra lieta ir jāsameklē. «Ja man violetā krāsa apniks, tad dzīvoklī būs jāveic lielas pārmaiņas un jāmaina interjers,» spriež H. Strazdiņa.
JAUNĀKAIS VEIKUMS. Kastītes, kur uzglabāt ikdienišķas lietas, izgatavotas pēc pasūtījuma, bet pēc tam Harita tās krāsojusi, protams, arī tām izvēloties violeto krāsu. Tas ir jaunākais mākslinieces veikums mājokļa labiekārtošanā. Likumsakarīgi, ka durvis Harita nokrāsojusi ar matētu violetu krāsu, uz kuras viegli rakstīt ar tāfeles krītiņiem. Tās kalpojot kā ērts līdzeklis, uz kura uzrakstīt atgādinājumu, kas konkrētajā dienā jāizdara. Sākumā nodomājusi, ka spogulis pie sienas neiederas, bet tagad patīkot tā forma un tam izvēlētā vieta.
ZIRGI. Harita savos darbos diezgan daudz zīmē zirgus. «Pret šiem elegantajiem dzīvniekiem man ir liela mīlestība kopš bērnības,» saka viņa. Zīmējumam pie sienas vēlējusies veidot fonu fuksiju tonī, bet tirdzniecības vietās nav atradusi atbilstošu krāsu.
JAUNI PĀRVALKI. Harita teic, ka šādi krēsli ir stabili, tāpēc atlicis tikai parūpēties par jauniem pārvalkiem. «Krēsliem varu izmantot tikai maināmus pārvalkus, jo kaķene Mellene uzasinās nagus,» par savu mīluli stāsta Harita. Audums pārvalkiem iegādāts audumu veikalā Abakhan. Haritai patīk apgleznot arī sīkus priekšmetus – paplātes, koka dēlīšus, drēbju pakaramos, kas parasti tiekot darīts, lai citiem sagādātu prieku uzdāvinot. It īpaši patīkot darboties ar koku.
VIOLETIE ZIEDI. «Nakts aizkari ar violetajiem ziediem bija pirmais pirkums, ar kuriem sākās mājokļa labiekārtošana, ar kuru tiku nodarbināta vienu vasaru,» atklāj Harita. Pie sienas novietojusi savus darbus ar ainavām. Uz palodzes uzlikti Jūrkalnē, kas māksliniecei ir viena no mīļākajām vietām Latvijā, savākti akmeņi. «Zinu, ka divos gados vismaz reizi ir jāaizbrauc uz turieni, jāpaskatās no augšas uz jūru un jāatved kāds skaists akmens.»
LAMPA – MUŠĶĒRĀJS. Darbistabā – atpūtas zonā Haritas lampai kaķene esot saplēsusi stikla kupolu, tāpēc atrasts oriģināls risinājums, izmantojot violetu mušķērāju, kas esot kā radīts gaismeklim. Uz sienas, izvēloties dekoratīvu ornamentu, Harita nolēmusi atdalīt divas zonas – darbistabu no atpūtas telpas. «Nopirku trafaretu un ar švammes palīdzību uzklāju uz sienas krāsu.»
KRĀSU SALIKUMS. Gultai Harita speciāli meklējusi oranžu pārklāju no flīsa auduma, jo tas neslīd, un lai piestāv pie mēbelēm. «Spilveniem pārvalkus izpārdošanā atradu pēc kāda laika. Paklāja toņi arī piestāv pie mēbelēm,» stāsta viņa un jūsmo, ka patīkot kontrasts – oranžs un zils, tāpēc viena siena bērnistabā tikusi nokrāsota šādā tonī. Šajā istabā vairāku krāsu salikumā ietverts arī zaļš tonis. «Zaļo čūsku ieraudzīju humpalās un nevarēju nenopirkt. Man tā šķita skaista un piestāv pie ābolīšiem uz spilveniem.» Kad Harita ierauga kādu lietu, kas iepatīkas, uzreiz apsver, vai tā derēs viņas mājvietai, jo dzīves telpa neesot tik plaša, lai to papildinātu ar visu, kas patīk. «Man ir tuvs minimālisms,» teic viņa. Šajā istabā visvairāk pietrūkstot liela drēbju skapja.
GAISMEKLIS. Harita bilst, ka oranžās krāsas periods īsti nav beidzies, jo bērnistabā šis tonis joprojām ir aktuāls. Harita izdomājusi interesantu risinājumu – nopirkusi trīs caurdurus. «Vakarā, kad ir ieslēgts apgaismojums, uz griestiem parādās skaisti oreoli,» ir gandarīta Harita.
VAIRĀKOS SLĀŅOS. Šo padomju laika mēbeli Harita arī modernizējusi ar oranžu krāsu. «Krāsa ir skaista, glancēta, taču to vajadzēja klāt vairākos slāņos, tā slikti klājās. Mēbeli vajadzēja likt guļus. Ērtāk būtu bijis nokrāsot materiālu oranžu un tad uzlīmēt virsū uz mēbeles,» neslēpj sieviete.