Mūsdienu straujais dzīves ritms ar lielākām vai mazākām stresa situācijām cilvēkam liek saskarties ik uz soļa. Nelielas stresa situācijas ikdienā palīdz mobilizēties un darboties, varētu pat teikt, ka zināma stresa deva ir vajadzīga, lai reaģētu uz notiekošo. Taču ne visiem un ne vienmēr neliels stresiņš palīdz savākties, it īpaši situācijās, kad jāsaskaras ar lielu garīgu un fizisku slodzi, kad laika vienmēr ir par maz, bet darāmā tik daudz, ka šķiet – diennaktī noteikti ir par maz stundu.
Šādas situācijas, kad eksāmeni jau klāt, bet laika tiem sagatavoties atlicis pavisam maz, laikam gan ir piedzīvojis ikviens izlaiduma klases skolēns un students, tās labi pazīstamas arī skolotājiem, juristiem un visiem citiem, kuri, gatavojoties kādam atbildīgam pasākumam, darbojas paaugstinātas fiziskas un garīgas slodzes apstākļos. Mēs visi saskaramies ar situācijām, kad nepieciešams veikt vairākus pienākumus ierobežotā laikā - darbā, mācībās, sadzīvē, dažādos pasākumos. Tas prasa daudz enerģijas, un, lai visu paspētu, miegam atliek arvien mazāk laika, rodas nogurums, stress, un šādos apstākļos kļūst krietni grūtāk koncentrēties. Bieži vien tiek ņemti palīgā dažādi līdzekļi, lai atjaunotu enerģiju un aizdzītu nogurumu, kā, piemēram, kafija, enerģijas dzērieni, šokolāde, auksta duša u.c. Taču tam visam ir īslaicīgs efekts.
Lai veiktu garīgu darbu, gatavotos ieskaitēm un eksāmeniem paaugstināta stresa un lielas slodzes situācijā, svarīga loma ir spējai koncentrēties un atmiņai. Tādēļ būtiski ir nodrošināt, lai pietiktu enerģijas un lai varētu koncentrēties un atcerēties lasīto, dzirdēto un iemācīto.
Uzturēt atmiņu labā formā
Atmiņa tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas gūtās pieredzes un informācijas iegaumēšanā, saglabāšanā un reproducēšanā. Tā ir augstu vērtēta visos laikos, jo īpaši mūsdienās, kad informācijas daudzums, kas jāatceras, ir ļoti apjomīgs. Mēs varam palīdzēt savai atmiņai, to vienmēr uzturot labā formā. Šim nolūkam atmiņas mehānismi ir regulāri jātrenē, katru dienu veltot tam vismaz 20-25 minūtes. Jāmēģina atrast sev vispiemērotāko veidu, kā uzņemt informāciju, lasot skaļi vai klusi, klausoties, uztverot vizuāli utt. Tāpat arī der zināt, ka vairākumam cilvēku atmiņa vislabāk funkcionē laikā no astoņiem rītā līdz divpadsmitiem dienā, pēc tam tā pakāpeniski krītas. Pēc pieciem pēcpusdienā iegaumēšana uzlabojas, un, ja cilvēks nav pavisam noguris, tā sasniedz augstāko punktu ap septiņiem vakarā.
Lai varētu koncentrēties
Ir svarīgi attīstīt arī uzmanību - koncentrēties uz konkrētu priekšmetu vai procesu, ignorējot blakus parādības.
Liela nozīme ir arī darba videi: jo ērtāk cilvēks jūtas, jo labāk izdodas koncentrēties, tādēļ būtiska loma ir tādām vienkāršām lietām kā maksimāli ērts krēsls un galds. Tāpat ir svarīgi katru stundu vismaz piecas minūtes atslābināties, koncentrēties uz atpūtas mirkli, kam jābūt pietiekami ilgam, lai smadzenes spētu distancēties no veicamā uzdevuma. Jācenšas norobežoties no traucēkļiem.
Dienu ieteicams sākt ar labām brokastīm, regulāri dzert ūdeni, jo ūdens trūkums organismā var likt cilvēkam justies nogurušam, aizkaitinātam vai tādam kā bremzētam. Centieties vienā reizē darīt vienu darbu, ik pa laikam ļaujiet sev atpūsties un pēc darba paveikšanas apbalvojiet sevi ar kaut ko patīkamu.
Noderīgi!
Kā atjaunot enerģiju