CIEMOS: Meža dārzs ar brūkleņu smaržu

ATPŪTA. Dace Zēģele atzīst, ka darbs dārzā ir patīkama atpūta, kas palīdz sakārtot domas un rada līdzsvaru © F64

Sešus gadus māksliniece Dace Zēģele dzīvo Berģos privātmājā, bet dārzu mājas apkaimē sāka veidot gadu iepriekš, kad dzīvojamā ēka vēl būvēta. «Abi ar vīru Gintu Zilbalodi esam no Berģiem, tāpēc tie ir tuvi un vēlējāmies šeit arī palikt. Pusi no zemes šeit ieguvām kā kompensāciju savā īpašumā, bet pārējo nopirkām,» stāsta Dace Zēģele.

Ģimenes īpašumā ir plaša teritorija – 2150 kvadrātmetru, kuru daļēji aizņem mežs. «Pirms tam šeit bija īsti džungļi – priežu mežs ar krūmāju. Tīrījām mežmalu, lai dārzs nebūtu noēnots. Padomju gados, kad bija problemātiski ar atkritumu izgāztuvēm, tos gāza arī šeit, mežā. Tos, iekārtojot dārzu, rakām ārā.» Viņa atklāj, ka dārza reljefs esot nedaudz mainīts – pirms tam bijušas bedres, uzkalniņi un mākslīgi izveidots neliels uzkalns. «Cenšamies dārzu veidot tādu, lai tas būtu pēc iespējas vieglāk kopjams un vide dabīga – zālē veidojas sūna, zāliens maz jāpļauj, un nav jācīnās ar skujām. Ja gribētos izveidot skaistu mauriņu, tad to vajadzētu regulāri mēslot ar speciālo pretsūnu mēslojumu un kasīt. Manuprāt, tas būtu nevajadzīgs darbs.» Dace rūpējas, lai dārzs būtu krāšņs visos gadalaikos, un atzīst, ka darbs tajā esot atpūta, palīdzot sakārtot domas un rast līdzsvaru. Viņa to cenšoties veidot, liekot lietā savas sajūtas un sirdi, mazāk – prātu. Apmēram 15 gadus viņa paralēli gleznošanai nodarbojas arī ar dārzu projektēšanu citiem, lai gan nav ieguvusi profesionālu izglītību, un arī tas sagādā gandarījumu.

Stāstot par savu dārzu, saimniece priecājas, ka zālienā ieviesusies sūna, aug virši un brūklenes – tie iederas šajā piemājas ainavā un neprasa daudz darba. Kad koki bijuši mazi, Dace starp tiem stādījusi arī puķes, taču pamazām priedes ar savu sakņu sistēmu pārņēmušas visu dobi, tāpēc sapratusi – no greznām puķu dobēm ir jāatsakās. Taču pavisam minimāli dārza malās, kur piemērotāka augsne, Dace tās tomēr iestādījusi, lai gan ēnojums – meža dārzu galvenā problēma – ir liels. Viņa teic, ka mēģinot sadzīvot ar dabu, reizēm dārzā parādoties augi, ko viņa neesot stādījusi. Tā esot bijis ar sarkano lazdu, laimiņu, mellenēm, brūklenēm, daļu viršu un atsevišķām puķēm. Labi augot rododendri, tāpēc arī tie ir neiztrūkstoša dārza sastāvdaļa. Pavasarī izskatās kā koša, krāsaina kupena. Dārzā aug rozes, kas nedaudz izsalušas, tūjas ņēmušas pār tām virsroku. «Citos dārzos rozes skaisti zied, tāpēc vēlējos, lai būtu arī manējā.» Pavasarī dārza pamalē vispirms ziedot tulpes un narcises, ko vasarā nomaina neaizmirstulītes. Tām seko rozes ar diezgan ilgu ziedēšanas laiku. «Rozes speciāli iestādīju tuvāk mājai, dārza malā, lai nezaudētu meža sajūtu, jo citā vietā tās izlēktu no vizuālā kopskata.» Dārzā krūmi aizstāj puķes, jo visu gadu līdz augustam kāds no krūmiem ir ziedošs – teic Dace. «Krāsainās lapas rada iespaidu, ka krūms zied. Kad plaukst spirejas, tās izskatās košas.» Virši saglabā greznumu visu ziemu.

 

Svarīgākais