Pavasara veltes no kļavas
Kļava mostas agrāk par bērzu. Ne katram ir iespēja un vajadzīgās prasmes tecināt kļavu sulu, bet pašlaik to var iegādāties tirgos un tirdziņos.
Par vislabāko uzskata pavisam svaigi tecinātu sulu, kurā molekulas sakārtojušās tā, ka organismam ir vieglāk uzņemt visas vērtīgās vielas, kas tajā atrodamas, kaut arī nelielās devās. Dažādos avotos vēstīts, ka kļavu sula satur nedaudz kālija, mangāna, magnija un kalcija, organisko skābju, fermentu, vitamīnu un miecvielu, bet patērētāja skatījumā galvenais kritērijs tomēr ir sulas saldums. Dabisko cukuru tajā var būt līdz desmit procentiem, parasti mazāk, ap trim procentiem.
Drošai iegādei
Ministru kabineta noteikumos sacīts, ka kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kam var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus. Līdz 3000 litriem gadā - šādu sulu drīkst realizēt pats ieguvējs, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kļavu sulu var pārdot fasētu vai nefasētu - lejamu. Ja sulu fasē, tai jābūt vienreiz lietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos un uz etiķetes jānorāda nosaukums «Kļavu sula», pievienotās sastāvdaļas - ja tādas ir, tilpums, derīguma termiņš, uzglabāšanas apstākļi, produkta ražotāja vārds, uzvārds un adrese. Informācijai par produktu jābūt pieejamai arī vietā, kur tirgo nefasētu sulu.
Tecina kā bērzu sulu
Pamācības bērzu un kļavu sulu tecināšanā var redzēt internetā. Tiem, kuri sulas iegūst katru gadu, ir savas pārbaudītas metodes un nereti pietiek ar urbi, koka renīti un spaini vai kannu, kas pārklāta ar marli, lai neiekļūst gruži un kukaiņi, un tapu, ar ko vēlāk noslēgt urbumu. Veikalos nopērkami arī sulu tecināšanas komplekti, kur ir gan caurulītes, gan lieli plastmasas maisi sulas uzkrāšanai. Ziemeļamerikas indiāņi senos laikos kļavu sulu esot ieguvuši, ar tomahaukiem iecērtot koku stumbru V veidā un nostiprinot tur bērza tāss renīti, pa kuru sula tecējusi tāšu spainīšos. Tecinot klasiskā veidā, sezonā no vienas kļavas var iegūt 40 litrus sulas, nenodarot kokam pāri. Lielākās kļavās ieurbj vairākus urbumus. Tos nekad neveido divus gadus vienā un tajā pašā vietā.
Pret koku jāizturas ar cieņu un saudzību. Tie, kuri tic koku maģijai, apgalvo, ka kļava ir dvēselisks, mieru un dzīvesprieku mīlošs koks, kas spēj dot laimi mīlestībā. Senos laikos no saldās kļavu sulas cilvēki gatavojuši mīlas dzērienus.
Kļavu sīrups
Aptuveni 80% pasaulē ražotā kļavu sīrupa nāk no Kanādas. Izklausās gandrīz kā pasakā: tur cukurbirzīs un cukurmežos aug cukurkļavas un slejas mazas cukurbūdiņas, kur no kļavu sulas vāra sīrupu. No 40 litriem sulas iznāk viens litrs sīrupa. Cukurbūdiņas ir kas vairāk par parastām saimniecības ēkām, tajās mēdz rīkot ģimenes svētkus un dažādas citas sanākšanas. Sniegotā nedēļas nogalē laukos kaut kur Kvebekas provincē Kanādā vai Vermontas štatā ASV cilvēki sapulcējas un, svinot sulu laiku, gatavo našķus no kļavu sīrupa. To biezi ievāra, pa karotei liek katliņā ar svaigu sniegu, ļauj atdzist, uzdur uz dakšiņas vai kociņa - un konfekte gatava. Kopš 80. gadiem cukurbūdiņas kļuvušas pieejamas arī publikai, tās padarītas par lauku tūrisma objektiem, kur var pavērot kļavu sīrupa tapšanas procesu, nogaršot dažādus ēdienus, kur tas izmantots. Ilgu laiku kļavu sīrupa ieguve bija papildu peļņas avots piensaimniekiem, bet tad sāka domāt, kā intensificēt sulu ieguvi, kā ierīkot cauruļvadu sistēmu, pa kuru sula nonāk tieši cukurbūdiņā, kā izsūknēt no koka vairāk sulas. Šodien darbojas specializēti kļavu sīrupa ražošanas uzņēmumi ar modernu tehnoloģiju.
Kļavām, kas aug Latvijā, sulā nav tik augsts cukura saturs, tomēr arī pie mums ir pacietīgi cilvēki, kuri iegūst kļavu sīrupu. Vairums gan labāk dodas pēc sīrupa uz veikalu. Tāpat kā citas saldvielas, arī kļavu sīrups lietojams ar mēru.
Meklējiet īsto
Tirdzniecības vietās jālūko pēc tīra kļavu sīrupa, kas ir pilnīgi dabīgs produkts, nesatur konservantus un citas mākslīgi pievienotas sastāvdaļas. Cukura saturs tajā ir līdz 66,5%. Sīrupu var ilgu laiku uzglabāt ledusskapī. Ja virspusē izveidojas nedaudz putu, to uzkarsē, noputo, pārlej izmazgātā traukā un var mierīgi lietot tālāk.
Kvebekā imitēto produktu reizēm sauc arī par stabu sīrupu, jo mēdz jokot, ka tas laikam iegūts, tecinot sulu no telefona stabiem. Ražotājvalstīs kļavu sīrupu klasificē dažādās kategorijās. Sulu sezonas sākumā iznāk gaišs sīrups, tālāk tas kļūst jau tumšāks un beigās - pavisam tumšs. Gaišais sīrups ir maigāks, to lieto ar pankūkām, brokastu pārslām un saldajiem ēdieniem, vidēji tumšais sīrups piemērots dažādiem mīklas izstrādājumiem, bet vistumšāko mazumtirdzniecībā parasti nepārdod, to izmanto pārtikas rūpniecībā. Ja kļavu sīrupu ievāra staipīgā konsistencē, iznāk kļavu īriss (maple toffee), ja vāra vēl tālāk, tomēr nesasniedzot cukura stadiju, rodas kļavu krējums un kļavu sviests, kas pēc konsistences atgādina zemesriekstu sviestu.
***
RECEPTES
Vistu pusspārni kļavu sīrupa marinādē
Sastāvdaļas:
• 1 kg vistu pusspārnu, sāls
Marinādei:
• 125 ml kļavu sīrupa
• 80 ml asās tomātu mērces
• 1 kapāts sīpols
• 30 ml ābolu etiķa,
• 15 ml sinepju
• 1 tējkarote Vorčesteras mērces
Pagatavošana:
Marinādei domātās sastāvdaļas sajauc, pārlej viegli sālītiem pusspārniem, marinē sešas stundas ledusskapī, palaikam apmaisot. Cep uz grila vai cepeškrāsnī.
Kļavu sīrupā glazēti burkāni
Sastāvdaļas:
• 8 vidēji burkāni
• 3 ēdamkarotes sviesta
• 60 g kļavu sīrupa
• šķipsniņa ingvera pulvera
Pagatavošana:
Burkānus sagriež šķēlēs, izvāra gandrīz mīkstus. Pannā izkausē sviestu, pievieno kļavu sīrupu un ingveru, samaisa, pievieno burkānus un lēni karsē, laiku pa laikam apgrozot, līdz tie iegūst skaistu spīdumu.
Kļavu sīrupa krēms
Sastāvdaļas:
• 1 ēdamkarote želatīna
• 125 ml piena
• 150 g kļavu sīrupa
• šķipsniņa sāls
• 2 glāzes saputota saldā krējuma
• svaigi augļi rotāšanai
Pagatavošana:
Želatīnu uzbriedina nelielā auksta ūdens daudzumā, pievieno pienu un uzmanīgi silda, līdz želatīns izšķīst, pieliek kļavu sīrupu un sāli.
Atdzesē, līdz masa biezē, iecilā saldo krējumu. Liek porciju trauciņos, atdzesē ledusskapī. Rotā ar augļiem.