Pirms gaidāmajiem Līgo un Dziesmu un Deju svētkiem vairums latviešu gatavo ne tikai tautasdziesmu krājumu un repertuāru, bet arī godu tērpu – tautastērpu. Jau gadsimtiem ilgi tautastērps ir latviešu kultūras simbols un vēstnesis, kas tiek nēsāts īpašos gadījumos – dažkārt vien reizi gadā. Velkot šo tērpu, jāapzinās, ka tas ataino valkātāja attieksmi, tāpēc tautastērps jātīra rūpīgi un ar atbildību.
Lai gan latviešu tautastērps ir daudzveidīgs un atšķirīgs katram novadam, tiem raksturīgi vairāki kopīgi apģērba gabali, kuriem nepieciešama dažāda tīrīšana. Samsung Electronics veiktā aptauja* atklāj, ka tikai puse Baltijas iedzīvotāju skaidri zina, kādus režīmus izvēlēties attiecīgās veļas mazgāšanai, turpat 15% lietotāju, tam vai nu nepievērš vērību, vai neizprot veļas mašīnas iestatījumus. Gatavojoties svētkiem, būs noderīgi vairāki padomi, kā kopt katru tautastērpa sastāvdaļu.
Visbiežāk tiek kopti un mazgāti kokvilnas un linu krekli. Lai pareizi sagatavotu lina kreklu vai blūzi svētkiem, to labāk mazgāt veļasmašīnā, nevis ar rokām, jo mazgājot tas kļūst smags un grūti apstrādājams. Lina audums ir izturīgs, tāpēc bieži vien to mazgā temperatūrā no 60°C līdz pat 95°C. Izšūtie, ar rokām darinātie linu krekli jāmazgā saudzīgā režīmā, 30°C temperatūrā. Liekot apģērbu veļasmašīnā, to vēlams izgriezt uz otru pusi un izkārt žāvēšanai uzreiz pēc mazgāšanas beigām.
Svarīgi atcerēties, ka linu audumus var sabojāt ar hlora balinātāju, tāpēc to nekādā gadījumā nevajadzētu liet virsū tieši uz auduma, pat tad, ja tas ir balts. Vislabāk balinātāju pievienot mazgāšanas cikla laikā, ja nepieciešams kreklu padarīt baltāku vai iztīrīt traipus, taču nevajadzētu pārspīlēt ar biežu balināšanu. To var viegli izdarīt ar Samsung QuickDrive veļasmašīnas AddWash funkciju, kas ļauj pievienot apģērbu vai veļas mazgāšanas līdzekli brīdī, kad mazgāšanas cikls jau uzsākts.
Ir vieglāk gludināt linu kreklu, kamēr tas vēl ir nedaudz mitrs. Svarīgi iestatīt pareizo gludekļa temperatūru, kas norādīta lina izstrādājumiem. Pārāk karsta temperatūra var izkausēt linu šķiedras un tās var sākt degt, veidojot dzeltenus pleķus. Optimālā gludināšanas temperatūra linu audumiem ir 220°C.
Izšūtas villaines, jakas un vestes ieteicams mazgāt 30°C saudzīgā režīmā vai ķīmiskajā tīrītavā. Tomēr bieži vien gadās saskarties ar to, ka tautastērps ir roku darbs, tam nav īpašas norādes par ķīmisko tīrīšanu, tāpēc tos var nepieņemt vai tīrīt bez garantijas. Jaunāko veļasmašīnu tehnoloģijas ļauj saudzīgi izmazgāt apģērbu arī zemā temperatūrā. Piemēram, EcoBubble tehnoloģija, samaisot gaisu ar ūdeni un mazgājamo līdzekli, rada smalkus burbulīšus, kas iekļūst apģērbā ātrāk un palielina līdzekļa iedarbību pat pie zemas mazgāšanas temperatūras.
Vilnas zeķes var mazgāt tikai saudzīgā režīmā, zemā 30°C temperatūrā, izmantojot speciāli vilnai paredzētus šķidros veļas mazgāšanas līdzekļus. Vilnas apģērbu labāk negriezt centrifūgā, jo tas ātri saveļas un saraujas. Izmazgātās zeķes ieteicams uzlikt uz sausas, tīras drānas un žāvēt guļus izklātas. Jāņem vērā, ka balti vilnas apģērbi saulē dzeltē, tāpēc žāvēšanā būtu jāizvairās no tiešiem saules stariem. Kas attiecas uz kokvilnas zeķēm, tās var mazgāt 40°C temperatūrā, baltajam apģērbam pievienojot papildus balinošu līdzekli.
Sieviešu rotu - svārkus - tautastērpa gadījumā tīra reti. Ja tomēr Jāņu rītā gadās izvārtīties rasā vai savilkt brunčus ar ugunskura dūmu smaku, tos labāk nodot tīrīšanai ķīmiskajā tīrītavā vai vietās, kas specializējas tautastērpu kopšanā.
Parasti vainagus un jostas nemazgā vispār, savukārt ar krāsainiem diegiem izšūtus aksesuārus (aubes, pārpierus, kreklu apkakles) ieteicams mazgāt ar rokām un ļoti remdenā ūdenī.
*Aptauja veikta Baltijas valstu ietvaros 2018. gada aprīlī, aptaujājot 1560 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.