PRODUKTI, kas sek­mē tie­vē­ša­nu

Esi ne­at­lai­dīgs – tas ir gal­ve­nais, ko var ie­teikt cil­vē­kam, kurš pū­las nor­ma­li­zēt ķer­me­ņa ma­su. Ag­ri vai vē­lu nā­kas sa­prast, ka tā nav kam­pa­ņa, bet gan pa­sā­ku­mu kom­plekss, kur vie­na sa­stāv­da­ļa pa­pil­di­na ci­tas un kat­ra dod sa­vu ie­gul­dī­ju­mu ce­ļā uz mēr­ķi.

Bū­tis­ka lo­ma ir fi­zis­ka­jai slo­dzei un arī gud­rai ēša­nas stra­tē­ģi­jai. Kra­si uz­tu­ra ie­ro­be­žo­ju­mi, kā dau­dzi jau zi­na no pie­re­dzes, nav la­bā­kais ri­si­nā­jums. Lai no­tie­vē­tu, va­jag pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu, bet, kad ēdie­na de­vas tiek jū­ta­mi sa­ma­zi­nā­tas, bie­ži no­tiek tie­ši pre­tē­jais: ķer­me­nis uz to re­aģē, kra­si pa­lē­ni­not viel­mai­ņu. Un vai gan var to pār­mest or­ga­nis­mam, kurš ga­du tūk­sto­šiem il­ga­jā evo­lū­ci­jas gai­tā ir ie­mā­cī­jies, ka ba­da ap­stāk­ļos jā­cen­šas ie­tau­pīt ener­ģi­ju, lai va­rē­tu iz­dzī­vot? Da­žiem šī ten­den­ce ir iz­teik­ta vai­rāk, ci­tiem ma­zāk, bet tie­vēt grib gan vie­ni, gan ot­ri.

Vai­rāk mus­ku­ļu

Cil­vē­kam kļūs­tot ve­cā­kam, viel­mai­ņa kļūst lē­nā­ka un lie­lā mē­rā te vai­nīgs mus­ku­ļu ma­sas zu­dums - ap­rē­ķi­nāts, ka ik ga­du tiek zau­dē­ti 200-300 g mus­ku­ļu, ku­ri at­ro­fē­jas, ja tos ne­no­dar­bi­na. Tas no­zī­mē, ka or­ga­nisms pa­tē­rē ma­zāk ka­lo­ri­ju un at­tie­cī­gi uz­krāj vai­rāk lie­kā sva­ra. Mus­ku­ļi ir kā ma­zi mo­to­ri­ņi, kas tē­rē mū­su uz­ņem­tās ka­lo­ri­jas, tā­pēc ir sva­rī­gi dot tiem dar­bu.

Rī­ta­ros­mei - jā

Lai gan šī do­ma jau kopš sko­las ga­diem var lik­ties ne­pa­tī­ka­ma, ir vērts sa­ņem­ties un no­dar­bo­ties ar rī­ta vin­gro­ša­nu pirms bro­kas­tīm 30-60 mi­nū­šu. Pro­tams, vin­gro­ša­na cil­vē­kam nāk par la­bu jeb­ku­rā die­nas da­ļā, bet ir pē­tī­ju­mi, kas lie­ci­na, ka tie­ši no rī­ta or­ga­nisms sa­de­dzi­na trīs­reiz vai­rāk tau­ku ne­kā pā­rē­jā lai­kā, kad tas dod priekš­ro­ku ne­sen ap­ēs­ta­jiem ogļ­hid­rā­tiem. Ja cil­vēks guļ se­šas stun­das un il­gāk, tad or­ga­nisms iz­tē­rē ie­priek­šē­jā die­nā uz­ņem­tos ogļ­hid­rā­tus da­žā­du fun­kci­ju no­dro­ši­nā­ša­nai un no rī­ta ņem ener­ģi­ju no sa­viem tau­ku uz­krā­ju­miem. Rī­ta vin­gro­ša­na arī ak­ti­vi­zē viel­mai­ņu un pa­līdz to uz­tu­rēt ak­tī­vu vis­as die­nas ga­ru­mā, līdz ar to pie­aug ka­lo­ri­ju iz­man­to­ša­na. Rī­ta­ros­me tur­klāt dod mo­žu­mu un pa­līdz la­bāk pār­va­rēt stre­su.

Ne­ļaut ķer­me­nim pie­rast

Liet­pra­tē­ji arī ie­sa­ka ne­tu­rē­ties ti­kai pie vie­na fi­zis­kās slo­dzes vei­da, bet lai­ku pa lai­kam tos mai­nīt. Pie­ro­dot pie vie­na vei­da fi­zis­ka­jām ak­ti­vi­tā­tēm, or­ga­nisms sāk tē­rēt tām ar­vien ma­zāk ka­lo­ri­ju. Kad cil­vēks sāk just, ka ie­stā­ju­sies ru­tī­na un svars grib stā­vēt uz vie­tas, vi­ņam ie­tei­cams mai­nīt no­dar­bes vei­du, pie­mē­ram, so­ļo­ša­nu no­mai­nīt pret ri­teņ­brauk­ša­nu. Mai­not spor­ta vei­dus, tiek no­dar­bi­nā­tas at­šķi­rī­gas mus­ku­ļu gru­pas, ķer­me­nim at­kal nā­kas pa­pū­lē­ties un tē­rēt vai­rāk ener­ģi­jas.

Ēst bro­kas­tis

Tā ir ēdien­rei­ze, ku­ru dau­dzi iz­laiž. Ja bi­ju­si kār­tī­ga rī­ta­ros­me, tad par ēst­gri­bu no rī­ta ne­var sū­dzē­ties, un viel­mai­ņai tiek dots spē­cīgs star­ta sig­nāls. Bet ēst bro­kas­tis ir vērts arī tiem, ku­ri no rī­ta ne­vin­gro. Ja cil­vēks no­lemj pa­cies­ties līdz pus­die­nām, vi­ņa viel­mai­ņa pa­lē­ni­nās, un tas ne­sek­mē lie­ko tau­ku iz­man­to­ša­nu. No­vē­rots arī, ka tiem, ku­ri kār­tī­gi pa­ēd bro­kas­tis, die­nas gai­tā ir vieg­lāk pār­va­rēt kā­ri uz naš­ķē­ša­nos starp ēdien­rei­zēm.

Pro­duk­ti, kas sek­mē tie­vē­ša­nu

Vēl pirms kā­da lai­ka val­dī­ja uz­skats, ka asi ēdie­ni vei­ci­na ape­tī­ti, ta­ču iz­rā­dās - tie lie­lis­ki pa­līdz zau­dēt sva­ru, jo sti­mu­lē viel­mai­ņu. Tā­dēļ ēdien­kar­tē vē­lams re­gu­lā­ri ie­kļaut asos sar­ka­nos pi­pa­rus, Ka­jen­nas pi­pa­rus, in­gve­ru, da­žā­dus pi­kan­tus garš­vie­lu mai­sī­ju­mus. Tie­vē­tā­ju sa­bied­ro­tā ir arī za­ļā tē­ja, kas sa­tur anti­ok­si­dan­tus - ka­te­hī­nus, kas pa­līdz pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu, tur­klāt za­ļā tē­ja sek­mē arī slik­tā ho­les­te­rī­na lī­me­ņa pa­ze­mi­nā­ša­nos. Ie­tei­ca­mo pro­duk­tu sa­rak­stā ie­kļau­tas arī olas, kas sniedz ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu, tā­pat piln­grau­du pro­duk­ti, kas ba­gā­ti ar balast­vie­lām. Vēr­tī­gas ir arī pu­pi­ņas, ku­ras ir ne vien ba­gā­tas ar šķiedr­vie­lām, bet arī sa­tur ho­le­cis­to­ki­nī­nu, kas no­māc ēst­gri­bu. Tiem, ku­riem pie­mīt no­slie­ce ēdien­rei­zēs pie­stū­ķēt se­vi ar ēdie­nu, ie­tei­cams sākt ar dār­ze­ņu vai aug­ļu sa­lā­tiem. Tā or­ga­nis­mam tiks vai­rāk vi­ta­mī­nu un ātr­āk ie­stā­sies sā­ta sa­jū­ta. Par la­bu nāk arī šķip­sni­ņa ka­nē­ļa - ame­ri­kā­ņu pēt­nie­ki kon­sta­tē­ju­ši, ka tas pa­līdz kon­tro­lēt in­su­lī­na svār­stī­bas asi­nīs, kas cil­vē­kam liek jus­ties iz­sal­ku­šam.

Ne­aiz­mirst ūde­ni

Lai va­rē­tu sek­mī­gi zau­dēt sva­ru, ir jā­ap­mie­ri­na or­ga­nis­ma pie­pra­sī­jums pēc ūdens. Ja ūdens trūkst, ķer­me­nis, tē­lai­ni iz­sa­ko­ties, jū­tas šo­kēts un do­mā ti­kai par to, kur da­būt ūde­ni, un par tau­ku de­dzi­nā­ša­nu vairs ne­rū­pē­jas. Ūdens ir ne­pie­cie­šams ļo­ti dau­dzām or­ga­nis­ma no­ri­sēm, ta­jā skai­tā piln­vēr­tī­giem viel­mai­ņas pro­ce­siem. Eks­pe­ri­men­tos pie­rā­dīts, ka tie, ku­ri uz­ņem pie­tie­ka­mi daudz ūdens, re­tāk grib naš­ķē­ties ar sal­du­miem.