Viegla kustība, atsperīgs solis, iztaisnota mugura un plaši elpas vilcieni, izbaudot ik sekundi. Tieši tāda ir iešana – jauns un Latvijā vēl nezināms sporta veids. Lai arī varētu likties – kas gan īpašs būtu jāzina par iešanu un vai to vispār var uzskatīt par sporta veidu, vairākums sporta profesionāļu atzīst, ka šī nodarbe ir tikpat vitāla un ķermenim noderīga kā nūjošana vai pat skriešana. Par to sīkāk stāsta Fiziskās veselības, sporta medicīnas un rehabilitācijas centra Sporta laboratorija ārste Sandra Rozenštoka.
Lai arī iešanu iesaka kā labāko līdzekli visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir liekais svars vai arī vēlme atsākt sportot pēc pārtraukuma perioda, tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka šis ir sports lēnajiem. Slodze, kādu saņem cilvēka organisms iešanas laikā, ir ekvivalenta mērenai braukšanai ar velosipēdu, tikai atšķirībā no riteņbraukšanas ar iešanas palīdzību iespējams salīdzinoši īsā laikā iegūt slaidas kājas, jo tiek nodarbināti muskuļi, kas ir atbildīgi par kāju smuidrumu un lokanību. Papildus tam iešana ir simetrisks sporta veids, kurā vienlīdzīgi iesaistītas abas ķermeņa puses, nodrošinot vēdera un muguras muskulatūras darbu. Protams, nevar nepieminēt arī graciozu stāju, kas ir galvenais priekšnoteikums, lai iešana dotu vēlamos rezultātus. Tā kā vairākums cilvēku ikdienu aizvada birojos, nereti noguruma sajūta krājas tieši plecu un muguras daļā. Tad nu lūk - iešana ir lielisks veids, kā plecus atbrīvot (ejot tie nekādā gadījumā nav jāuzrauj), pacelt galvu augšup un sajust prieku par katru nostaigāto kilometru.
Demokrātiska nodarbe
Vislabākais saistībā ar iešanu ir tas, ka tā ir absolūti demokrātiska nodarbe - piemērota jebkura vecuma un fiziskās sagatavotības pārstāvjiem. Tomēr, ja runa ir par iešanu kā sportu, speciālisti iesaka mērot vidēji 3 kilometrus (km) 30 minūtēs 3 reizes nedēļā. Protams, neaizmirstot mazos treniņus - pārvietošanos ar kājām, nevis sabiedrisko transportu vai auto, kāpšanu pa kāpnēm, nevis braukšanu ar liftu un tā tālāk. Lai iešanas treniņi ne tikai nostiprinātu vispārējo fizisko bāzi, bet arī veidotu tīkamu ķermeņa izskatu, pēc katras sportošanas reizes vēlams izpildīt vingrinājumus gan vēdera, gan muguras un kāju muskulatūrai, kas kalpos kā muskuļus nostiprinoša un stiepjoša funkcija.
Tā kā organismam iešanas laikā nav nepieciešams būtisks skābekļa pieaugums, iet var visur - gan pa pilsētas ielām, gan priežu mežiem vai gar jūras malu. Pats svarīgākais, lai pats gājējs jūtas komfortabli vidē, kur sporto. Kā arī nedrīkst aizmirst par pēdām - atkarībā no seguma iešanai ieteicams izvēlēties skriešanai vai pārgājieniem paredzētus apavus, kas amortizē soli un padara to atsperīgāku.
VIEDOKLIS
Roberts Radičuks, iešanas treneris
- Kāpēc cilvēkam izvēlēties iešanu, nevis skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu vai kādu citu populāru sporta nodarbi?
- Iešana, lēns skrējiens un funkcionālie vingrinājumi var palīdzēt uzsākt sportošanu, kā arī palīdz dažādot slodzi pieredzējušiem sportistiem, papildinot arsenālu ar jauniem vigrinājumiem. Šāds fiziskās slodzes komplekss der arī ģimenēm, jo dažādu vecumu un sagatavotības dalībnieki var katrs izvēlēties sev piemērotāko intensitāti un visi veikt vienādu attālumu kopā un labā noskaņojumā. Tas iespējams, jo pareizi, skaisti un atsperīgā solī ejot, pārvietošanās ātrums ir līdzīgs lēnas skriešanas ātrumam. Protams, lēna skrējiena solī slodze būs lielāka, un šāds solis labāk derēs pieredzējušam sportistam.
- Kāpēc cilvēkiem mūsu platuma grādos ir svarīgi nodarboties ar iešanu un fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā?
- Skaistās vasaras dienas ir jāizmanto, un arī aukstajās dienās mūsu komforta zonai ir jābūt iespējami plašai - neesam dienvidnieki, mums ir jāprot izmantot to, kas mums ir. Sportošana svaigā gaisā ir pieejama ikvienam. Ja būsim veselāki, stiprāki un labā noskaņojumā, jo labāka būs mūsu dzīves kvalitāte.
- Ar ko iešana atšķiras no nūjošanas?
- Iešanas nodarbībās ejam ātrā solī, lēnām paskrienam un nūjošanas nūjas neizmantojam, nūjošanas tehniku nemācāmies. Slodze iešanas, lēna skrējiena un funkcionālo vingrinājumu nodarbības laikā ir mazliet augstāka. Nodarbībās veicam vingrinājumus gaitā - tie ir raksturīgi skrējējiem, bet spēka vingrinājumos izmantojam vides elementus.
- Vai iešanai un lēnam skrējienam ir vajadzīgas īpašas nodarbības un treneris?
- No vienas puses - mēs ikdienā ejam, no otras - daudzi skriešanu joprojām uzskata par nepiemērotu sportošanas veidu. Iešana un skriešana sagādā prieku tikai tad, ja cilvēka arsenālā ir labi iepazīti iesildīšanās, spēka un stiepšanās vingrinājumi, skaidri sporta nodarbības pamatprincipi, labāka stāja un solis. Jo labāk cilvēks prot sportot, jo sagatavotāks ir. Un, jo lielāku prieku sniedz sportošana, jo lielāku pienesumu sportošana dod dzīvei.