Aina Kalnciema: mūzika iedarbojas lēni un dziļi

© f64

No­vem­bra sā­ku­mā kla­sis­kās mū­zi­kas cie­nī­tā­jus at­kal aicinājis ik­ga­dē­jais, šo­gad jau 14. Starp­tau­tis­kais Ba­ha ka­mer­mū­zi­kas fes­ti­vāls. «Man, or­ga­ni­za­to­rei, šķiet, ka katrs fes­ti­vāls ir īpašs. Par vis­iem māk­sli­nie­kiem, ku­rus aici­nu pie­da­lī­ties, il­gi do­mā­ju, vēr­tē­ju, un ar mī­les­tī­bu vi­ņi tiek gai­dī­ti cie­mos,» at­zīst Ba­ha ka­mer­mū­zi­kas fes­ti­vā­la di­rek­to­re Aina Kaln­cie­ma.

Māk­sli­nie­ce bilst, ka ie­gu­vu­si lie­lu pie­re­dzi, or­ga­ni­zē­jot šo fes­ti­vā­lu, un ra­dies daudz in­te­re­san­tu at­zi­ņu. Vi­ņa pa­ti ap­mek­lē da­žā­dus fes­ti­vā­lus un kon­cer­tus, tā­pēc iz­vei­do­jies ob­jek­tīvs priekš­stats, kas ir vēr­tīgs, ie­gu­vis starp­tau­tis­ku at­zi­nī­bu un bū­tu in­te­re­sants un pie­ejams Rī­gas pub­li­kai fes­ti­vā­la lai­kā. Vi­ņa uz­ska­ta, ka pa­sau­lē ir daudz iz­ci­lu māk­sli­nie­ku, tā­pēc daž­kārt ir grū­ti ori­en­tē­ties un iz­svērt, ku­rus uz­ai­ci­nāt pie­da­lī­ties ša­jā vē­rie­nī­ga­jā Lat­vi­jas kul­tū­ras dzī­ves no­ti­ku­mā. «No­tei­co­šais kā it vi­sur ir in­di­vi­du­ālā gau­me un sa­jū­tas, tā­pēc arī uz­ai­ci­nā­tie mū­zi­ķi gal­ve­no­kārt ir ma­nas gau­mes un iz­vē­les re­zul­tāts.» Fes­ti­vā­la or­ga­ni­za­to­re uz­ska­ta, ka šo­gad šā vē­rie­nī­gā kul­tū­ras pa­sā­ku­ma lie­lā­kais no­ti­kums – Fran­ci­jas ba­ro­ka an­sam­bļa L’Arpeggiata, kas fes­ti­vā­lā pie­da­lās jau ce­tur­to rei­zi, kon­certs de­cem­brī. «Pub­li­ku sa­jūs­mi­na šā an­sam­bļa uz­stā­ša­nās. Tas ir pro­fe­si­onā­li ne­vai­no­jams, tem­pe­ra­men­tīgs un šar­mants. Pro­tams, uz fes­ti­vā­lu aici­nu gan sa­vus fa­vo­rī­tus, gan cen­šos uz­ai­ci­nāt tos, ku­ri Lat­vi­jā līdz šim nav uz­stā­ju­šies.»

Kom­po­nis­tam šo­gad – 300

Šo­gad iz­ci­lais vā­cu kom­po­nists Karls Fi­lips Ema­nu­els Bahs, Jo­ha­na Se­bas­ti­āna Ba­ha dēls, ku­ra vār­du go­dam nes fes­ti­vāls, at­zī­mē­tu 300 ga­du ju­bi­le­ju. «Vi­ņam ir bi­ju­si sais­tī­ba ar Lat­vi­ju, te dzī­vo­ju­ši vi­ņa drau­gi,» stās­ta A. Kaln­cie­ma un at­klāj fak­tu, ka K. F. E. Ba­ha so­lo­dar­bus Lat­vi­jā gan­drīz ne­spē­lē. «Vi­ņam ir daudz in­stru­men­tā­lo kon­cer­tu – čel­la, flau­tas, kla­vie­ru, un tad di­ri­ģen­ti mēdz teikt, ka K. F. E. Bahs ir brī­niš­ķīgs kom­po­nists, bet pēc tam vi­ņa skaņ­dar­bus no­liek plauk­tā un aiz­mirst!» Kom­po­nis­ta K. F. E. Ba­ha ju­bi­le­jas at­ce­res va­kars no­tiks rei­zē ar fes­ti­vā­la at­klā­ša­nas pa­sā­ku­mu 10. no­vem­brī. «Prie­cā­jos, ka Mū­zi­kas aka­dē­mi­jas do­cē­tā­ji pi­anis­ti ar en­tu­zi­as­mu at­sau­cās ide­jai – pie­da­lī­ties fes­ti­vā­la at­klā­ša­nas kon­cer­tā.»

Ne­re­ti A. Kaln­cie­mai jau­tā, kā­pēc po­pu­la­ri­zē tie­ši Jo­ha­nu Se­bas­ti­ānu Ba­hu un vi­ņa mū­zi­ku. «Fes­ti­vā­lā ne­skan ti­kai Ba­ha mū­zi­ka, bet arī viss ba­ro­ka laik­mets. Bahs pa­zi­na un cie­nī­ja ci­tu kom­po­nis­tu, it īpa­ši fran­ču, mū­zi­ku. No ot­ras pus­es – dau­dzi ir smē­lu­šies ie­dves­mu no vi­ņa die­viš­ķa­jiem skaņ­dar­biem. Ma­nu­prāt, nav kom­po­nis­tu, lai kā­dā žan­rā arī vi­ņi strā­dā­tu, kas ne­no­lieg­tu gal­vu Ba­ha ģē­ni­ja priekš­ā.» A. Kaln­cie­ma se­ci­na, ka Ba­ha mū­zi­kai rak­stu­rī­ga ir īpat­nī­ba – klau­sī­tā­ji to var arī ne­iz­prast un ne­mī­lēt, tā var šķist sve­ša un sa­rež­ģī­ta, ta­ču tai pie­mīt mil­zīgs pie­vil­kša­nas spēks. «Klau­so­ties Ba­ha mū­zi­ku, tā ār­stē. Man pa­tīk Ba­ha mū­zi­ku sa­lī­dzi­nāt ar ho­me­opā­ti­ju. Tā ie­dar­bo­jas lē­ni, bet dzi­ļi. Šo­dien, ma­nu­prāt, ne­viens vēl nav tā pa īs­tam iz­pra­tis un no­vēr­tē­jis šo kom­po­nis­tu. Bahs pie­der vi­sai cil­vē­cei, vi­ņa mū­zi­ka ir pār­lai­cī­ga.» A. Kaln­cie­ma iz­jūt lie­lu pie­tā­ti pret šo kom­po­nis­tu un ap­zi­nās, ka arī pa­ti vi­ņu ne tu­vu vēl nav iz­pra­tu­si.

Klau­sī­tā­jiem iz­mek­lē­ta vi­de

A. Kaln­cie­ma at­zīst, ka klau­sī­tā­jiem ir sva­rī­ga arī vi­de, ku­rā no­tiek kon­cer­ti. Fes­ti­vā­la kon­cer­tiem tra­di­ci­onā­li tiek iz­vē­lē­ta Lie­lā ģil­de, Ma­zā ģil­de, arī Rī­gas Vēs­tu­res un kuģ­nie­cī­bas mu­ze­ja Ko­lon­nu zā­le. Šo­gad pir­mo rei­zi – Māk­slas mu­ze­ja Rī­gas bir­ža Ve­nē­ci­jas zā­le, kur uz­stā­sies mū­zi­ķi no Nī­der­lan­des. Vi­ņa teic, ka ap­zi­nā­ti ne­vie­nu kon­cer­tu ne­or­ga­ni­zē baz­nī­cā, kas ir tik iz­pla­tī­ti rie­tum­val­stīs, iz­ņe­mot ga­dī­ju­mus, ja kon­cer­tā pie­da­lās ko­ris. «Baz­nī­cā ir spe­ci­fis­ka akus­ti­ka, tā to­mēr vai­rāk pie­mē­ro­ta ēr­ģe­ļu ska­nē­ju­mam, ko­rim vai vo­kā­la­jai gru­pai, ci­ti in­stru­men­ti tur la­bi ne­skan. Īs­tam mū­zi­kas bau­dī­tā­jam tas ne­sniedz gan­da­rī­ju­mu, arī man, jo nav ie­spē­jams dzir­dēt ni­an­ses, viss sa­plūst ko­pā.»

Vēr­tē­jot, kā šo ga­du lai­kā mai­nī­ju­šies klau­sī­tā­ji un vi­ņu gau­me, fes­ti­vā­la or­ga­ni­za­to­re teic, ka pub­li­ka iz­glī­to­jas un kļūst eru­dī­tā­ka. «Tas ir kon­cer­ta or­ga­ni­zē­tā­ju pa­nā­kums. Mums ir augst­as kla­ses māk­sli­nie­ki, ku­ri re­gu­lā­ri šeit uz­stā­jas, klau­sī­tā­ji ap­mek­lē vi­ņu kon­cer­tus, un vien­lai­kus arī vi­ņu iz­prat­ne par mū­zi­ku kļūst dzi­ļā­ka. Daž­reiz pub­li­ka ir pā­rāk kri­tis­ka, cit­reiz glu­ži ot­rā­di – pā­rāk ne­kri­tis­ka!»

Sa­plā­no jau nā­ka­mo

Vi­ņa smai­dot stās­ta, ka jau sa­plā­no­ju­si nā­ka­mo fes­ti­vā­lu un ar tā or­ga­ni­za­to­ris­ko dar­bu pa­ras­ti do­mas aiz­ņem­tas vi­su ga­du. Un tā tas ne­mai­nī­gi ir ik ga­du. «Ra­do­šiem cil­vē­kiem tas ir pil­nī­gi paš­sa­pro­ta­mi. Ie­snie­dzot pro­jek­tu un mek­lē­jot fi­nan­sē­ju­mu šā­diem fes­ti­vā­liem, ne­zi­ņa bie­ži vien ir ilg­sto­ša. Va­ru sa­plā­not prog­ram­mu, bet, ja ne­iz­do­das ie­gūt ce­rē­to fi­nan­sē­ju­mu, tad nā­kas veikt ko­rek­ci­jas. Es­mu pa­tei­cī­ga ilg­sto­šiem fes­ti­vā­la at­bal­stī­tā­jiem – Rī­gas do­mei, Kul­tūr­ka­pi­tā­la fon­dam un a/s Lat­vi­jas gā­ze.»

A. Kaln­cie­ma ne­slēpj, ka 14 ga­du lai­kā, kopš or­ga­ni­zēts fes­ti­vāls, ir bi­ju­ši mir­kļi, kad vē­lē­ju­sies sev pa­teikt: «Pie­tiek!» Bet, re­dzot, ka kon­cer­ti sniedz īs­tu bau­dī­ju­mu un prie­ku klau­sī­tā­jiem, kā arī pa­ši mū­zi­ķi aiz­brauc no Rī­gas, pa­tei­cī­gi par uz­ņem­ša­nu un ar vēl­mi at­griez­ties, – gan­da­rī­jums par pa­veik­to dod jaun­u ener­ģi­ju tur­pi­nāt. «Man ne­at­liek lai­ka brī­nī­ties, kā spē­ju vi­su no­or­ga­ni­zēt. Tā ir ma­na mi­si­ja – or­ga­ni­zēt šo fes­ti­vā­lu, cik la­bi vien pro­tu to iz­da­rīt,» uz­ska­ta mū­zi­kas liet­pra­tē­ja un tur­pi­na, «fes­ti­vāls ir brī­dis, kas pie­der man, māk­sli­nie­kiem un klau­sī­tā­jiem.»

Ik­die­nā ar smai­du

Pa­ra­lē­li Ba­ha fes­ti­vā­la or­ga­ni­zē­ša­nas dar­biem A. Kaln­cie­ma ir Mū­zi­kas aka­dē­mi­jas aso­ci­ētā pro­fe­so­re un mā­ca kla­ve­sī­na spē­li. «Man pa­tīk darbs ar stu­den­tiem. Tas sniedz mil­zu gan­da­rī­ju­mu, it īpa­ši, ja jaun­ie­ši ir ta­lan­tī­gi un ie­in­te­re­sē­ti par priekš­me­tu, ko vi­ņi ap­gūst. Lai gan ie­in­te­re­sē­tī­ba ik pa lai­kam ir at­ka­rī­ga arī no pa­snie­dzē­ja. Mēs bie­ži or­ga­ni­zē­jam kon­cer­tus, un stu­den­tiem tas dod pa­cē­lu­mu.» Aina Kaln­cie­ma no­piet­nās mū­zi­kas cie­nī­tā­jiem jau dau­dzus ga­dus ir pa­zīs­ta­ma kā iz­ci­la kla­ve­sī­nis­te ne ti­kai Lat­vi­jā, bet arī ār­pus tās ro­be­žām. «Mans mī­ļais kla­ve­sīns at­ro­das Men­cen­dor­fa na­mā, ti­kai kat­ru die­nu ne­iz­do­das pie tā aiziet. Un arī sa­viem audzēk­ņiem ļau­ju tur kon­cer­tēt.»

Ik­die­nā Aina Kaln­cie­ma al­laž ir smai­dī­ga. «Cil­vē­kam vien­mēr ir jā­smai­da. Smaids ta­ču ne­ko ne­mak­sā. Sa­vu ik­die­nu cil­vēks vei­do pats. Sva­rī­gi, kā­da ir vi­ņa at­tiek­sme pret dzī­vi un kat­ru lie­tu vis­ap­kārt.» Vi­ņa stās­ta, ka mū­zi­ķi lie­lā­ko­ties pēc da­bas esot ļo­ti at­rak­tī­vi, prot daudz ko uz­tvert ar hu­mo­ru un ne­vil­to­ti prie­cā­ties par dzī­vi. «Mū­zi­ķi, kad tie­kas, ne ti­kai dis­ku­tē par mū­zi­ku, bet lab­prāt stās­ta anek­do­tes un da­žā­dus pie­dzī­vo­ju­mus no kon­cer­tdzī­ves. Šā­das tik­ša­nās arī ir viens no dzī­ves­prie­ka avo­tiem,» at­klāj A. Kaln­cie­ma.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais