Gripas laiks. Tau­tas lī­dzek­ļi temperatūras mazināšanai

© Foto: Andrius UFARTAS, FB/F64 Photo Agency

Kad cil­vēks pēk­šņi jū­tas sa­vār­dzis, pir­mais darbs pa­ras­ti ir iz­mē­rīt tem­pe­ra­tū­ru, jo se­viš­ķi ša­jā se­zo­nā, kad mūs ap­draud gri­pa un ci­tas elp­ce­ļu in­fek­ci­jas. Cil­vē­ka ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ras iz­mai­ņām var būt da­žā­di cē­lo­ņi, gan ļo­ti no­piet­ni, gan ne tik bīs­ta­mi, bet bie­ži pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra lie­ci­na, ka mū­su ķer­me­nis ar kaut ko cī­nās, pie­mē­ram, ar or­ga­nis­mā ie­kļu­vu­ša­jiem sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem vai ar kā­du ne­lab­vē­lī­gu ār­ēju fak­to­ru ie­dar­bī­bas se­kām. Ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra var būt arī pa­ze­mi­nā­ta – arī tam ir sa­vi cē­lo­ņi, ku­rus va­ja­dzē­tu no­skaid­rot.

No­de­rī­gi!

Kas jā­ņem vē­rā, mē­rot tem­pe­ra­tū­ru:

  • Mē­rot pa­du­sē, par nor­mā­lu ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ru uz­ska­ta 36 - 37 grā­dus.
  • Ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ru ie­tek­mē dien­nakts laiks: no rī­ta tā mēdz būt zem­āka, bet pie­va­ka­rē augst­āka. Zem­ākie rā­dī­tā­ji tiek fik­sē­ti no tri­jiem līdz se­šiem rī­tā, bet augst­ākie - no piec­iem līdz de­vi­ņiem va­ka­rā.
  • Bēr­niem caur­mē­rā ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra ir par 0,3 - 0,4 grā­diem augst­āka ne­kā pie­au­gu­šiem cil­vē­kiem, bet ga­dos ve­cā­kiem ļau­dīm tem­pe­ra­tū­ra mēdz būt zem­āka ne­kā jaun­iem.
  • Tem­pe­ra­tū­ru nav vē­lams mē­rīt pus­stun­du pēc fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm, van­no­ša­nās vai ie­tu­rē­tas mal­tī­tes, jo ša­jos ga­dī­ju­mos tā pa­aug­sti­nās.
  • Lai re­gu­lā­ri kon­tro­lē­tu ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ru, to ie­tei­cams mē­rīt div­reiz die­nā, lai­ka pos­mā no sep­ti­ņiem līdz as­to­ņiem rī­tā un no piec­iem līdz sep­ti­ņiem va­ka­rā.
  • Ja cil­vē­kam ir augst­a tem­pe­ra­tū­ra, to va­ja­dzē­tu mē­rīt ik pēc pus­stun­das un pie­rak­stīt ter­mo­met­ra rā­dī­ju­mus, jo šos da­tus var pra­sīt ārsts. Ja tem­pe­ra­tū­ra nav stip­ri pa­aug­sti­nā­ta, mē­rī­ju­mus var veikt ik pēc 2 - 3 stun­dām.
  • Tem­pe­ra­tū­ru var mē­rīt arī orā­li (mu­tē) un rek­tā­li (tais­na­jā zar­nā), tad re­zul­tā­tu var ie­gūt ātr­āk. Pir­ma­jā ga­dī­ju­mā ter­mo­met­ra ga­lu no­vie­to zem mē­les sai­tī­tes, ot­ra­jā - ter­mo­met­ra ga­lu ie­ziež ar va­ze­lī­nu un ie­va­da anā­la­jā at­ve­rē 1 - 3 cm dzi­ļu­mā. Rek­tā­li veik­tam mē­rī­ju­mam ir zem­āka kļū­das pa­kā­pe, jo ter­mo­met­ru gan­drīz ne­ie­tek­mē ār­ēji ap­stāk­ļi. Nor­mā­la rek­tā­lā tem­pe­ra­tū­ra ir 36,2 - 37,7 grā­di.
  • Ie­gā­dā­jo­ties elek­tro­nis­ko ter­mo­met­ru, der iz­pē­tīt tā teh­nis­kos pa­ra­met­rus: mē­rī­ša­nas di­apa­zo­nu, mē­rī­ša­nas lai­ku, lo­ka­na uz­ga­ļa esa­mī­bu, ska­ņas sig­nā­lu, pē­dē­jā mē­rī­ju­ma sa­gla­bā­ša­nu at­mi­ņā u.c.

Pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra

Tem­pe­ra­tū­ras pa­aug­sti­nā­ša­nos mēs pa­ras­ti sais­tām ar or­ga­nis­ma cī­ņu pret vī­ru­siem, bak­tē­ri­jām un ci­tiem in­fek­ci­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem, bet tem­pe­ra­tū­ra var pa­aug­sti­nā­ties arī imūn­de­fi­cī­ta, audzē­ju, in­sul­ta, vai­rog­dzie­dze­ra sli­mī­bu vai cen­trā­lās ner­vu sis­tē­mas bo­jā­ju­mu un ci­tu no­piet­nu ve­se­lī­bas pro­blē­mu ga­dī­ju­mā, to var iz­rai­sīt arī at­se­viš­ķi me­di­ka­men­ti, stā­vok­lis pēc ķi­rur­ģis­kas ope­rā­ci­jas, asins pār­lie­ša­nas u.c. Iz­rā­dās, ka tem­pe­ra­tū­ru var pa­aug­sti­nāt arī stress vai bai­les. Ja cil­vē­kam ir augst­a vai re­gu­lā­ri pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra, jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba. Tas no­teik­ti jā­da­ra ne­ka­vē­jo­ties, ja pār­snieg­ta 39 grā­du at­zī­me vai ja tem­pe­ra­tū­ra strau­ji pa­aug­sti­nā­ju­sies pār­is stun­du lai­kā. Arī par to, vai lie­tot lī­dzek­ļus tem­pe­ra­tū­ras pa­ze­mi­nā­ša­nai, vis­la­bāk kon­sul­tē­ties ar ār­stu. Tem­pe­ra­tū­ra ir da­bis­ka or­ga­nis­ma aiz­sar­gre­ak­ci­ja, lai ra­dī­tu ne­lab­vē­lī­gus ap­stāk­ļus sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem mikro­or­ga­nis­miem, tā­pēc vis­bie­žāk ne­ie­sa­ka pa­ze­mi­nāt tem­pe­ra­tū­ru, ja tā ne­pār­sniedz 38,5 grā­dus, lai or­ga­nisms va­rē­tu tur­pi­nāt cī­nī­ties. Ta­ču vi­si cil­vē­ki nav vie­nā­di - dažs jū­tas cie­ša­mi arī tad, ja ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra ir ļo­ti augst­a, bet ci­tam tā iz­rai­sa kram­pjus, tā­pēc nā­kas saukt ātr­o pa­lī­dzī­bu un turp­māk tem­pe­ra­tū­ras pa­aug­sti­nā­ša­nās ga­dī­ju­mā jau lai­kus jā­sāk lie­tot pre­tdru­dža me­di­ka­men­ti. Kri­tis­ki augst­ā tem­pe­ra­tū­rā or­ga­nis­mā sā­kas bīs­ta­mas, ne­at­grie­ze­nis­kas pār­mai­ņas, kas var beig­ties pat ar nā­vi. Pie ār­sta jā­vēr­šas arī ga­dī­ju­mos, kad ilg­sto­ši ir ne­daudz pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra, par šīs pa­rā­dī­bas cē­lo­ņiem no­teik­ti jā­tiek skaid­rī­bā. Vi­saug­stā­kā tem­pe­ra­tū­ra esot fik­sē­ta kā­dam ame­ri­kā­ņu vī­rie­tim 1980. ga­da va­sa­rā - tā sa­snie­gu­si 46,5 grā­dus; šis pa­cients ār­stē­jies slim­nī­cā no kar­stu­ma dū­rie­na un ti­cis mā­jās pēc 24 die­nām.

Vai iz­man­tot tau­tas lī­dzek­ļus

Tau­tas me­to­des tem­pe­ra­tū­ras pa­ze­mi­nā­ša­nai past­āvē­ja jau il­gu lai­ku pirms tam, kad cil­vē­ka ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra pir­mo­reiz ti­ka iz­mē­rī­ta - tas esot no­ti­cis Vā­ci­jā 19. gad­sim­ta vi­dū, iz­man­to­jot vie­nu no pir­ma­jiem dzīv­sud­ra­ba ter­mo­met­riem. Da­ļu no se­na­jām me­to­dēm at­zīst arī mūs­die­nu me­di­cī­na. Gri­pas un ci­tu elp­ce­ļu in­fek­ci­ju ga­dī­ju­mā ār­sti ie­sa­ka dzert daudz sil­ta šķid­ru­ma. La­bi šim no­lū­kam no­der dzē­rie­ni no dzēr­ve­ņu su­las, kam pie­mīt da­bas do­ta pret­ie­kai­su­ma, pre­tmik­ro­bu un di­urē­tis­ka ie­dar­bī­ba. Lie­to arī me­ža ave­ņu ie­vā­rī­ju­mu ar vi­siem kau­li­ņiem, me­ža ave­ņu tē­ju, liep­zie­du tē­ju, da­žā­dos vei­dos zie­mai sa­ga­ta­vo­tas brūk­le­nes, upe­nes un smilts­ērk­šķus, ūde­ni ar me­du un cit­ro­nu su­lu, vieg­li sār­mai­nu mi­ne­rāl­ūde­ni ar ze­mu mi­ne­ra­li­zā­ci­jas pa­kā­pi, var ie­gā­dā­ties arī ap­tie­kās no­pēr­ka­mās ārst­nie­cī­bas augu tē­jas, kas do­mā­tas šā­dam no­lū­kam. Liet­pra­tē­ji ne­ie­sa­ka cil­vē­kiem ar pa­aug­sti­nā­tu tem­pe­ra­tū­ru lie­tot zel­tsak­nes, asins­zā­les vai žen­še­ņu.

Pa­ze­mi­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra

Arī pa­ze­mi­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra pra­sa iz­mek­lē­ša­nu pie ār­sta. Da­žiem tem­pe­ra­tū­ra no da­bas ir zem­āka ne­kā ci­tiem, un vi­ņi jū­tas la­bi, bet, ja cil­vē­kiem pie­de­vām ir slik­ta vis­pā­rē­jā paš­sa­jū­ta, sa­gu­rums, mie­gai­nī­ba, aiz­kai­ti­nā­mī­ba, kon­cen­trē­ša­nās grū­tī­bas, tad tas vairs nav nor­mā­li. Par zem­ās tem­pe­ra­tū­ras var­bū­tē­jiem cē­lo­ņiem tiek mi­nē­ta imu­ni­tā­tes vā­ji­nā­ša­nās, ne­sen pār­cies­ta sli­mī­ba, maz­asi­nī­ba, pār­gu­rums un pār­slo­dze, arī grūt­nie­cī­ba, bet ma­ziem bēr­niem - ne­pie­tie­ka­mi at­tīs­tī­ta ter­mo­re­gu­lā­ci­ja. Tem­pe­ra­tū­ra var būt zem­āka par nor­mu arī tad, ja cil­vēks stip­ri svīst, pie­mē­ram, stre­sa vai kā­das en­do­krī­nas sli­mī­bas dēļ, vai arī vi­ņam ir pa­ze­mi­nāts asins­spie­diens. Ar ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ras pa­ze­mi­nā­ša­nos var beig­ties arī ilg­sto­ša uz­tu­rē­ša­nās auk­stu­mā. Zem­ākā ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra do­ku­men­tā­li fik­sē­ta 1994. ga­dā kā­dai ma­zai ka­nā­die­šu mei­te­nī­tei: pēc tam, kad nā­cies pa­va­dīt se­šas stun­das -22 grā­dos, rek­tā­lā tem­pe­ra­tū­ra vi­ņai bi­ju­si ti­kai +14 grā­du. Pa­ze­mi­nā­ta ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra var būt arī nar­ko­ti­ku un al­ko­ho­la lie­to­ša­nas ie­spai­dā. Nav iz­slēg­ti vēl ci­ti cē­lo­ņi, par ku­riem bez me­di­ķu pa­lī­dzī­bas ne­va­rēs tikt skaid­rī­bā un tos no­vērst.

Svarīgākais