Ie­ša­na – vi­tā­la un ķer­me­nim tikpat no­de­rī­ga kā nū­jo­ša­na vai skrie­ša­na

© F64

Vieg­la kus­tī­ba, at­spe­rīgs so­lis, iz­tais­no­ta mu­gu­ra un pla­ši el­pas vil­cie­ni, iz­bau­dot ik se­kun­di. Tie­ši tā­da ir ie­ša­na – jauns un Lat­vi­jā vēl ne­zi­nāms spor­ta veids. Lai arī va­rē­tu lik­ties – kas gan īpašs bū­tu jā­zi­na par ie­ša­nu un vai to vis­pār var uz­ska­tīt par spor­ta vei­du, vai­rā­kums spor­ta pro­fe­si­onā­ļu at­zīst, ka šī no­dar­be ir tik­pat vi­tā­la un ķer­me­nim no­de­rī­ga kā nū­jo­ša­na vai pat skrie­ša­na. Par to sī­kāk stās­ta Fi­zis­kās ve­se­lī­bas, spor­ta me­di­cī­nas un re­ha­bi­li­tā­ci­jas cen­tra Spor­ta la­bo­ra­to­ri­ja ār­ste San­dra Ro­zen­što­ka.

Lai arī ie­ša­nu ie­sa­ka kā la­bā­ko lī­dzek­li vis­iem tiem cil­vē­kiem, ku­riem ir lie­kais svars vai arī vēl­me at­sākt spor­tot pēc pār­trau­ku­ma pe­ri­oda, to­mēr ne­bū­tu pa­rei­zi ap­gal­vot, ka šis ir sports lē­na­jiem. Slo­dze, kā­du sa­ņem cil­vē­ka or­ga­nisms ie­ša­nas lai­kā, ir ek­vi­va­len­ta mē­re­nai brauk­ša­nai ar ve­lo­si­pē­du, ti­kai at­šķi­rī­bā no ri­teņ­brauk­ša­nas ar ie­ša­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams sa­lī­dzi­no­ši īsā lai­kā ie­gūt slai­das kā­jas, jo tiek no­dar­bi­nā­ti mus­ku­ļi, kas ir at­bil­dī­gi par kā­ju smuid­ru­mu un lo­ka­nī­bu. Pa­pil­dus tam ie­ša­na ir si­met­risks spor­ta veids, ku­rā vien­lī­dzī­gi ie­sais­tī­tas abas ķer­me­ņa pus­es, no­dro­ši­not vē­de­ra un mu­gu­ras mus­ku­la­tū­ras dar­bu. Pro­tams, ne­var ne­pie­mi­nēt arī gra­ci­ozu stā­ju, kas ir gal­ve­nais priekš­no­tei­kums, lai ie­ša­na do­tu vē­la­mos re­zul­tā­tus. Tā kā vai­rā­kums cil­vē­ku ik­die­nu aiz­va­da bi­ro­jos, ne­re­ti no­gu­ru­ma sa­jū­ta krā­jas tie­ši ple­cu un mu­gu­ras da­ļā. Tad nu lūk - ie­ša­na ir lie­lisks veids, kā ple­cus at­brī­vot (ejot tie ne­kā­dā ga­dī­ju­mā nav jā­uz­rauj), pa­celt gal­vu aug­šup un sa­just prie­ku par kat­ru no­stai­gā­to kilo­met­ru.

De­mo­krā­tis­ka no­dar­be

Vis­la­bā­kais sais­tī­bā ar ie­ša­nu ir tas, ka tā ir ab­so­lū­ti de­mo­krā­tis­ka no­dar­be - pie­mē­ro­ta jeb­ku­ra ve­cu­ma un fi­zis­kās sa­ga­ta­vo­tī­bas pār­stāv­jiem. To­mēr, ja ru­na ir par ie­ša­nu kā spor­tu, spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka mē­rot vi­dē­ji 3 kilo­met­rus (km) 30 mi­nū­tēs 3 rei­zes ne­dē­ļā. Pro­tams, ne­aiz­mir­stot ma­zos tre­ni­ņus - pār­vie­to­ša­nos ar kā­jām, ne­vis sa­bied­ris­ko trans­por­tu vai au­to, kāp­ša­nu pa kāp­nēm, ne­vis brauk­ša­nu ar lif­tu un tā tā­lāk. Lai ie­ša­nas tre­ni­ņi ne ti­kai no­stip­ri­nā­tu vis­pā­rē­jo fi­zis­ko bā­zi, bet arī vei­do­tu tī­ka­mu ķer­me­ņa iz­ska­tu, pēc kat­ras spor­to­ša­nas rei­zes vē­lams iz­pil­dīt vin­gri­nā­ju­mus gan vē­de­ra, gan mu­gu­ras un kā­ju mus­ku­la­tū­rai, kas kal­pos kā mus­ku­ļus no­stip­ri­no­ša un stiep­jo­ša fun­kci­ja.

Tā kā or­ga­nis­mam ie­ša­nas lai­kā nav ne­pie­cie­šams bū­tisks skā­bek­ļa pie­au­gums, iet var vi­sur - gan pa pil­sē­tas ie­lām, gan prie­žu me­žiem vai gar jū­ras ma­lu. Pats sva­rī­gā­kais, lai pats gā­jējs jū­tas kom­for­tab­li vi­dē, kur spor­to. Kā arī ne­drīkst aiz­mirst par pē­dām - at­ka­rī­bā no se­gu­ma ie­ša­nai ie­tei­cams iz­vē­lē­ties skrie­ša­nai vai pār­gā­jie­niem pa­re­dzē­tus ap­avus, kas amor­ti­zē so­li un pa­da­ra to at­spe­rī­gā­ku.

VIE­DOK­LIS

Ro­berts Ra­di­čuks, ie­ša­nas tre­ne­ris

- Kā­pēc cil­vē­kam iz­vē­lē­ties ie­ša­nu, ne­vis skrie­ša­nu, ri­teņ­brauk­ša­nu, pel­dē­ša­nu vai kā­du ci­tu po­pu­lā­ru spor­ta no­dar­bi?

- Ie­ša­na, lēns skrē­jiens un fun­kci­onā­lie vin­gri­nā­ju­mi var pa­lī­dzēt uz­sākt spor­to­ša­nu, kā arī pa­līdz da­žā­dot slo­dzi pie­re­dzē­ju­šiem spor­tis­tiem, pa­pil­di­not ar­se­nā­lu ar jaun­iem vig­ri­nā­ju­miem. Šāds fi­zis­kās slo­dzes kom­plekss der arī ģi­me­nēm, jo da­žā­du ve­cu­mu un sa­ga­ta­vo­tī­bas da­līb­nie­ki var katrs iz­vē­lē­ties sev pie­mē­ro­tā­ko in­ten­si­tā­ti un vis­i veikt vie­nā­du at­tā­lu­mu ko­pā un la­bā no­ska­ņo­ju­mā. Tas ie­spē­jams, jo pa­rei­zi, skais­ti un at­spe­rī­gā so­lī ejot, pār­vie­to­ša­nās āt­rums ir lī­dzīgs lē­nas skrie­ša­nas āt­ru­mam. Pro­tams, lē­na skrē­jie­na so­lī slo­dze būs lie­lā­ka, un šāds so­lis la­bāk de­rēs pie­re­dzē­ju­šam spor­tis­tam.

- Kā­pēc cil­vē­kiem mū­su pla­tu­ma grā­dos ir sva­rī­gi no­dar­bo­ties ar ie­ša­nu un fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm svai­gā gai­sā?

- Skais­tās va­sa­ras die­nas ir jā­iz­man­to, un arī auk­sta­jās die­nās mū­su kom­for­ta zo­nai ir jā­būt ie­spē­ja­mi pla­šai - ne­esam dien­vid­nie­ki, mums ir jā­prot iz­man­tot to, kas mums ir. Spor­to­ša­na svai­gā gai­sā ir pie­eja­ma ik­vie­nam. Ja bū­sim ve­se­lā­ki, stip­rā­ki un la­bā no­ska­ņo­ju­mā, jo la­bā­ka būs mū­su dzī­ves kva­li­tā­te.

- Ar ko ie­ša­na at­šķi­ras no nū­jo­ša­nas?

- Ie­ša­nas no­dar­bī­bās ejam ātr­ā so­lī, lē­nām pa­skrie­nam un nū­jo­ša­nas nū­jas ne­iz­man­to­jam, nū­jo­ša­nas teh­ni­ku ne­mā­cā­mies. Slo­dze ie­ša­nas, lē­na skrē­jie­na un fun­kci­onā­lo vin­gri­nā­ju­mu no­dar­bī­bas lai­kā ir maz­liet aug­stā­ka. No­dar­bī­bās vei­cam vin­gri­nā­ju­mus gai­tā - tie ir rak­stu­rī­gi skrē­jē­jiem, bet spē­ka vin­gri­nā­ju­mos iz­man­to­jam vi­des ele­men­tus.

- Vai ie­ša­nai un lē­nam skrē­jie­nam ir va­ja­dzī­gas īpa­šas no­dar­bī­bas un tre­ne­ris?

- No vie­nas pus­es - mēs ik­die­nā ejam, no ot­ras - dau­dzi skrie­ša­nu jo­pro­jām uz­ska­ta par ne­pie­mē­ro­tu spor­to­ša­nas vei­du. Ie­ša­na un skrie­ša­na sa­gā­dā prie­ku ti­kai tad, ja cil­vē­ka ar­se­nā­lā ir la­bi ie­pa­zī­ti ie­sil­dī­ša­nās, spē­ka un stiep­ša­nās vin­gri­nā­ju­mi, skaid­ri spor­ta no­dar­bī­bas pa­mat­prin­ci­pi, la­bā­ka stā­ja un so­lis. Jo la­bāk cil­vēks prot spor­tot, jo sa­ga­ta­vo­tāks ir. Un, jo lie­lā­ku prie­ku sniedz spor­to­ša­na, jo lie­lā­ku pie­ne­su­mu spor­to­ša­na dod dzī­vei.

Svarīgākais