«Sveču diena ir viena no kalendārajām svinamajām dienām, kuru cēlonis allaž ir meklējams dabā. Sveču dienu uzskata par pirmo ziemas un pavasara satikšanās dienu. Pēc tam šie gadalaiki satiksies vēl ik pa laikam, līdz cīņa būs pabeigta un diena būs garāka, bet saule ies savu ceļu pasaules kalnā augšup,» tuvojošos svētkus raksturo Aīda Rancāne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un folkloras grupas Grodi dibinātāja un dalībniece.
«Pēc seniem pierakstiem var spriest, ka Sveču diena visos laikos svinēta jautri un līksmi,» svētkus raksturo zinātāja un teic, ka pastāvot viedoklis, ka Sveču diena radusies tikpat sen, cik pašas sveces. «Domāju, ka tā ir tikpat sena, cik sena ir cilvēce un kultūra, jo norises dabā notikušas vienmēr. Cits jautājums – kā mēs tās nosaucam.»
Sievišķās enerģijas nozīme
Tas, ka Sveču mēnesis un diena ir tuvāk pavasarim, rosina domāt, ka sveces netiek lietas saimnieciskiem nolūkiem, bet drīzāk šī nodarbe saistāma ar mītiskiem un maģiskiem priekšstatiem. «Viens no Sveču dienas nosaukumiem, kas saglabājies Latgalē, ir Gromņica vai Grabenīca, un tas saistāms ar Pērkona jeb drīzāk Pērkona sievas dievību. Folklorā izšķir divus pasaules aspektus, kam jārūpējas par savas sfēras pastāvēšanu un veiksmīgu turpināšanos, – tie ir sievišķā un vīrišķā sfēra. Līdz ar to var apgalvot, ka arī svinamās dienas tiek iedalītas sievišķajās un vīrišķajās. «Cik var spriest no izdarībām un mītiskiem dzīvniekiem, Sveču diena ir saistīta ar sievišķo sfēru,» norāda A. Rancāne.
Pavasaris ir laiks, kad mostas zeme. No tā izriet, ka Sveču dienā saule dod pirmo impulsu zemes mošanās procesam, bet saules un zemes savstarpējā saspēle beidzas ar zemes apaugļošanu – auglības simbols šajos svētkos ir neizbēgams un godā ceļams. «Svece līdzīgi kā zars, stabs un miets daudzās kultūrās simbolizē fallisko, savukārt uguns ir vīrišķā un sievišķā mijiedarbības rezultāts. Arī Pērkons ir tas, kas apaugļo zemi, ducinot un sūtot lietu, tāpēc var teikt, ka Sveču diena ir pirmā auglības spēku veicināšanas diena,» stāsta folkloras pazinēja.
Auglības aspekts
Par pašu galveno Sveču dienas aktivitāti uzskatāma sveču liešana un veidošana. Svecēm, kas lietas šajā dienā, piemīt maģiskas īpašības, piemēram, tās spēj aizsargāt māju no pērkona dusmām un uguns. «Sveču dienā saimniecēm jāvāra putra – tik cieta, ka sveci tajā var iespraust un tā stāv. Arī šeit nolasāma auglības simbolika – sievišķā putra un svece kā vīrišķības simbols. Ir arī saglabājušies pieraksti, kas liecina, ka diena jāatzīmē līksmi, braucot uz krogu dzert alu,» A. Rancāne skaidro, pieminot, ka īpaša līksmība šajā dienā atļauta sievietēm – viņām jādzer daudz alus un jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Dažas no Sveču dienas izdarībām saistītas arī ar bitēm. Proti, saimniecei jāgatavo vaska ritulis, ko saimnieks vēlāk ziedo Ūsiņam. «Šī konotācija starp Sveču dienu un Ūsiņiem ir kā tilts, kas norāda uz auglības aspektu. Ūsiņos dabā sākas Saules un Zemes mīlestības kulminācija,» atklāj pētniece un uzsver, ka tradīcijas un izdarības mēdz blakus esošos svētkos atkārtoties, taču tas tikai akcentē šo izdarību nozīmību. «Tāpēc Sveču dienas tradīcijās jaušama līdzība ar izdarībām, kas raksturīgas Meteņiem vai Lielajai dienai. Arī Sveču dienā jālaižas no kalna un jābrauc tālu ciemos, lai veicinātu linu augšanu,» viņa teic.
Nedrīkst izmantot adatas
Sievišķās enerģijas klātesamība paredz arī darbības ar mājdzīvniekiem, kas atrodas sieviešu pārziņā. Piemēram, lai govis nebizotu, tām jānoberž mugura ar ledu. Aiz virsotnes jānes mājās pīlādzis, lai veicinātu lopu labklājību. Cits ticējums vēsta, ka ap māju jāapvelk dzirnakmens – tas uzskatāms par saules simbolu, kas nodrošinās mušu iznīkšanu. «Mušas, knišļi un odi uzskatāmi par zemākās pasaules iemītniekiem, tādēļ sākas aizsardzības rituāli pret šīs pasaules būtnēm un gariem. Arvien tālāk pavasarī, zemei mostoties un veroties vaļā, apakšējās pasaules iemītnieki tikai aktivizēsies, tādēļ vajadzīgi šādi pasākumi,» paskaidro A. Rancāne. Biteniekiem savukārt jādedzina āboliņš un jākūpina bišu stropi.
Senākos laikos sveces lējuši ne tikai no vaska, bet arī no taukiem, piemēram, aitas vai liellopa. Viens sveču radīšanas veids paredz diedziņa mērcēšanu taukos vai vaskā, bet otrs – tauki vai vasks jālej speciāli tam paredzētā formiņā. «Sveces senos laikos lēja arī citās dienās, taču tās, kas tika radītas Sveču dienā, vairāk domātas maģiskiem nolūkiem,» A. Rancāne akcentē nozīmību. Lai gan, izdzirdot vārdu savienojumu «Sveču diena», automātiski gribas domāt par sveču dedzināšanu, pēc folkloras pētnieces teiktā, nākas atzīt, ka tā vis gluži nav. A. Rancāne norāda, ka Sveču dienā sveces pārsvarā tiek lietas, nevis dedzinātas. Pastāv vēl arī citi aizliegumi, piemēram, sievietes nedrīkst strādāt – īpaši tas attiecas uz šūšanu, adīšanu, vērpšanu un citām nodarbēm, kurās jāizmanto asi priekšmeti.
Sazināšanās ar dieviem
A. Rancāne uzskata, ka Sveču dienas datuma noteikšanā savulaik bijis ņemts vērā ne vien Saules, bet arī Mēness kalendārs. «Tās ir tikai versijas, līdz ar to nav vienas viennozīmīgas atbildes,» viņa pauž. Viens no variantiem, kā izskaitļots Sveču dienas datums un ko ņēmusi vērā arī kristīgā pasaule, ir 40 dienu pēc Ziemassvētkiem – tas ir uzskatāms arī par sievietes atjaunošanās laiku pēc dzemdībām, ja veramies uz ziemas saulgriežiem kā saules un gaismas dzimšanas laiku. Savukārt īru un ķeltu varianti paredz, ka šo dienu svin pa vidu starp ziemas un pavasara saulgriežiem vai arī pēc Ziemassvētkiem tiek sagaidīts pirmais pilnmēness un no tā parādīšanās skaitīta 21 diena. «Varam tikai minēt, bet pieļauju, ka pilnmēness ir tas, kas aktivizē sievišķās enerģijas un palīdz noskaņoties uz šādām vibrācijām,» pamato A. Rancāne.
«Sveces pārstāv vienu no pamatelementiem – uguni. Uguns ir attīroša, sargājoša, pie tās var meditēt. Tā iznīcina visu slikto, tādēļ tā ir tik maģiska. Sievietei darbošanās ap uguni un pavardu ir ielikta no dabas, viņai ir dotības saprasties ar Uguns māti,» pamato folkloras pētniece Aīda Rancāne, akcentējot, ka caur uguni varam gūt spēju sazināties ar dieviem.
Arī ūdens šajā dienā ir īpaši enerģētisks un to mēdz ievākt veselības nolūkiem turpmākam gadam.
Kažoku uz otru pusi
Kā laika gaita transformējusi Sveču dienas pavadīšanas tradīcijas, un vai mūsdienās tās vēl ir aktuālas? Folkloras pētniece skaidro, ka informācija par Sveču dienu un to, ka šajā dienā jālej sveces, ir saglabājusies, taču laika gaitā, uzslāņojoties kristīgajām tradīcijām, izveidojusies tradīcija nest sveces uz baznīcu iesvētīt. Viņa ir pārliecināta, ka tradīciju atjaunotāji pamazām loba vaļā visas aizmirstās lietas un pamazām mēģina svētku atzīmēšanu reinkarnēt. «Sveču gatavošana ir ļoti maģisks un aizraujošs process arī mūsdienās. To var darīt gan no gatava vaska, iegādājoties vaska plāksnītes, – tā ir ātra, viegla un skaista metode. Lēnāk sveču gatavošana noris ar diedziņa mērcēšanu vaskā,» A. Rancāne izskaidro iespējas.
«No savas pieredzes varu teikt, ka darbošanās ar svecēm vedina domas uz pavasari un auglību. Tas mudina mest kažoku uz otru pusi. Esmu sveces darinājusi abos veidos, tās ir saglabātas, un dedzinu tās svarīgākos dzīves brīžos. Pērn sanāca Sveču dienu pienācīgi nosvinēt – ar ārā iešanu, saules saukšanu, vaska ziedošanu, putras vārīšanu un citām izdarībām,» viņa atminas un teic, ka šogad Sveču dienas svinības aizvadīs Katlakalnā, kur uzaicināta paviesoties.
TICĒJUMI PAR SVEČU DIENU
SVEČU DIENA CITĀS KULTŪRĀS
«Sveču diena raksturīga ne tikai Latvijā, bet tiek plaši svinēta visā Eiropā. Īri Sveču dienu pat iekļāvuši gada ritējuma astoņos svarīgākajos svētkos, viņi to sauc par Imbolk. Šajā dienā viņi ceļ godā dievību Brigitu, kas ir sieviešu aizgādne. Citviet, piemēram, Ziemeļamerikā, to sauc par Murkšķa dienu, jo no miega mostas dzīvnieki. Kaimiņu tautām krieviem, poļiem un baltkrieviem Sveču dienu sauc ar pērkonu saistītā vārdā – Gromņica,» pasaules apvāršņus atklāj A. Rancāne.
PASĀKUMS
Sveču restorāns Rīgas atslēga arī šogad, 2. februārī, pulksten 18.18 turpinās pirms gada aizsākto tradīciju svinēt Sveču dienu, cenšoties ievērot latviskās tradīcijas. Par godu svētkiem restorāns sarūpējis īpašu tematisko programmu. Rotaļas, dziesmas un danči būs folkloras kopas Zvīgzna pārvaldībā, neiztiks bez ēšanas, alus dzeršanas un sveču liešanas.
Neparasts šogad solās būt restorāna noformējums, jo telpas izgaismošanai sadarbībā ar Sveču istabu sarūpēti vairāki simti Dobelē izgatavotu sveču, kas svētku vakarā centīsies aizstāt elektrību.