Akvelīna Līvmane. Daba ir tādēļ, lai mēs būtu veseli

© F64

Arī pēcjāņu laiks pie mums, Latvijā, ir dāsns ar dažādiem ārstnieciskiem augiem, ziediem, dārzeņiem. Jāprot tos tikai vajadzīgajā laikā noplūkt un pareizi sagatavot aukstajam periodam – ziemai. Dailes teātra aktrise, sertificēta astroloģe un vieda sieviete Akvelīna Līvmane stāsta par dažādiem augiem, puķēm un dārzeņiem – kurus plūkt un kā izmantot.

«Man liekas, ka šogad skaistākais mēnesis bija maijs. Bija silts laiks, un viss ziedēja. Bet tajā pašā laikā mums ir priekšā viss ogu un dārzeņu periods. Sāku uz lapiņas rakstīt, ko es vācu, un iznāca lapa pilna,» saka Akvelīna.

Ogas jālieto svaigas

Runājot par pēcjāņu periodu, var uzturā lietot daudzas labas lietas. Pirmās astroloģe nosauc meža avenes. Tās vajadzīgas imunitātei, un pat ir ieteikums, ka ir veselīgi vakarā, ap deviņiem, pirms gulētiešanas notiesāt glāzīti svaigu aveņu. Tā esot īpaša vērtība. «Pētnieki atklājuši, ka saldētās ogās tomēr nav tas daudzskaitlīgākais vitamīnu daudzums. Mēs mīlam sasaldēt, bet vai vajag ziemā ēst to, ko lielos daudzumos var izbaudīt vasarā? Ir meža un dārza zemenes, pēc tam brūklenes un dzērvenes, upenes un mellenes, pīlādžogas, smiltsērkšķi. Milzīgs klāsts. Var jau saglabāt arī ziemai un sasaldēt. Bet mans ieteikums ir tomēr ogas lietot uzturā, kamēr tās ir svaigas,» māca dabas pētniece. Mellenes, piemēram, var lasīt mežā, bet, ja tādu iespēju nav, tad var nopirkt tirgū un 2-3 dienas lietot pa pusglāzītei svaigas ogas. «Manuprāt, nevajag ar pienu un cukuru, bet ēst tikko no meža nākušas. Tas viss, ko mēs miksējam, manuprāt, organismam ir grūtāk sadalāms pa sastāvdaļām. Labāk apēst svaigā veidā un izmantot to tā, kā tas vajadzīgs. Nebūs jau nekādu negaidītu pārsteigumu, bet tas ieliks kādu brīnumu ķieģeli nākotnei un veselībai,» spriež Akvelīna un turpina - ja nokļūstam kādā meža aveņu izcirtumā, vajag salasīt arī aveņu lakstus ar odziņām un bez. Tā ziemā būs laba tēja sviedrēšanai un pret klepu. «Dažreiz mēs domājam - viss kārtībā, kāpēc lai es kādu tēju vāktu? Pienāk brīdis, un cilvēks domā: ai, man tā tēja bija acu priekšā un šogad nesavācu. Vajag vai nevajag, bet labāk lai tā turziņa kaut kur ir ielikta - nevajadzēs pašam, vajadzēs citam.»

Asinszāle pret depresiju

Tagad ir pilni lauki ar pelašķiem. Tie noder pret klepu un organisma attīrīšanai. «Daba ir tādēļ, lai mēs justos veseli. Mēs varam lietot visdažādākos līdzekļus imunitātei un organisma attīrīšanai. Pelašķi ir ļoti laba pretklepus tēja. Kad ir sauss klepus, pienā vāra krietnu sauju pelašķu. Kādu laiciņu novāra, lai paliek trešdaļa no piena, izkāš, pieliek medu un dzer siltu uz nakti. Tas palīdz atklepot. Lai veidotos gļotas un bronhus iztīrītu, var lietot arī karstu pienu ar medu, sodu ar sviestu.» Akvelīna vāc asinszāli, tā ir jūlija zāle - ja tikai šogad nebūs jau ātrāk noziedējusi. To sauc arī par zāli pret depresiju, bet nevajagot lietot īpaši saulainā laikā, jo tā ietekmē ādas pigmentāciju. Ziemā, kad ir tumšais laiks, jāvāra asinszāļu tēja. «Man patīk sagatavot asinszāļu eļļu. Var lietot visparastāko rapšu eļļu, apliet svaigus lakstus un trauku nolikt saulē. Asinszāļu eļļas izvilkums noder sejas tīrīšanai vai ādas bojājumu ārstēšanai. Pēc dzemdībām, lai atkoptos āda, to var izmantot ķermeņa masāžai problemātiskajās zonās,» turpina Akvelīna.

Mārsili ir pret klepu, un tie ir garšīgi. «Es atceros, kādreiz bērnībā deva pertusīnu - tas ir no mārsiliem. Tā ir priežu mežos maza, violeta puķīte, un, ja nav pārāk liela, tad tas ir diezgan liels un rūpīgs darbs, bet atmaksājas. Vācu arī Islandes ķērpi, kas sausos pakalnos aug uz zemes kā tādas plaušiņas. Jo nekad nevar zināt, kad klepus uznāks. Ķērpji ir rūgteni, bet dabā ne par velti ir rūgtas tējas. Ir tādas, kuras ne pārāk labi garšo, un tās nevajag pārāk daudz. Es atceros, ka bērnībā bieži saaukstējos un glāzē vienmēr bija uzlieti ķērpji. Un bija pa mutītei dienā jāpieskrien un jāpadzer. Tad klepus vieglāk pārgāja.» Akvelīna esot lasījusi literatūrā, ka ķērpis palīdz regulēt vairogdziedzera funkcijas. «Var nogriezt arī kādu kadiķa zariņu, lai dezinficētu ziemā telpas. Sakaltušu zariņu aizdedzina un uzliek uz šķīvja, lai nenokrīt uz grīdas, un pastaigā pa dzīvokli. Palīdz arī pret iesnām,» ieteic zinātāja.

Ir svarīga paša enerģija

Rudenī ir jāvāc pīlādžogas - var vārīt ievārījumu. Saka - rūgts, bet ogas var pasaldēt saldētavā un pēc tam vārīt. Var gatavot želejkonfektes. Var pīlādžogas vienkārši sakaltēt. Uzliek uz biezāka papīra un novieto uz ledusskapja, kur nāk siltums, vai uz siltuma radiatoriem. «Pīlādžogu tēja ir laba kā vitamīnu tēja. Taču pīlādžogas vēlams lasīt saules rietā. Jāskatās, lai virszemes augus plūktu jaunā mēnesī, augošā mēnesī. Bet, ja nu iekrīt, ka tas tā nav, vienalga es teikšu, ka priekšroka ir tam, ka pats lasījis. Tur ir klāt paša enerģija. Cilvēks domājis, uzlādējis ar savām enerģijām,» stāsta Akvelīna.

Ļoti garšīgas ir meža zemenes, bet lasītas sausā laikā. Ja lasīs mitrā laikā - sapelēs. Ja zemenes aiznesīs mājās, izkaltēs, tad visa māja smaržos pēc zemenēm un zemenājiem.

«Ir labi, ja mājās ir kliņģerītes. Tās ir pretmikrobu līdzeklis. Ilgstoši lietojot, tās arī samazina asinsspiedienu. Kādreiz es esmu ieteikusi tās lietot pirms operācijām. Ārsti slimnieku sagatavo, dod dažādas zāles. Varbūt var padzert pirms operācijas kliņģerīšu tēju un arī tad, kad atnāk mājās no slimnīcas, atkal kādas pāris dienas. Labi ir šādu tēju dzert arī pēc zobārsta apmeklējuma.»

Rudenī jālasa biškrēsliņi. Kā jau lauku bērnam, Akvelīnai tos rudeņos deva ar cukuru pa ēdamkarotei. Paredzēti organisma attīrīšanai. Lai iekšējo vidi attīrītu no nevēlamiem mikroorganismiem, tā teikt, no nelabas floras un faunas. Arī bērniem vajadzīgi. «Biškrēsliņu galviņas ar cukuru ir tādas saldi rūgtenas un garšīgas. Jālieto pāris dienas vecā mēnesī.»

Pētersīlis dod sāta sajūtu

Ķimenes var nopirkt tirgū, bet, ja kāds zina, kur aug smaržīgais augs laukos ceļa malā, labāk pašam savākt. Tās tad ir tik smaržīgas, kādas nekad tirgū nenopirkt. «Pašiem jānogriež zars, jāsagatavo slota, jāizžāvē un plaukstās jāsabrucina un jāsavāc ķimenes. Tās būs burvīgi smaržīgas. Es nevaru ēst kāpostus - vēders uzpūšas - daudzi tā saka. Cilvēki tautā zina, ka tad jādzer ķimeņu tēja. Ķimenes mazina gāzu veidošanos, tāpēc tās vienmēr pievieno skābiem kāpostiem,» zina stāstīt Līvmane. Rudens veltes - ķirbji, kabači - jālieto daudz svaigā veidā un arī sautēti. Te pieskaitāms arī topinambūrs. Ne velti dabā tas ir - vajag to izmantot. «Par topinambūriem esmu lasījusi gudru cilvēku rakstos, ka vismaz divreiz nedēļā šis dārzenis būtu jālieto svaigā veidā. Tiem, kam ir palielināts cukura daudzums asinīs. Tas noderēs, lai samazinātu tieksmi pēc saldumiem. Bērniem būtu jādod dabīgas vielas. Ogas ir saldas un arī ar rūgtuma garšu. Ja bērnu iemāca novērtēt ogu dabisko saldumu, garšas kārpiņas attīrīsies un organisms būs pateicīgs, tikai nevarēs pateikt, ka ir labi,» atzīst Akvelīna.

Pētersīļus var lietot svaigā veidā, arī sautētus, kaltētus pie zupām un mērcēm. Visur tos var pievienot. «Rudenī man patīk gatavot pesto, un tad es lieku klāt ne tikai baziliku, kas ir garšīgs, bet tā vietā var lietot dilles vai tikai pētersīļus. Sajauc ar eļļu, nav pat obligāta olīveļļa, der mūsu pašu linsēklu eļļa. Lieku klāt citronu sulu, mazliet ķiploku, sieru, riekstus, un ir garda piedeva uz maizes. Pētersīlis dod sātu un garšīgumu. Tu jūties paēdis,» savu recepti atklāj aktrise.

Aknām patīk dzeltenā krāsa

Sievietes iecienījušas dažādas zaļumu maskas. Maskām var izmantot visu to, par ko iepriekš runāts. Jāzina tikai, kā āda jūtas un kā reaģē. Dažreiz ir tā, ka vispirms jāuzziež kāds taukains krēms vai eļļa. «Labs rudeņos ir pašas sagatavots gurķu losjons. Tam izmanto apmēram 200 gramu gurķu sulas, pievieno ēdamkaroti šņabja, lai losjons tik ātri nesabojātos. Otrs, kas vismaz manai ādai patīk, ir pētersīlis. Iegūto losjonu tur ledusskapī un, kad vajag, notīra seju. Āda kļūst patīkama.»

Aknām savukārt patīk visas puķes, kuras ir dzeltenā krāsā. Derēs kumelītes, kliņģerītes, kaķpēdiņas - visu ar mēru, protams. Var izmantot arī strutenes. Lapiņas tām ir rūgtas, bet vērtīgas. Aknu darbībai traucē sacepti produkti. Ēdienam būtu jābūt sautētam, vārītam, maigam. «Aknām palīdz auzu pārslu biezputra, kuru vāra ūdenī. Kāda sieviete stāstīja, ka pēc avārijas viņai bijis aknu plīsums. Dakteris pateicis - tur neko nevar darīt, bet, ja jūs divus mēnešus varat ēst auzu ķīseli, tad viss būs kārtībā. Sieviete ik pa trīs dienam vārījusi šo auzu ķīseli, un, aizejot pie ārsta, aknas bijušas kā jaunai sievietei. Cilvēki, kas par to smīkņā, saka - es to nevaru, tad vienkārši viņi negrib būt veseli,» stāsta Akvelīna.

Mēs esam aizgājuši tālu prom no dabas un lietojam ķīmiskas tabletes. Taču Akvelīna ir centusies uzticēties sava organisma gudrībai. «Mūsu uzdevums ir ļaut orgāniem strādāt, un to palīdz izdarīt dabas vielas un uzticēšanās savam ķermenim,» atzīst zinošā sieviete.

Nevis sauļoties, bet lasīt augus

Viņai mājās ir daudz zālīšu. Vilkābeles ziedus paspējusi noķert, asinszāles, gaiļbiksītes pļavās salasījusi. Daudz ievākusi, bet visa vasara vēl priekšā. «Vasara ir sākusies, nekad tik agri nav bijis. Šogad es izjutu, ka vasara sākās maijā. Es agri ceļos, ap sešiem no rīta, un man patīk šie siltie un skaistie rīti - es visu vajadzīgo izdaru no rīta un varu dzīvot vasarā,» pauž astroloģe.

Žurnāla lasītājiem Akvelīna novēl ne tikai sauļoties (jo pārsauļošanās ir ļoti bīstama), bet «saules spēku izmantot, salasot augus, ogas, dārzeņus - tas būs vērtīgāk nekā iedegums. Latvijas daba ir tik dāsna, un var kaitēt tikai mūsu slinkums. Es pie jūras nebraucu, bet kādreiz aizbraucu pie radiem un draugiem laukos un lasu ārstniecības augus. Latvija ir tā vieta, kur mēs daudzās vietās varam iebraukt, arī mazākos celiņos, un ieraudzīt dabas bagātības. Ja nepazīstam, jāņem zāļu grāmata - mācāmies, skatāmies, izlasām, kas mums noderētu. Vajag aizbraukt kaut kur, izstaigāties un salasīt zālītes ziemai un laikam, kad būs vairāk darba.»

Akvelīnas Līvmanes pieturas punkti

Latvijas Dailes teātra aktrise, sertificēta astroloģe.

Mācības:

• Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Teātra un kino mākslas fakultāte;

• Starptautiskā Alfrēda Vittes Hamburgas astroloģijas skola;

• 2006. g. iegūts Latvijas Astrologu asociācijas sertifikāts.

Interešu izglītība:

• dabiskās dziedināšanas kursi (reiki 1. un 2. pakāpe, Karuna un japāņu reiki (Latvijas Dziednieku savienība);

• Žuaņ-juaņ cigun 1. - 4. pakāpe;

• Maskavas Starptautiskās Su-Džok akadēmijas dziedināšanas terapijas pamatkurss;

• Ingrīdas Ņesterovas, Aleksandras Jakovļevas, Ļubovas Gorškovas kursi klasiskajā un horārajā astroloģijā;

• Lilijas Aleksejevas numeroloģijas kursi,

• astrologa un psihoterapeita A. Levicka astroloģijas semināri.



Svarīgākais