IETEIKUMI pa­rei­zai asins­spie­die­na mē­rī­ša­nai

Asins­spie­die­nu lai­ku pa lai­kam der pār­bau­dīt ik­vie­nam, arī tam, kurš jū­tas la­bi un ap­gal­vo, ka vis­pār ne­zi­not, kas tas asins­spie­diens tāds ir.

Da­ļa cil­vē­ku ne­maz ne­jūt, ka asins­spie­diens past­āvī­gi ir pa­aug­sti­nāts, un tas at­klā­jas, ti­kai vei­cot mē­rī­ju­mus. Ja mē­rī­jums ap­stip­ri­na, ka viss ir kār­tī­bā - lie­lis­ki. Ja sa­vu­kārt sā­ku­šās kā­das asins­spie­die­na no­vir­zes no nor­mas, mē­rī­ju­mi ļauj tās pa­ma­nīt pēc ie­spē­jas ag­rāk un uz­sākt ār­stē­ša­nos. Pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens ir kā mī­na ar lai­ka deg­li - tas ap­draud sirds un asins­va­du ve­se­lī­bu, jo īpa­ši, ja asins­va­dos jau ir no­ti­ku­šas iz­mai­ņas ate­ro­skle­ro­zes dēļ. Ļo­ti dau­dziem cil­vē­kiem re­gu­lā­ri jā­mē­ra asins­spie­diens, lai re­dzē­tu, vai ār­sta no­zī­mē­tie me­di­ka­men­ti pa­līdz, un lai sa­pras­tu, kā­di fak­to­ri ie­tek­mē spie­die­na cel­ša­nos. Tas arī ro­si­na vai­rāk ie­klau­sī­ties sa­vā or­ga­nis­mā un la­bāk līdz­dar­bo­ties ār­stē­ša­nā, kā arī mai­nīt ne­vē­la­mos ie­ra­du­mus.

Ko rā­da mē­rī­ju­mi

Ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu rak­stu­ro di­vi pa­ra­met­ri. Tau­tā pa­ras­ti sa­ka - aug­šē­jais un apakš­ējais asins­spie­diens. Me­di­ķi to sauc par sis­to­lis­ko un di­as­to­lis­ko ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu. Sis­to­lis­kais ir spie­diens, kas ro­das sirds mus­ku­ļa kontr­ak­ci­jas lai­kā, kad sirds iz­grūž asi­nis no krei­sā kam­ba­ra, bet di­as­to­lis­kais spie­diens ir tas, kas ro­das, sirds mus­ku­lim at­slāb­stot. Asins­spie­die­na mēr­vie­nī­bas ir dzīv­sud­ra­ba sta­ba augs­tu­ma mi­li­met­ri (mmHg). Vi­si zi­na, ka par ide­ālu skait­li tiek uz­ska­tīts 120/80 mmHg, tā­tad at­tie­cī­gi sis­to­lis­kais spie­diens ir 120 mmHg, bet di­as­to­lis­kais - 80 mmHg.

Asins­spie­die­na svār­stī­bas

Asins­spie­diens svār­stās da­žā­du fak­to­ru ie­tek­mē. Pie­mē­ram, mie­gā asins­spie­diens ir zem­āks, bet uz­bu­di­nā­ju­ma, sa­trau­ku­ma un fi­zis­kas slo­dzes lai­kā tas pa­aug­sti­nās. No­dar­bo­jo­ties ar sa­vām pa­ras­ta­jām ak­ti­vi­tā­tēm, asins­spie­diens da­žu mi­nū­šu lai­kā nor­mā­li svār­stās 30 mmHg ro­be­žās. Arī stress, ci­ga­re­te vai ka­fi­jas ta­se var iz­rai­sīt asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nos. No rī­ta, piec­eļo­ties un sā­kot ie­ras­tās die­nas gai­tas, asins­spie­diens drīk­stē­tu pa­aug­sti­nā­ties ne vai­rāk par 15 - 20% sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar nakts lī­me­ni. Cil­vē­kam ar ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju rī­ta asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās mēdz būt ļo­ti iz­teik­ta un il­ga, kas var trīs­kārt pa­lie­li­nāt in­sul­ta, in­far­kta un sirds­dar­bī­bas trau­cē­ju­mu ris­ku. Tā­pēc re­gu­lā­ra asins­spie­die­na mē­rī­ša­na, īpa­ši no rī­ta, ir bū­tis­ka gan di­ag­no­zes no­teik­ša­nai, gan pa­rei­zas ār­stē­ša­nas tak­ti­kas iz­vē­lei.

Pa­aug­sti­nāts vai pa­ze­mi­nāts

Pie­au­gu­šam cil­vē­kam par nor­mā­lu tiek at­zīts asins­spie­diens, kas ne­pār­sniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir augst­āks par 140/90 mmHg, tad jau ir ru­na par ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju. Sli­mī­bas at­tīs­tī­bas risks pie­aug, cil­vē­kam kļūs­tot ve­cā­kam, to pa­aug­sti­na arī lie­kais svars, ne­pa­reizs uz­turs, maz­kus­tī­ba, smē­ķē­ša­na, stress. Re­tāk sa­sto­pams un ma­zāk iz­pē­tīts fe­no­mens ir pa­ze­mi­nāts asins­spie­diens. Tas rak­stu­rīgs cil­vē­kiem ar as­tē­nis­ku mie­sas­bū­vi, vi­ņiem mēdz būt auk­stas un svīs­to­šas ro­kas un kā­jas, ātr­a sirds­dar­bī­ba, dis­kom­forts sirds ap­vi­dū. Vi­ņi bie­ži ir emo­ci­onā­li la­bi­li, ātr­i no­gur­di­nā­mi, bā­li. Zem­a asins­spie­die­na īpaš­nie­kiem gri­bas vai­rāk pa­gu­lēt un at­pūs­ties, vi­ņus no­mo­ka gal­vas­sā­pes, ga­dās no­ģībt ma­su pa­sā­ku­mos. Ze­mo asins­spie­die­nu no­sa­ka ve­ģe­ta­tī­vās ner­vu sis­tē­mas trau­cē­ju­mi, kam var būt da­žā­di cē­lo­ņi. Bie­ži tas tiek pār­man­tots no pa­au­dzes pa­au­dzē. No zem­a asins­spie­die­na mēdz ciest sie­vie­tes, ku­ras fi­gū­ras uz­tu­rē­ša­nas vār­dā ļo­ti maz ēd un ne­lie­to pie­tie­ka­mi daudz ūdens. Si­tu­āci­ju sa­asi­na psiho­lo­ģis­ka pār­slo­dze, arī svai­ga gai­sa trū­kums. Ve­ciem ļau­dīm ze­mo asins­spie­die­nu gal­ve­no­kārt vei­ci­na sli­mī­bas - sirds­kai­tes, mi­okar­da in­farkts, sirds maz­spē­ja, in­sults, virs­nie­ru pa­to­lo­ģi­ja vai kā­da ci­ta en­do­krī­na sli­mī­ba, kas iz­rai­sa akū­tu asins­va­du vā­ju­mu; arī at­se­viš­ķi me­di­ka­men­ti.

Asins­spie­die­na mē­rī­ša­na mā­jās

Lai va­rē­tu se­kot šim sva­rī­ga­jam ve­se­lī­bas rā­dī­tā­jam, ļo­ti no­de­rīgs mā­jās ir asins­spie­die­na mēr­apa­rāts. Pro­tams, var mē­rīt asins­spie­die­nu pie ār­sta vai ap­tie­kā, to­mēr vi­sob­jek­tī­vā­kos rā­dī­ju­mus var ie­gūt sa­vā ie­ras­ta­jā vi­dē, kur nav jā­stei­dzas un jā­uz­trau­cas un kur mē­rī­ju­mu var at­kār­tot tik rei­žu, cik va­ja­dzīgs. Mā­jās tur­klāt ne­iz­pau­žas bal­tā virs­val­ka sin­droms - asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās ār­sta ka­bi­ne­tā, kas ir iz­pla­tī­ta pa­rā­dī­ba. No­pēr­ka­mi mēr­apa­rā­ti asins­spie­die­na no­teik­ša­nai gan uz augš­del­ma, gan uz apakš­del­ma.

Mē­rī­jums uz augš­del­ma

Uz augš­del­ma uz­liek man­še­ti, lai tās vi­dus­da­ļa at­ras­tos sirds augs­tu­mā, bet apakš­ējā ma­la - 2 cm virs el­ko­ņa lo­cī­ta­vas. Man­še­te jā­uz­liek tik cie­ši, lai starp to un ro­kas virs­mu va­rē­tu ie­likt rā­dī­tāj­pirk­stu. Ja asins­spie­die­nu mē­ra gu­ļus stā­vok­lī, ro­kai jā­at­ro­das pa­ra­lē­li ķer­me­nim un jā­būt ne­daudz pa­cel­tai - augs­tu­mā, kas at­bilst krū­šu kur­vja vi­dum. Zem ple­ca un el­ko­ņa var pa­likt ma­zu spil­ven­ti­ņu.

Mē­rī­jums uz apakš­del­ma

Man­še­te jā­nos­tip­ri­na tā, lai ēr­ti pie­gu­lē­tu plauk­stas pa­mat­nei. Plauk­stas pa­mat­ni un del­nu at­slā­bi­na, ne­vir­za plauk­stas pa­mat­ni ne uz priekš­u, ne at­pa­kaļ, ne­sa­velk pirk­stus dū­rē. Ro­ka jā­tur tā, lai ie­rī­ce at­ras­tos tie­ši sirds augs­tu­mā. Ja man­še­te at­ra­dī­sies zem­āk par sirds augs­tu­mu, mē­rī­ju­ma re­zul­tāts būs pa­aug­sti­nāts, ja augst­āk - pa­ze­mi­nāts, un abos ga­dī­ju­mos kļū­dains. Tā­pat ne­va­jag tu­rēt man­še­ti ar ot­ru ro­ku, jo arī tas var ra­dīt mē­rī­ju­ma ne­pre­ci­zi­tā­ti.

Ie­tei­ku­mi pa­rei­zai asins­spie­die­na mē­rī­ša­nai:

• Mē­rī­ju­mi jā­veic klu­sā, mie­rī­gā un ēr­tā gai­sot­nē, is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā.
• Pus­stun­du pirms mē­rī­ju­ma jā­at­tu­ras no ēša­nas, al­ko­ho­la lie­to­ša­nas, smē­ķē­ša­nas, fi­zis­kas slo­dzes un zā­ļu lie­to­ša­nas.
• Pirms mē­rī­ju­ma veik­ša­nas ne­pie­cie­ša­ma vis­maz piec­u mi­nū­šu at­pū­ta.
• Mē­rī­ju­ma lai­kā ne­drīkst sa­ru­nā­ties vai iz­da­rīt asas kus­tī­bas.
• Asins­spie­die­nu ie­tei­cams mē­rīt div­reiz die­nā vie­nā un ta­jā pa­šā lai­kā - pirms bro­kas­tīm un va­ka­rā, ja vien ārsts nav no­rā­dī­jis ci­tā­di.
• Mē­rī­ju­mu veic krei­sa­jā ro­kā vai ta­jā ro­kā, ku­rā asins­spie­diens kon­krē­ta­jam cil­vē­kam ir augst­āks.
• At­kār­to­tu asins­spie­die­na mē­rī­ju­mu veic tai pa­šai ro­kai 3 - 5 mi­nū­tes pēc tam, kad no man­še­tes ir pil­nī­gi iz­laists gaiss. Lai­kā starp šiem mē­rī­ju­miem ne­va­ja­dzē­tu mai­nīt man­še­tes no­vie­to­ju­mu un ķer­me­ņa po­zu.
• Stan­dar­ta po­za asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas lai­kā ir sē­dus, at­bal­sto­ties pret krēs­la at­zvel­tni, kā­jām jā­būt at­slā­bi­nā­tām un ne­sa­krus­to­tām, ro­ku at­kai­li­na un no­vie­to uz gal­da virs­mas.
• Mē­rot asins­spie­die­nu, mu­gu­rā ne­drīkst būt ciešs vai spie­došs ap­ģērbs. Ja nā­kas uz­ro­tīt pie­dur­kni, jā­rau­gās, lai tā ne­no­spies­tu ro­kas asins­ri­ti.
• Lai ie­gū­tu pre­cī­zus mē­rī­ju­mu re­zul­tā­tus, jā­lie­to ro­kas ap­kār­tmē­ram at­bil­sto­ša man­še­te. Ja tā ir pā­rāk pla­ta vai šau­ra, re­zul­tāts var būt kļū­dains.
• Ar­te­ri­ālais asins­spie­diens mai­nās ar kat­ru sirds­puk­stu, tā­pēc di­vu vai vai­rā­ku mē­rī­ju­mu vi­dē­jais re­zul­tāts asins­spie­die­nu rak­stu­ro pre­cī­zāk ne­kā vie­na mē­rī­ju­ma re­zul­tāts.
• Sā­kot lie­tot jaun­u asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas ie­rī­ci, pir­ma­jā lie­to­ša­nas die­nā re­zul­tā­ti pa­ras­ti ir augst­āki ne­kā nā­ka­ma­jās die­nās. Pa­iet 2 - 3 die­nas, līdz no­tiek cil­vē­ka un mēr­apa­rā­ta sav­star­pē­jā «pie­ra­ša­na» un re­zul­tāts ie­gūst ti­ca­mī­bu.

Asins­spie­diens un dzī­ves­veids

Lai asins­spie­diens sa­gla­bā­tos nor­māls, jā­rū­pē­jas par ve­se­lī­gu dzī­ves­vei­du. Tas ie­tver se­vī dau­dzus as­pek­tus, tai skai­tā re­gu­lā­ru fi­zis­ku slo­dzi - vin­gro­ša­nu, pel­dē­ša­nu, ri­teņ­brauk­ša­nu, nū­jo­ša­nu, past­ai­gas ātr­ā so­lī u.c. Sva­rī­gi ir pēc ie­spē­jas at­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra, kon­tro­lēt uz­tu­rā sāls pa­tē­ri­ņu, ie­ro­be­žo­jot to vis­maz līdz 4 - 6 g die­nā. Lai uz­ņem­tu kā­li­ju, mag­ni­ju un kal­ci­ju, jā­ēd pie­tie­ka­mi daudz dār­ze­ņu, ziv­ju, jū­ras pro­duk­tu. Al­ko­ho­la pa­tē­ri­ņā jā­ie­vē­ro mē­re­nī­ba, pil­nī­gi no­teik­ti va­ja­dzē­tu at­teik­ties no smē­ķē­ša­nas, bet jā­at­rod kon­struk­tī­vi pa­ņē­mie­ni, kā at­brī­vo­ties no stre­sa - tie var būt spe­ci­āli vin­gri­nā­ju­mi, dzi­ļās el­po­ša­nas teh­ni­kas, me­di­tā­ci­ja u.c.