Bū­tis­ki sau­dzēt dzir­di jau kopš jau­nī­bas

Rei­zēm šķiet, ka pa­sau­le ap mums kļūst ar­vien ska­ļā­ka, jo se­viš­ķi tas sa­kāms par pil­sēt­vi­di. Ja cil­vēks, kurš pie­ra­dis dzī­vot lau­ku klu­su­mā, no­nāk pil­sē­tā, viņš ne­re­ti jū­tas vai ap­dul­lis no ap­kārt val­do­ša ska­ļu­ma. Sa­vu­kārt pil­sēt­nieks pie tā pie­ra­dis tik ļo­ti, ka, do­do­ties pie da­bas, kur nav ie­ras­to trok­šņu, jū­tas te­ju vai ne­omu­lī­gi. Tik­mēr pa­sau­les sta­tis­ti­ka rā­da, ka lau­ku ļau­dīm dzir­de ir la­bā­ka ne­kā pil­sēt­nie­kiem, bet maz­at­tīs­tī­to val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem – la­bā­ka ne­kā in­dus­tri­ālo liel­val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem.

Ci­vi­li­zā­ci­jas la­bu­mi diem­žēl sa­ņe­ma­mi kom­plek­tā ar trok­šņai­nā­ku vi­di, tā­pēc ir ļo­ti bū­tis­ki sau­dzēt dzir­di jau kopš jau­nī­bas. Vis­bie­žāk dzir­de vā­ji­nās ar ga­diem - se­vi pa­ma­zām liek ma­nīt ve­cu­ma vāj­dzir­dī­ba, kas sais­tī­ta ar dzir­des ner­va ga­la no­lie­to­ša­nos. Kad šī pro­blē­ma ra­dī­sies un cik iz­teik­ta tā būs - at­ka­rīgs gan no ie­dzim­tī­bas, gan no vi­des, gan no pa­šu at­tiek­smes pret sa­vu ve­se­lī­bu. Pa­tie­sī­bā plu­sus un mī­nu­sus krā­jam vi­su dzī­vi, bet mū­ža ot­ra­jā pus­ē kļūst re­dzams re­zul­tāts. Ne­viens ne­var se­vi pil­nī­gi pa­sar­gāt no da­žā­diem ne­lai­mes ga­dī­ju­miem un sli­mī­bām, ta­ču jā­cen­šas ne­no­da­rīt dzir­dei pār­i pa­ša ne­vē­rī­bas vai ne­ap­do­mī­bas dēļ.

• Jeb­kā­di ie­kai­su­mi un in­fek­ci­jas jā­ār­stē lai­kus. Dzir­de var pa­slik­ti­nā­ties gan pēc vi­dus­auss ie­kai­su­ma vai spē­cī­gām ie­snām, gan pēc gri­pas, ma­sa­li­ņām, ma­sa­lām, cū­ci­ņām, me­nin­gī­ta, en­ce­fa­lī­ta u.c. sa­slim­ša­nām. Tās var iz­rai­sīt no­piet­nu ne­at­grie­ze­nis­ku dzir­des bo­jā­ju­mu.
• Ja at­ga­dī­ju­šies pēk­šņi dzir­des trau­cē­ju­mi, stei­dza­mi jā­mek­lē ausu, kak­la un de­gu­na ār­sta pa­lī­dzī­ba, jo stā­vok­lis ir pa­tie­šām no­pietns un te­ra­pi­ja jā­uz­sāk ne­ka­vē­jo­ties.
• Ne­va­ja­dzē­tu cen­sties ār­stēt ausu kai­tes ar ap­šau­bā­mām tau­tas me­to­dēm, likt ausu ejās da­žā­du augu la­pas, pi­li­nāt pie­nu vai eļ­ļu, arī tī­rīt ausis ar va­tes ko­ci­ņiem u.c.
• Jā­cen­šas se­vi un bēr­nus pa­sar­gāt no akus­tis­kām trau­mām - ne­pa­kļaut dzir­des or­gā­nus il­gā­kai pār­mē­rī­gi ska­ļu ska­ņu ie­dar­bī­bai, pie­mē­ram, rok­kon­cer­tā vai ho­ke­ja ma­čā.
• Jā­ie­vē­ro ne­pie­cie­ša­mā pie­sar­dzī­ba, lie­to­jot mū­zi­kas ie­rī­ces, ko ie­vie­to auss ejā. Pa­ra­dums klau­sī­ties aus­ti­ņās ska­ļu mū­zi­ku ne vien no­vērš uz­ma­nī­bu no ap­kār­tē­jās si­tu­āci­jas un pa­lie­li­na ne­ga­dī­ju­mu ris­ku, bet var arī bo­jāt dzir­di, tur­klāt past­āv risks pēk­šņi ne­jau­ši pa­griezt mū­zi­ku dār­do­šā ska­ļu­mā un ie­dzī­vo­ties akus­tis­kā trau­mā. Ap­rē­ķi­nāts, ka pie­tiek di­vas stun­das klau­sī­ties aus­ti­ņās mū­zi­ku, kas ska­ļā­ka par 90 dB, lai at­stā­tu ne­ga­tī­vu ie­tek­mi uz dzir­di.
• Strā­dā­jot ra­žot­nē, kur ir augsts trok­šņu lī­me­nis, vai arī mā­jās vei­cot da­žā­dus re­mont­dar­bus, jā­lie­to pie­mē­ro­ti lī­dzek­ļi trok­šņu slā­pē­ša­nai.
• Pēc uz­tu­rē­ša­nās trok­snī jā­at­pū­ti­na ausis klu­sā vi­dē.

No­de­rī­gi!

• Par klu­sā­ko ska­ņu, ko sa­dzird cil­vēks, pie­ņemts uz­ska­tīt 0 de­ci­be­lus (dB), lai gan cil­vē­ki ar īpa­ši asu dzid­ri sa­klau­sa arī -5 - -10 dB, bet at­se­viš­ķi dzīv­nie­ki - pat līdz -30 dB. Cil­vē­kam ir nor­mā­la dzir­de, ja viņš spēj sa­klau­sīt ska­ņas 0 - 20 dB ro­be­žās.
• Nor­mā­lā sa­run­va­lo­dā lie­to­to ska­ņu di­apa­zons ir 60 - 70 dB, čuksts ra­da 30 dB.
• Sa­dzī­ves teh­ni­kas ie­rī­ces (ve­ļas­ma­šī­nas, elek­tris­kie pu­to­tā­ji, su­lu spie­des, pu­tek­ļu sū­cē­ji u.c.) ra­da 50 - 90 dB lie­lu trok­sni.
• Brau­co­ša vil­cie­na ra­dī­tās ska­ņas in­ten­si­tā­te ir 80 - 100 dB, au­to­ma­šī­nas - 65 - 95 dB, bet re­ak­tī­vās lid­ma­šī­nas (pa­cel­ša­nās brī­dī) - 140 dB.
• Vēt­rai­nu līdz­ju­tē­ju sa­cel­tais trok­snis sta­di­onā spor­ta spē­ļu lai­kā var sa­sniegt ap 130 dB, līdz­īgi ir rok­mū­zi­kas kon­cer­tā.
• Ja pie auss aiz­cērt grā­ma­tu vai spē­cī­gi sa­sit plauk­stas, tas ra­da trok­sni, ku­ra in­ten­si­tā­te sa­sniedz 120 dB.
• Ska­ļas ska­ņas, ku­ru in­ten­si­tā­te pār­sniedz 110 - 120 dB, var ra­dīt sāp­ju sa­jū­tu.