Ierasts domāt, ka rūpes par zālienu svarīgas tikai pavasarī un pašā vasaras pilnbriedā, taču tā gluži nav. Arī augusta izskaņā un rudenī mauriņa kopšanas darbi ir aktuāli – tas pilnvērtīgi jāsamēslo veiksmīgai pārziemošanai un, lai zāles sega nezaudētu savu glīto izskatu, jāturpina regulāri pļaut.
No pavasara līdz rudenim zāliens tiek regulāri pļauts, bet nopļautā zāle parasti nonāk komposta kaudzē. Speciālisti iesaka - ja grib uzturēt tīru un koptu partera zālienu, tad nopļautais ir jāaizvāc, lai vecās sasmalcinātās augu atliekas nevarētu sakrāties, nosēsties un veidot stingru slāni, ko pēc tam grūti kopt. Ja nopļautās zāles atliekas zāliena saimniekam netraucē vai ja pļauts tiek ik pēc piecām dienām, tad nopļauto masu var samulčēt un atstāt. Pļaujot zālienu retāk, nopļautais jāsagrābj un jāaizvāc, citādi vietās, kur palikušas atliekas, zāle izdeg un nīkuļo.
Labākais zāliena augstums
Pastāv uzskats, ka vislabāk piemājas mauriņu pļaut ļoti zemu, kā redzēts sporta laukumos, taču jāievēro, ka katrai zāliena sugai ir savs augšanas augstums. Sporta laukumi ir profesionāli kopti, regulāri pļauti un mēsloti, nodrošinot labvēlīgus apstākļus. Rūpējoties par paša dārza segu, nav ieteicams zāli pļaut zemāk par 3 cm, jo tad zāliens spēcīgāk izjutīs apkārtējās vides iedarbību - saulei spīdot, īsā zāle uzkarst, augsne ātri izkalst, karstums tiek pie saknēm, veidojas dzelteni laukumi, atsevišķas graudzāles iet bojā, un paliek tikai izturīgākās, kas parasti nav skaistākās, savukārt tukšās vietas ieņem nezāles.
Normāli ir atstāt zāli vismaz 5 cm augstumā. Ja apstākļi ir labi, to var pļaut mazliet zemāk, bet, ja iestājas karstums - augstāk. Katra pļaušana zālei sagādā atkal jaunu stresu - sevišķi liels tas ir tad, ja zāli izaudzē garu un tad vienā reizē lielu daļu nogriež. Lai no tā izvairītos, reizēs, kad sanācis izaudzēt pārāk garu zāli, tā jāpļauj pakāpeniski - katru dienu pa centimetram, tā nonākot pie vēlamā mauriņa augstuma. Par pļaušanu nedrīkst aizmirst arī rudenī. Īpaši zāliena augstums jākontrolē, tuvojoties ziemai, lai, uzsniegot sniegam, apakšā nepaliek gara zāle.
Piemērots mēslojums
Dārzkopji un citi speciālisti uzsver, ka skaistu zālienu nav iespējams uzturēt ilgtermiņā, neņemot talkā specializētus minerālmēslus, kas atbaidīs mauriņa segas nelūgtos viesus - kukaiņus, nezāles un sūnas. Izvēloties pagalma segai mēslojumu, jāņem vērā katrā gadalaikā aktuālās zāliena vajadzības, piemēram, pavasarī jālieto mēslojums ar augstāku slāpekļa saturu, kas speciāli veidots tā, lai šķīstu lēnām, jo pavasarī gaisa un augsnes temperatūra ir pietiekami zema. Savukārt rudens pusē mauriņa prasības ir citas - vasaras mēslojumus, kas satur daudz slāpekļa, var lietot vēl augustā, bet vēlāk jāizvairās no slāpekli saturošiem mēslojumiem, izņemot gadījumos, kad zāliens tiek intensīvi laistīts. Zālienu, ko nav iespējas aplaistīt, pietiek mēslot vien pāris reižu gadā, taču tādu, ko pļauj bieži un laista daudz, nepieciešams mēslot biežāk. Tas skaidrojams ar to, ka, uzņemot daudz ūdens, vairāk tiek izskalotas barības vielas, tāpat, pļaujot ar savācēju, arī mēslojums regulāri tiek iznests.
Ja zālienā nelūgti ieperinājušās sūnas, jāņem vērā, ka cīņa ar tām jāuzsāk pavasarī. To izskaušanai ir paredzēts speciāls pretsūnu mēslojums - tas iznīcina sūnas un dod zālei augšanai nepieciešamās barības vielas. Izvēloties lietot pretsūnu mēslojumu, svarīgi ievērot ražotāju ieteikumus. Pirmkārt, pirms mēslojuma lietošanas sūnas izplēš ar vertikulieri vai grābekli. Tas nepieciešams tāpēc, ka mēslojums maina augsnes reakciju, zāle var aizņemt tukšās vietas un sacerot, tādā veidā atgūstot dekoratīvu izskatu. Jāņem vērā, ka šāds zāliena mēslojums satur daudz sēra, dzelzs un citu ķīmisku elementu, tāpēc to nav ieteicams lietot mitrā laikā, jo, nonākot uz celiņu seguma vai citām virsmām, mitruma ietekmē rodas brūni traipi, kas ilgi saglabājas un nav nomazgājami. Lai no tā izvairītos, granulas vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt tās no virsmām, kur nejauši nokļuvušas.
Vertikulēšana pirms ziemas
Līdz pat oktobra vidum var papildināt zālienu ar speciāliem rudenim paredzētiem minerālmēsliem. Tāpat rūpīgam dārzniekam būtu jāgādā par to, lai pirms ziemas mauriņā nepaliktu koku lapas un citas atmirušas augu daļas. Šim nolūkam vēlams veikt zāliena aerāciju jeb vertikulēšanu.
Vertikulējot ar speciālu ierīci zālienā tiek iegrieztas joslas, pa kurām augsnē var ieplūst gaiss. Procedūras laikā tiek arī mazliet sagrieztas augu saknes - tas savukārt liek augiem sacerot un dzīt jaunas saknes. Aerāciju ierasts veikt pavasarī, tādā veidā sagatavojot zālienu jaunajai sezonai, taču to tikpat labi var darīt arī rudenī. Jāatgādina, ka pēc šīs aerācijas zāliens uz nedēļu vai divām zaudē savu pievilcību, tāpēc to labāk veikt vēlā rudenī. Vienlaikus šī procedūra ne tikai ļaus elpot zāliena saknēm, bet arī palīdzēs sagatavot mauriņu ziemai, savācot palikušās lapas, skujas un citus svešķermeņus. Pavasarī pēc sniega nokušanas skatam atklāsies tīrs un sakopts zāliens, lai atsāktu zelt jaunajai vasaras sezonai.