Uzzini, kā "uz­kur­bu­lēt" viel­mai­ņu, lai ne­vē­la­mie tau­ki ie­tu pro­jām ātr­āk

Vai ie­spē­jams uz­kur­bu­lēt viel­mai­ņu, lai ne­vē­la­mie tau­ki ie­tu pro­jām ātr­āk? Ja gri­bi ti­kai ie­gro­žot sa­vu ēdien­kar­ti un nīkt dī­vā­nā, mo­ko­ties ar ener­ģi­jas trū­ku­mu, tad tas diez vai iz­do­sies. Pie­re­dze rā­da, ka šā­dā vei­dā no­mes­tie ki­lo­gra­mi tik­pat ātr­i at­grie­žas. Bet, ja esi ga­tavs būt fi­zis­ki ak­tīvs un vin­grot, tad, ie­spē­jams, ir vērts iz­mē­ģi­nāt di­vas la­bas lie­tas, kas vis­efek­tī­vāk dar­bo­jas abas ko­pā.

Rī­ta ros­me

Lai in­ten­si­fi­cē­tu viel­mai­ņu, rī­ta vin­gro­ša­nai jā­no­tiek tū­līt pēc pie­cel­ša­nās un jā­ilgst vis­maz pus­stun­du ar vi­dē­ju slo­dzi, ap­gal­vo liet­pra­tē­ji, ku­riem iz­de­vies se­vi pār­va­rēt un pār­lie­ci­nā­ties, ka šis prin­cips strā­dā. Arī pē­tī­ju­mos kon­sta­tēts, ka vin­gro­ša­na no rī­tiem pa­līdz tau­kus de­dzi­nāt pat līdz trim rei­zēm efek­tī­vāk ne­kā ci­tā lai­kā. Die­nas gai­tā or­ga­nis­ma gal­ve­nais ener­ģi­jas avots ir ar ēdie­nu uz­ņem­tie ogļ­hid­rā­ti. Nak­tī, kad cil­vēks guļ, or­ga­nisms jo­pro­jām tur­pi­na tē­rēt ener­ģi­ju da­žā­du fun­kci­ju no­dro­ši­nā­ša­nai, tā­pēc no rī­ta vairs nav vieg­li iz­man­to­ja­mo ogļ­hid­rā­tu un ener­ģi­jas ie­gū­ša­nai jā­sāk pār­strā­dāt tau­kus. Vin­gro­ša­nai jā­no­tiek pirms bro­kas­tīm, jo, tik­līdz cil­vēks ir pa­ēdis, or­ga­nis­ma rī­cī­bā ir no­nā­ku­ši jaun­i ogļ­hid­rā­ti, un tas sāk iz­man­tot šos ogļ­hid­rā­tus, ne­vis tau­kus, no ku­riem vē­la­mies šķir­ties. Fi­zis­ka slo­dze arī pa­ti par se­vi uz­la­bo viel­mai­ņu un liek tē­rēt ka­lo­ri­jas, tā­pēc no rī­ta ros­mes sva­ra zau­dē­tā­jiem ir div­kāršs la­bums. Arī va­ka­rā vin­gro­jot, ka­lo­ri­jas tiek tē­rē­tas ak­tī­vāk, ne­kā sē­žot dī­vā­nā, ta­ču - ti­kai tik il­gi, ka­mēr tur­pi­nās fi­zis­kā slo­dze. Aiz­ejot gu­lēt, viel­mai­ņa at­kal kļūst lē­nā­ka. Rī­ta vin­gro­ša­nai ir arī ci­ti plu­si: tā dod mo­žu­mu un ma­zi­na stre­sa lī­me­ni.

Lai zau­dē­tu vēl vai­rāk tau­ku, fi­zis­ki ak­tī­vi cil­vē­ki var vin­grot vēl­reiz četr­as se­šas stun­das pēc rī­ta ros­mes. Ja ir ie­spē­ja ap­mek­lēt spor­ta klu­bu, tad no rī­ta ie­tei­cams iz­vē­lē­ties kar­di­ot­re­na­žie­ri, bet ot­rā rei­zē ci­lāt sva­rus. Mus­ku­ļu ma­sas pie­au­gums pats par se­vi sek­mē tau­ku la­bā­ku sa­de­dzi­nā­ša­nu.

Bro­kas­tis

Pēc rī­ta ros­mes bro­kas­tis ir go­dam pel­nī­tas un tās no­teik­ti va­jag ēst. Mal­tī­te dod viel­mai­ņai dar­bu un sti­mu­lē to čak­li strā­dāt. Nav ie­tei­cams cies­ties līdz pus­die­nām, do­mā­jot, ka tas pa­lī­dzēs zau­dēt vēl vai­rāk tau­ku. Glu­ži ot­rā­di - ja pār­trau­ku­mi starp ēdien­rei­zēm ir pā­rāk il­gi, viel­mai­ņa at­kal pa­lē­ni­nās un tau­ki tiek tē­rē­ti lē­nāk. Bro­kas­tu ēša­na pa­līdz la­bāk sta­bi­li­zēt cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs vis­as die­nas ga­ru­mā un cil­vē­kam ir vieg­lāk pār­va­rēt kā­ri pēc ne­ve­se­lī­giem sal­du­miem un ātr­ajiem ēdie­niem. Ir arī kriet­ni vieg­lāk at­tu­rē­ties no pār­ēša­nās, kas ne­iz­bē­ga­mi at­ga­dās, kad stip­ri iz­sal­ku­šais cil­vēks bei­dzot tiek pie ēdie­na. Bro­kas­tis sniedz gan fi­zis­kam, gan ga­rī­gam dar­bam ne­pie­cie­ša­mo ener­ģi­ju, tur­klāt nor­mā­li pa­ēdis cil­vēks la­bāk tiek ga­lā ar sprie­dzes si­tu­āci­jām.

Lai tik­tu va­ļā no tau­ku uz­krā­ju­miem vēl efek­tī­vāk, die­nā ie­tei­ca­mas ne­vis di­vas lie­las, bet četr­as pie­cas ne­lie­las ēdien­rei­zes, starp ku­rām ir di­vas trīs stun­das. Viel­mai­ņu var tē­lai­ni sa­lī­dzi­nāt ar krās­ni­ņu: ja grib, lai tā vien­mē­rī­gi sil­dī­tu vis­as die­nas ga­ru­mā, lai­ku pa lai­kam jā­pie­met zi­nāms dau­dzums mal­kas, kas ne­drīkst būt ne pā­rāk liels, ne pā­rāk mazs.

Tau­tā ir ļo­ti po­pu­lārs uz­skats, ka ne­va­ja­got ēst pēc se­šiem va­ka­rā. Tas ir vieg­li ie­gau­mē­jams, ta­ču vien­kār­šots prin­cips, ku­ru lie­lā­kā da­ļa cil­vē­ku tur­klāt ig­no­rē. Tie, ku­ri iz­mi­sī­gi cen­šas šo no­sa­cī­ju­mu ie­vē­rot, no­mo­kās ar iz­sal­ku­mu, slik­ti guļ un nak­tī jūt vē­lē­ša­nos zag­ties pie le­dus­skap­ja. Ne­ēst pēc se­šiem var ti­kai tie, ku­ri iet gu­lēt ap de­vi­ņiem, un tā­du cil­vē­ku šo­dien ir ļo­ti maz. Pā­rē­jiem vien­kār­ši der at­ce­rē­ties, ka pē­dē­jai ēdien­rei­zei va­ka­rā va­ja­dzē­tu būt di­vas trīs stun­das pirms gu­lēt­ie­ša­nas, lai gre­mo­ša­nas sis­tē­ma pa­gū­tu sa­vu dar­bu pa­da­rīt.