Deju pedagoģe Indra Filipsone dzīvot pilnasinīgi un ar optimismu

DZĪVESPRIECĪGA UN AKTĪVA. Indra Filipsone allaž sev atrod nodarbošanos. Nav viena lieta, ir cita. Bet bezdarbības nekad nav © F64

Rīdziniecei, deju pedagoģei Indrai Filipsonei ir 66 gadi, bet daudzi jaunie var smelties no viņas piemēru, kā dzīvi dzīvot pilnasinīgi un ar optimismu. Indrai brīvo brīžu tagad tikpat kā nav, jo viņa pati sev atrod nodarbes. Viņas vīrs, aktieris Zigurds Neimanis pat esot atzinis, ka nezinot otru cilvēku, kurš pats sev visu laiku atrod darbus. Sešdesmit gados aizgājusi priekšlaicīgā pensijā, bet tas jau nenozīmē, ka var sēdēt pie televizora vai klačoties ar sētas tantiņām. Indra ir sieva, mamma divām meitām Nadīnai un Nanetei un vecmāmiņa trim mazbērniem – Annijai, Markam un Ralfam.

Indra stāsta, ka ir dzimusi tukumniece, bet no četru gadu vecuma dzīvojusi Rīgas rajonā, Garciemā. Kad apprecējusies, kļuvusi par īstenu rīdzinieci. Bet tomēr atkal atgriezusies Garciemā, jo tur ģimenei ir dārzs un māja, kurā pavadīts visvairāk laika. Par dārzu gan rūpējoties vīrs Zigis, bet Indrai tagad, rudenī, patīkot grābt dzeltenās lapas. «Man Garciemā ļoti patīk - jūra ir turpat. Sēņot es speciāli neeju, bet man patīk staigāt pa mežu, un tad jau arī sēnes pašas atrodas. Dzīvoju Garciemā kopš 1954. gada, bet tikai šogad atklāju, ka tur ir egļu mežs ar visu pamežu un vecajām eglēm,» priecājas I. Filipsone.

Var teikt, ka bez pārtraukuma ar dejošanu Indra nodarbojusies kopš 14 gadu vecuma. Savulaik pat, horeogrāfa Ulda Žagatas uzaicināta, dejojusi valsts deju ansamblī Daile. Tas jau izskanējis presē, bet Indrai ir turpat tūkstotis dažādu veidojumu ar bitītēm kolekcija, jo viņa savulaik vadījusi tautas deju ansambli Bitīte. «Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš visu mūžu nodzīvojis, nodarbojoties ar savu vaļasprieku.» Kaut ko jau par to maksāja - gan tad, kad pati dejojusi, gan kad vadījusi dejotājus, bet primārais vienmēr palicis prieks un vēlme to darīt. Tagad gan Indra nevada deju kolektīvu, bet vienalga ir saistīta ar deju - vada mūsu valsts deju kolektīvus Eiropiādei un priecājas, ka šim pasākumam piesaistījušās arī senioru deju kopas. Jā, un visi mazbērni dejo tautas deju ansamblī Dzintariņš un dara daudz citu lietu, bet meita Nadīna kultūras pilī Ziemeļblāzma vada vidējās paaudzes deju kolektīvu Auda. Iet mammas pēdās.

Daudz ceļo

«Mans reālais uzdevums Eiropiādē ir apvienot Latvijas kolektīvus, veidot kopā sadejošanu. Latvija, Lietuva un Igaunija bija tās valstis, kuras parādīja šo iespēju. Pirms tam notika tā: katrs kolektīvs uzstājās uz savas grīdas lielā laukumā,» stāsta Indra un atzīst, ka viņa ir laimīga sieviete, jo apprecējusies ar tādu vīru, kurš viņai visu ļaujot darīt. Par meitām Indra saka, ka viņas izauga pašas ļoti patstāvīgas, jo mammai nebija laika audzināt. Bet abas jau no mazām dienām dejoja. Mazbērniem arī dejošana ir dzīvesveids.

Vēl viena Indras aizraušanās ir ēst gatavošana, kas laikam iedzimusi no mammas un tēta. Praktiski receptes neesot, un viens ēdiens katru reizi iznākot citādāks. Kotletēm, piemēram, Indra nepievieno vis olu, bet pierīvē ķirbi vai kabaci. Domājot par veselīgu uzturu, un vīrs Zigurds šajā ziņā ir izlutināts.

«Man arī ļoti patīk ceļot. Ja būtu nauda, brauktu nepārtraukti. Taču arī bez finansēm var daudz ko izdarīt - apceļot tuvākas vietas Latvijā vai iepazīt Rīgu. Pateicoties meitai Nanetei, kura strādā Jūgendstila muzejā, atklāju, ka var nopirkt senioru karti par 30 eiro visam gadam, lai apskatītu Rīgas muzejus. Es tagad arī ar mazbērniem eju uz izstādēm.» Viņa iesaistījusies arī Kalngales senioru klubā Kadiķis - ar Carnikavas pašvaldības atbalstu tiek rīkotas ekskursijas. Indra ir arī Baleta asociācijā, ar kuru pāris reizes gadā izbrauc. Vēl viņa darbojas Latvijas Ordeņa brālībā, kurā notiek salidojumi. Pamatā Indra ir apbraukājusi Eiropu, divas reizes bijusi Ķīnā, ar dejotājiem arī Amerikā, bijusi Izraēlā. Tas lielākoties gan ir saistībā ar viņas sabiedrisko darbību. «Katru gadu notiek Eiropiāde. Es nenogurstu, bet galvenais ir finanses. Pašam jāmaksā, izņemot to, ka organizatori sedz viesnīcas izdevumus. Vīrs atbalsta un meitas arī.»

Arī dejošanai nav pielikts punkts

Savulaik Indra ir beigusi Burdas šūšanas kursus un tagad nekaunas pat ieiet lietotu apģērbu veikaliņos un izvēlēties apģērbu, kuru pēc tam pāršūt moderni. Viņai ļoti patīkot pucēties, un arī mājās Indra nestaigā rītasvārkos vai treniņbiksēs. Vēl viņa jau 20 gadus vada auto un izbraukājusi ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Igauniju.

Arī dejošanu savos gados nav pilnībā pametusi - apmeklē senioru līnijdeju grupas kultūras pilī Ziemeļblāzma un Kalngalē. Un vēl viņas nodarbe ir nūjošana - Rīgas pašvaldība noorganizējusi bezmaksas nodarbības. Tu izkustini ķermeni, aktīvi darbojies, un tas labvēlīgi ietekmē veselību. Indrai patīkot lasīt grāmatas, bet televizoru skatoties, darot darbus virtuvē.

«Novēlu visiem senioriem būt aktīviem un darīt to, kas patīk. Var pameklēt nodarbi savā apkārtnē. Tās tantes, kuras sēž uz soliņa un aprunā garāmgājējus, lai izdomā savstarpēju, interesantu aktivitāti. Tikai jāgrib atrast. Nevajag sēdēt un vaidēt, ka tu neko nevari.».



Svarīgākais