Šķiet, ka nekas nevar palīdzēt mazināt stresu. Rēķini vienmēr būs jāmaksā, dienas nekad nekļūs garākas, karjera un ģimene vienmēr prasīs daudz laika un rūpju. Tomēr stresu iespējams pārvaldīt daudz labāk, nekā varētu iedomāties. Stresa pārvaldīšana nozīmē, ka jūs kontrolējat savas domas, emocijas, savu darba grafiku un veidu, kā risināt problēmas. Mērķis ir iegūt līdzsvaru savā ikdienā, lai būtu laiks darbam, attiecībām, atpūtai un izklaidei, kā arī spēju izturēt stresa situācijas un atrisināt grūtības ar augstu paceltu galvu.
Ko vēsta stress
Stress ir zīme, ka mums jāpaskatās nopietnāk uz savu dzīvi. Tāpat kā sāpes, arī stress ir jāuztver kā signāls. Ja esat uztraukts, sasprindzis, tad jānoskaidro, kāds tam cēlonis: vai tas meklējams darbā, ģimenē, attiecībās? Šīs nepatīkamās sajūtas rāda, ka ir vajadzīgas pārmaiņas, jo nedrīkst sevi pakļaut ilgstošam stresam. Mūsu organisms spēj tikt galā ar nelielām, īslaicīgām krīzēm, bet, ja stress ir pastāvīgs, tad tas var radīt nopietnas veselības problēmas.
Raksturīgākās stresa pazīmes:
Nemeklēt destruktīvus ceļus
Stresa mazināšanai cilvēki bieži ķeras pie cigaretēm un alkohola, bet šie līdzekļi ir vēl sliktāki par pašu stresu. Citi lūdz ārstam nozīmēt trankvilizatorus, taču šie medikamenti var tikai notrulināt uztraukumu, bet nespēj izārstēt. Ja vēlaties tikt vaļā no stresa, jāmācās to apturēt un jāatrod sev piemērots veids, kā to paveikt. Tā var būt, piemēram, sportošana, ēst gatavošana. Darbā nepieciešami īsi atpūtas brīži; labs stresa mazināšanas veids ir elpošanas vingrojumi, tie spēj attīrīt prātu, jo liek koncentrēties uz elpošanu. Mēģiniet arī fiksēt savu reakciju uz problēmām un to mainīt. Izvirziet sev izpildāmus uzdevumus un reāli sasniedzamus mērķus, sargieties no pārslodzes. Veltiet laiku kādam citam, piemēram, draugam vai bērnam. Tad mazāk būs jādomā par savām problēmām.
Vīrieši un sievietes reaģē atšķirīgi
Vīriešu un sieviešu atšķirīgo reakciju uz stresu nosaka hormoni. Vissvarīgākā loma ir trijiem no tiem: kortizolam, epinefrīnam jeb adrenalīnam un oksitocīnam. Kortizols nepieciešams, lai nodrošinātu normālu ķermeņa darbību ilgstoša stresa apstākļos. Epinefrīnu stresa situācijā izdala virsnieru dziedzeri. Savukārt pieaugot oksitocīna līmenim asinīs, stresa hormonu līmenis organismā krītas. Stresa situācijā kortizols un epinefrīns paaugstina asinsspiedienu, bet kortizols viens pats spēj vājināt imūnsistēmu. Šie hormoni vienādi darbojas gan sievietes, gan vīrieša organismā. Sievietēm stresa situācijās, kad cauri asinsrites sistēmai traucas kortizols un epinefrīns, vienlaikus sāk izdalīties arī oksitocīns. Tas rodas smadzenēs, darbojas pret kortizola un epinefrīna līmeņa celšanos, tā veicinot atslābumu. Arī vīriešiem izdalās šis hormons, bet mazāk nekā sievietēm, tāpēc vīriešiem vajadzīgs ilgāks laiks, lai tiktu galā ar stresu.
Cilvēkiem ir pazīstamas divas stresa apkarošanas metodes: cīnīšanās ar stresu vai bēgšana no stresa. 2000. gadā Psychological Review vēstīja, ka atklāta vēl viena metode, kas īpaši attiecināma uz sievietēm - draudzēšanās. Tā izpaužas rūpēs par sevi un citiem, tādējādi samazinot stresa ietekmi. Pie šīs metodes pieder arī iesaistīšanās sociālajos tīklos. Savukārt vīrieši vairāk izmanto cīņas vai bēgšanas metodi.
Sievietēm vislielāko stresu izraisa attiecību saraušana, bet vīriešiem - darba zaudēšana.
Arī paņēmieni, kā tikt galā ar stresu, katram dzimumam ir savi. Sievietes bieži vēlas izrunāties, pastāstīt, kas ir atgadījies un ko varētu mainīt. Vīrieši savukārt grib izlādēties fiziski.
Dabas vielas - augu ekstrakti stresa mazināšanai
Vispazīstamākie ārstniecības augi, kam piemīt nomierinoša iedarbība, ir baldriāns, apiņi, mātere, melisa, piparmētra. Viena no augu valsts vielām, kuras pozitīvo iedarbību apliecina pētījumi, ir L teanīns - aminoskābe, kas atrodama zaļās tējas lapās.
Zaļā tēja, pateicoties aktīvo vielu kompleksam, ko tā satur, labvēlīgi ietekmē sirds, asinsvadu un kaulu veselību, nāk par labu diabēta slimniekiem, palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, aizkavēt novecošanos, tāpat arī uzlabo Parkinsona slimības, depresijas un Alcheimera slimības pacientu stāvokli. Vispazīstamākais savienojums, kas atrasts zaļajā tējā, ir polifenols katehīns, kas tiek dēvēts par zaļās tējas brīnumsastāvdaļu. Tam piemīt spēcīgas antioksidanta un pretvēža īpašības. Katehīns arī palīdz aknām šķelt taukus. Bet ir izpētīti vēl daudzi citi vērtīgi zaļās tējas komponenti, tai skaitā jau minētais L teanīns, kurš, nonākot galvas smadzenēs, pārvēršas par aktīvu neiromediatoru, kas nodrošina starpšūnu nervu impulsu pārvadi un efektīvi ietekmē kavēšanas un relaksācijas procesus, palīdz ķermenim atslābināties un veicina dziļāku atpūtu. L teanīns ir dabisks relaksants, kurš neapreibina, un to var droši lietot dienas laikā.
Pašreiz zinātne ir atklājusi četru elektromagnētisko viļņu pastāvēšanu cilvēka smadzenēs: beta, alfa, teta un delta viļņus. Katram no tiem raksturīgs savs frekvences diapazons. Piemēram, teta viļņi ir saistīti ar miegainību, bet alfa viļņi - ar atslābināšanos. L teanīns palielina alfa viļņu aktivitāti, tādējādi atslābinot smadzeņu darbības aktivitāti. Alfa viļņi veidojas, kad mēs atslābināmies, cenšoties ne par ko nedomāt. Turpinot atslābināties, alfa viļņi sāk dominēt visās galvas smadzenēs. Šo viļņu trūkumu izraisa stress, slimības, nemiers.
Kādā pētījumā, kurā piedalījās 42 000 pacientu, tika konstatēts, ka, saņemot 50-200 mg lielu L teanīna devu, efekts iestājas 15-30 minūšu laikā. Stress ir viens no faktoriem, kas spēj izraisīt depresiju. Vairāki pētījumi ir apliecinājuši L teanīna nomierinošo iedarbību - jo vairāk tiek lietota zaļā tēja, jo mazāka iespēja saslimt ar depresiju. L teanīns ir droša un efektīva viela. Pirmo reizi šī viela tika iegūta tīrā veidā Japānā 1940. gadā. To plaši izmanto arī pārtikā.
Vēl viens augs, kas tiek daudz pētīts, ir citronmētra (Melissa officinalis), saukta arī par ārstniecības melisu un bišu mētru. Vārds melisa nāk no Grieķijas un nozīmē medus bite, ne velti citronmētra ir arī labs nektāraugs. Par izteikto citrona aromātu tā var pateikties citrālam un geraniolam, kas ir melisas ēteriskajā eļļā; mētra bagāta arī ar askorbīnskābi. Jau kopš viduslaikiem ārstniecības melisa Eiropas tautu medicīnā tiek lietota kā nomierinošs līdzeklis. To var izmantot tējas gatavošanai, pievienot ēdienam, kā arī guļot nolikt blakus spilvenam. 2003. gadā veiktajā pētījumā (Kennedy DO. Northumbria University, Newcastle upon Tyne, UK. Neuropsychopharmacology. 2003) konstatēts, ka melisa uzlabo garastāvokli un veicina garīgu atslābināšanos, tā turklāt spēj uzlabot kognitīvās funkcijas. Pacientiem tika izsniegtas dažādas melisas ekstrakta devas: 600 mg, 1000 mg un 1600 mg. Noskaidrojās, ka, lietojot lielākas devas, iespējams panākt lielāku nomierinošo efektu. Tāpēc var apgalvot, ka melisa palīdz nomierināties un samazināt spriedzi.