PIEREDZE: Radīšanas prieks

Blogere Linda Tellgrena atzīst, ka ēst gatavošana ir emocionāls process. «Gribas, lai sanāk vienmēr, bet diemžēl nevar iemācīties un kaut ko jaunu radīt arī bez neveiksmēm ceļā,» secina viņa © F64

Rīdzinieces Lindas Tellgrenas mīlestība pret ēst gatavošanu aizsākusies apmēram pirms sešiem septiņiem gadiem, kad viņa dzīvojusi Briselē. Tur pievērsusi lielāku uzmanību ēdienu sastāvdaļām un gatavošanas procesam. «Vēlējos mājās pagatavot garšīgu ēdienu. Jo vairāk to darīju, jo vairāk sāka iepatikties. Sapratu, ka ēst gatavošana man kļūs sirdij aizvien tuvāka,» stāsta Linda Tellgrena.

Sākusi ar vienkāršām lietām – dažādiem salātiem un zupām. Kā viņa pati saka, tad tas esot aizgājis aritmētiskā progresijā uz augšu un uz priekšu. «Pēc profesijas esmu juriste ar specializāciju starptautiskajās attiecībās, nevis diplomēta pavāre. Ja man kāds pirms 10 gadiem būtu pateicis, ka es cītīgi nodarbošos ar ēst gatavošanu, tad būtu smējusies, un mana mamma līdzi,» smaidot stāsta Linda. Viņas vecmamma savulaik mācījusies slavenajā Kaucmindes skolā, un, kā Linda atzīst, gēnu pārmantojamība noteikti neesot zudusi. Pirms kāda laika aizrautīgā ēst gatavotāja sākusi veidot savu blogu lindasvirtuve.lv, kas novērtēts kā viens no labākajiem kulinārijas blogiem. Tā kā viņas vīrs Pīters strādā mājās, arī maltīti ietur mājās, tāpat kā abi mazie dēlēni – Mārtiņš (2 gadi) un Gustavs (5 gadi), Lindas uzdevums ir ik dienu sarūpēt saviem mīļajiem garšīgu ēdienu. Ja man nepatiktu to darīt, tad tas būtu liels slogs – atzīst Linda un piekrīt atziņai, ka vecāki, kad viņiem piedzimst bērni, sāk pievērst lielāku uzmanību, lai ēdiens būtu kvalitatīvs.

Izdzīvota lauku atmosfēra

Linda cītīgi seko līdzi, lai ģimenes ēdienkartē ir veselīgi produkti. «Ja apģērbs sākas ar audumu, tad ēdiens – ar izejvielām. Nevar pagatavot labu ēdienu, ja nav labu izejvielu,» uzsver Linda, kura produktus galvenokārt iegādājas centrāltirgū.

Viņa izmanto arī zemnieku piedāvājumu, kas savu saražoto produkciju pieved klāt, uz mājām. «Protams, pārtiku pērku arī tirdzniecības vietās, taču mazajos veikalos. Tad, kad dzīvoju Briselē, iepirkos specializētajos veikalos – atsevišķi vienā tirgo, piemēram, putnu, otrā – liellopu gaļu.» Briselē latviete nodzīvojusi 8 gadus, taču jaunā ģimene nolēmusi bāzēties vienā vietā, un Linda atkal atgriezusies dzimtajā Latvijā. Vasaras bērnībā un skolas gados pavadītas laukos, tāpēc zina, kā slauc gotiņas, garās kartupeļu vagas ar Kolorādo vabolēm. «Kad skolas laikā bija jālasa obligātā literatūra – Straumēni, man grāmata šķita forša, jo biju izdzīvojusi lauku atmosfēru. Un tāpēc arī spēju novērtēt to, ko dara zemnieki.»

Dažādu virtuvju mikslis

Lindas ģimenes ēdienkartē ir sajaukušās dažādu valstu tradīcijas, veidojot pilnīgu miksli, jo Lindas vīrs ir no Zviedrijas. «Man pašai tuva ir Āzijas virtuve, patīk gatavot arī indiešu, taizemiešu un japāņu ēdienus. Tā kā Latvijā cilvēki aizvien vairāk sāk aizrauties ar ēst gatavošanu, tad nav problēmu nopirkt dažādas izejvielas, var atrast gandrīz vai visu.» Šogad Linda it īpaši aizrāvusies ar eksperimentiem maizes cepšanā. Lindas ģimene ēdot praktiski visu, tikai jūras veltes gatavojot mazāk, tās ģimenē ir Lindas favorītes, sākot ar jūras ķemmītēm, garnelēm un moluskiem. Varot ēst un garšot visu. Nepatīkot tikai lakrica. «Protams, dabiski, ka gatavojam arī zviedru ēdienus. Vīra vecāki bieži gatavo zivju ēdienus. Kad viņi brauc ciemos uz Latviju, tad rūpīgi pārdomāju, kādus ēdienus viņiem pasniegšu. Ar vīramāti parasti regulāri apmaināmies ar receptēm.»

Linda teic, ka, būdama divu mazu bērnu māmiņa, ir diezgan aizņemta, tāpēc daudzus produktus sasaldējot, lai vienmēr būtu pieejami. «Man ir daudz draugu, kuri mīl gatavot, ir gardēži. Bieži vien savā starpā dalāmies arī ar pagatavoto ēdienu, piemēram, vakariņām vai kūku. Forši vakarā ir saņemt ziņu no draugiem: «Vai nevēlies kūku?»»

Ar neveiksmēm ceļā

Linda iesaka tiem, kuri nolēmuši nopietni pievērsties ēst gatavošanai, iegādāties kvalitatīvus nažus, noderīgi būs arī labi katli un pannas ar biezu pamatni, kas labi vada siltumu, un metāla rokturiem, lai var likt krāsnī. Blogā cilvēki bieži vien jautājot dažādus padomus par virtuves lietām, un Linda ar tiem neskopojas. Nesen pati izmēģinājusi vegāno recepti, olu vietā pirmo reizi izmantojot čia sēklas, taču gaidītais rezultāts neesot iznācis. «Ēst gatavošana ir emocionāls process. Gribas, lai sanāk vienmēr, bet diemžēl nevar iemācīties un kaut ko jaunu radīt arī bez neveiksmēm ceļā,» secina Linda.

Improvizācijas meistare

Pati izmantojot vienkāršas receptes, jo tad arī ēdiena garša esot izcila. Viens no viņas mīļākajiem ēdieniem ir kapri salāti – tomāti, kam pievienots mocarellas siers, baziliks un eļļa. Vasarā esot ar mieru tos ēst katru otro dienu! Stāstot par garšvielu izmantojumu, atklāj, ka vislabāk likt lietā auksti kaltētās, tāpat kā eļļu – auksti spiestu, jo tās saglabā visas vērtīgās vielas. «Eiropas virtuvē garšvielu vietā vairāk izmanto garšaugus, savukārt Āzijas virtuvē – garšvielas, kas tiek apceptas uz pannas. Latvijā mēs biežāk izmantojam svaigus garšaugus – dilles, pētersīļus, lai gan ārpus sezonas var pievienot arī saldētus vai žāvētus. Zupām parasti izvēlos svaigos garšaugus,» uzsver Linda. No plašā garšvielu pulka viņas favorīti ir koriandrs, maisījums garam masala, ingvers un kurkuma. Viņa iesaka no rītiem tukšā dūšā apēst nedaudz kurkumas, kas sajaukta ar medu, – palīdz sakārtot organismu.

Linda mēdz gatavot arī kūkas, tajā skaitā klasiskas. Jaunākā aizraušanās esot svaigēdāju kūkas, kuru sastāvā nav nedz miltu, nedz olu. Tagad, aukstajā laikā, tās papildinot ar dažādām garšvielām – muskatriekstu, smaržīgajiem pipariem, ingveru. «Drīz sāksies piparkūku laiks. Piparkūku receptes ir viltīgas – var sanākt, var nesanākt. Esmu atradusi savējo – medus piparkūku recepti, kuru varēšu nodot nākamajām paaudzēm.» Lindas ģimenes ēdienkartē katru dienu noteikti ir dārzeņi. Kartupeļus ēdot reti, galvenokārt saldos kartupeļus. Mīļākais no dārzeņiem esot universālais sīpols, kas esot pamatbāze zupām. Vislabāk garšojot karamelizēti sīpoli. Tos apcep, pievieno medu, kļavu sīrupu, brūno cukuru un balzametiķi. Var papildināt lēcas un grūbas. Šādi sīpoli ir fantastiski, garšo ar jebko – jūsmo Linda. Vīrs ir gaļas ēdājs, bet pašai tā nav tik svarīga. «Man patīk improvizēt. Mājās ir daudz izejvielu, paskatos uz tām, un tad dzimst recepte! Ja rezultāts izdodas, tad recepte nonāk blogā, bet, ja ne, tad pilnveidoju.»

Zem saldējuma zīmes

Linda mēdzot gatavot arī ēdienus, kas prasa vairāk laika. «Savā ziņā tie ir pateicīgi. Piemēram, gaļu var uzlikt sautēties zemā temperatūrā uz 4 – 8 stundām, un tajā laikā izdarīt daudz ko citu, arī gaļa izdodas burvīga.» No rītiem Lindai patīkot dzert melno tēju un apēst siera maizītes. «Variēju ar sieriem. Citreiz maizītes ielieku cepeškrāsnī. Esmu kazas siera fane!» Viņa mēdzot gatavot ātrās tartas no saldētās mīklas – sakapā žāvētus tomātus, uzliek virsū kazas sieru, medu, kādu riekstu un krāsnī iekšā! Viņa priecājas, ka tagad esot liela graudaugu dažādība, pašai īpaši gardas šķiet grūbas.

Viens no jaunākajiem Lindas atklājumiem esot mājas saldējums. «Šī vasara pagāja saldējuma zīmē.» Viņa iesaka sasaldēt banānus gabaliņos, pēc tam sablenderēt – iznāk garšīgs saldējums. Var pievienot ogas un medu. Vēl viens variants – sajauc kondensēto pienu ar cukuru un ļoti treknu skābo krējumu.

Randiņos – uz restorānu

Linda lasa informāciju par izejvielu izcelsmi un pēta E vielas. Zināšanas apkopojot un ar pieredzi daloties arī savā blogā, ja esot kaut kas interesants vēstāms citiem. Blogere atklāj, ka arī nākotnē noteikti eksperimenti virtuvē būs viena no prioritātēm. «Tik lielu ambīciju man nav – atvērt savu restorānu vai kafejnīcu. Vēlos sev dāvināt recepšu radīšanas prieku. Varbūt kādreiz taps arī grāmata, un tā varētu būt par Latviju. Patlaban vēl esmu stadijā, kad mācos un apgūstu zināšanas,» smaida Linda un piebilst, ka esot liela savas valsts patriote.

Lindas vīram arī patīkot gatavot ēst, un viņš to darot akurāti. «Abi bieži braucam komandējumos vai ciemos pie saviem draugiem. Mums izveidojusies tradīcija – tas, kurš paliek mājās, sagaida ceļotāju ar vakariņām. Vīrs gatavo burvīgus ēdienus, konsultējoties ar savu mammu.» Tagad lielākoties Linda rosās pa virtuvi, un vīrs to novērtējot. Uz randiņiem abi dodoties uz restorānu, lai mazliet izrautos no mājas dzīves. «Mūsu svētki ir aiziet garšīgi paēst. Agrāk tā bija ceļošana, un tad, kad bērni paaugsies, darīsim to atkal vairāk. Tagad mūsu ceļojumu trajektorija galvenokārt saistās ar divām valstīm – Latviju un Zviedriju,» stāsta Linda Tellgrena.

Lēcu zupa ar kokosriekstu pienu

Sastāvdaļas:

• 275 grami sarkano lēcu

• 2 ēdamkarotes olīveļļas

• 1 liels sīpols, nomizots un sagriezts mazos gabaliņos

• 2 lielas ķiploka daiviņas, nomizotas, smalki sakapātas

• 1 tējkarote maltu romiešu ķimeņu (kumīna)

• 2 tējkarotes garam masala garšvielas

• 1 tējkarote malta koriandra

• 1 tējkarote malta ingvera

• puse tējk. maltas kurkumas

• 1 ēdamkarote tomātu pastas

• 400 ml vistas buljona

• 400 ml kokosriekstu piena

• sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

Pagatavošana: caurdurī zem tekoša ūdens noskalo lēcas. Notecina lieko ūdeni. Lielā katlā uzkarsē olīveļļu, pievieno sīpolu un ķiploku. Cep, ik pa laikam apmaisot, līdz sīpola gabaliņi kļuvuši caurspīdīgi. Iemaisa visas garšvielas un tomātu pastu. Turpina cep vēl pāris minūtes, pa brīdim apmaisot. Katla saturam pievieno lēcas un pārlej ar buljonu un kokosriekstu pienu. Uzvāra, sagaida pirmo burbuli, samazina uguni un turpina vārīt 25–30 minūtes vai tik ilgi, līdz lēcas ir izvārījušās gatavas, ik pa laikam apmaisot. Ja šķidrums pārāk ātri izvārās, var pieliet vēl nedaudz buljona. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Pusi no katla satura ielej blenderī (vai bļodā, ja izmantos rokas blenderi) un sablenderē, līdz iegūta viendabīga masa. Sablenderēto masu lej atpakaļ zupas katlā un samaisa. Var pasniegt ar lavaša tipa maizīti un karoti bezpiedevu jogurta.

Hurmas maize ar valriekstiem un rozīnēm

Sastāvdaļas:

• 150 grami miltu

• puse tējk. smalkā jūras sāls

• 2 tējk. cepamā pulvera

• puse tējk. malta muskatrieksta

• 150 grami brūnā cukura

• 110 grami sviesta

• 2 L izmēra olas

• 60 ml viskija, brendija vai konjaka (var aizstāt ar augļu sulu)

• 2 ļoti gatavas vidēja izmēra hurmas (ja miza ir cieta, hurmas nomizo), sablenderētas

• 100 grami sakapātu valriekstu

• 130 grami rozīņu (var izmantot citus žāvētus augļus, piemēram, žāvētas dzērvenes, sakapātas dateles vai aprikozes)

Pagatavošana: izkausē sviestu un noliek malā atdzist. Ar sviestu vai eļļu iesmērē gareno klaipiņu cepamo formu. Var izklāt ar cepamo papīru vai izsijāt ar miltiem. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Lielā bļodā iesijā miltus, pieber sāli, cepamo pulveri un brūno cukuru. Visu samaisa. Vidū izveido iedobi, kurā iesit olas, pievieno sviestu, alkoholu, sablenderētās hurmas. Beigās pieber arī riekstus un rozīnes. Visu kārtīgi samaisa, līdz izveidojas viendabīga masa. Mīklu lej formā un liek cepeškrāsnī. Cep 1 stundu un 15 minūtes vai – kamēr kociņš no kūkas iznāk ārā tīrs. Izņem no krāsns un atdzesē vismaz 10–15 minūtes. Izņem no formas. Maizi var sasaldēt vai uzglabāt vēsā vietā vienu nedēļu.



Svarīgākais