PADOMI, lai ēkas sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­si būtu efektīvi

© F64

Ta­gad dau­dzi pri­vāt­mā­ju un daudz­dzī­vok­ļu mā­ju īpaš­nie­ki ir ie­in­te­re­sē­ti veikt ne ti­kai kār­tē­jos re­mont­dar­bus, bet arī sa­ma­zi­nāt ēkas sil­tum­zu­du­mus, tā­dē­jā­di ie­tau­pot lie­los tē­ri­ņus par ap­ku­ri. To­mēr, lai plā­no­tais ie­tau­pī­jums bū­tu jū­tams un ie­vē­ro­ja­mi tik­tu uz­la­bots kom­forts dzī­vo­ja­ma­jās tel­pās, sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sam ir jā­no­tiek pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi.

Ap­tau­jā­tie sil­ti­nā­ša­nas dar­bu spe­ci­ālis­ti uz­sver, ka uz­ma­nī­giem jā­būt at­tie­cī­bā pret ne­zi­nā­mas iz­cel­smes sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­āliem. Do­mā­jot ti­kai par eko­no­mis­ku ce­nu, ne­pie­vēr­šot va­ja­dzī­go uz­ma­nī­bu kva­li­tā­tes jau­tā­ju­miem, var sa­gai­dīt vil­ša­nās, jo so­lī­tos ener­go­efek­ti­vi­tā­tes rā­dī­tā­jus var ne­sa­sniegt. Tā­pēc kon­krē­ta­jai būv­kon­struk­ci­jai pie­mē­ro­tā­ko sil­ti­nā­ša­nas vei­du un ma­te­ri­ālus vis­la­bāk var ie­teikt pie­re­dzē­jis spe­ci­ālists.

Viss sā­kas ar iz­prat­ni

Vis­la­bāk, ja ir iz­prat­ne par to, ka, uz­la­bo­jot ēkas sil­tum­no­tu­rī­bu un ener­go­efek­ti­vi­tā­ti, ie­gu­vums būs ne ti­kai mā­jas ie­mīt­nie­kiem, bet arī glo­bā­lā mē­ro­gā - tiks tau­pī­ti ener­go­re­sur­si, kas diem­žēl iz­sīkst, gan arī sa­ma­zi­nā­sies CO2 iz­me­šu dau­dzums at­mo­sfē­rā.

Ja cil­vē­ki ap­zi­nās sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sa no­zī­mī­gu­mu, vi­ņi jūt ne­pie­cie­ša­mī­bu mai­nīt to sa­vā dzī­ves­vie­tā, tad arī pret ener­go­efek­ti­vi­tā­tes pa­sā­ku­miem vis­bie­žāk iz­tu­ras pār­do­mā­ti un mo­ti­vē­ti. No at­tiek­smes pret sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­su iz­riet gan ri­si­nā­ju­mu iz­vē­le, gan re­zul­tāts, kas var būt gan veik­smīgs, gan arī kļū­dains, at­zīst spe­ci­ālis­ti. Ja iz­vē­lē­ta kon­struk­ci­jai ne­pie­mē­ro­ta sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­ma un sil­ti­nā­ša­nas pro­cess nav bi­jis veik­smīgs, ne­tiek sa­snieg­ti vē­la­mie ener­go­efek­ti­vi­tā­tes rā­dī­tā­ji. Vis­la­bāk ir mek­lēt tā­dus ri­si­nā­ju­mus, kas pie­dā­vā uz­la­bot ener­go­efek­ti­vi­tā­ti vis­maz par 50 pro­cen­tiem un vai­rāk. Pē­dē­jo ga­du lai­kā arī Lat­vi­jā ir pa­lie­li­nā­ju­sies in­te­re­se par ēkām ar ze­mu ener­go­pa­tē­ri­ņu, kas ir jau tu­vu pa­sī­vo mā­ju stan­dar­tam.

Pro­fe­si­onā­ļu kon­sul­tā­ci­ja

Pro­tams, ka no­zī­mī­ga ir at­bil­sto­ši kon­struk­ci­jai iz­vē­lē­ta sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­ma, kā arī pro­fe­si­onā­li un kva­li­ta­tī­vi veik­ta tās mon­tā­ža. Ne­va­ja­dzē­tu pa­ļau­ties ti­kai uz pa­šu uz­krā­ta­jām zi­nā­ša­nām, bet lai­kus kon­sul­tē­ties ar spe­ci­ālis­tiem, kas pa­lī­dzēs bū­vēt efek­tī­vāk, kā arī iz­vē­lē­ties eko­no­mis­kā­ko ri­si­nā­ju­mu.

Sa­dar­bī­ba ar zi­no­šu spe­ci­ālis­tu no­dro­ši­na va­ja­dzī­go re­zul­tā­tu, sa­vu­kārt ap­šau­bā­mas kva­li­tā­tes ma­te­ri­ālu un ne­at­bil­sto­ša sil­ti­nā­ša­nas dar­bu vei­cē­ja iz­vē­le var ra­dīt vil­ša­nos un ne­va­ja­dzī­gus tē­ri­ņus. Labs pa­doms lie­ti no­de­rēs, iz­vē­lo­ties kon­krē­ta­jam ob­jek­tam la­bā­ko sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­mu, arī at­bil­sto­šā­kos ma­te­ri­ālus.

Pie­re­dzē­ju­ši pro­fe­si­onā­ļi vis­la­bāk zi­na ES pra­sī­bas (ETAG nor­mas) un Lat­vi­jas būv­nor­ma­tī­vus, kā arī var sniegt in­for­mā­ci­ju par ma­te­ri­ālu iz­vē­li - pie­mē­ram, kā­das grun­tis, līm­ja­vas vai de­ko­ra­tī­vie ap­me­tu­mi būs vis­pie­mē­ro­tā­kie un kā­da ir būv­nie­cī­bas ma­te­ri­ālu sav­star­pē­jā sa­de­rī­ba.

Pa­tē­rē­tā­ji kļūst pra­sī­gā­ki un in­te­re­sē­jas par ri­si­nā­ju­miem, kas var no­dro­ši­nāt kva­li­ta­tī­vā­ku re­zul­tā­tu. Ra­žo­tā­ji ar lie­lu pie­re­dzi pie­dā­vā gan ilg­tspē­jī­gus ma­te­ri­ālus, gan tā­dus, kas ir cil­vē­kam un vi­dei drau­dzī­gi.

Kļū­das, no ku­rām var iz­vai­rī­ties

Fa­sā­de ir kat­ras ēkas re­dza­mā da­ļa, kas ra­da pir­mo ie­spai­du. Bū­tis­ki, lai ēkas vi­zu­ālais tēls ir kva­li­ta­tīvs un or­ga­nis­ki ie­kļau­jas ko­pē­jā ar­hi­tek­to­nis­ka­jā aina­vā. Kva­li­ta­tī­vi ma­te­ri­āli no­dro­ši­na ēku ap­da­res daudz­vei­dī­bu, prak­tis­ko un vi­zu­ālo kva­li­tā­ti, kā arī eko­lo­ģis­ku­mu. Ir jā­sa­prot, ka kat­ram sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālam ir sa­vas priekš­ro­cī­bas un arī trū­ku­mi un ka at­šķi­ras arī to ie­strā­dā­ša­na kon­struk­ci­jās.

Glī­ta fa­sā­de vēs­ta par to, ka ēka ir pro­fe­si­onā­li bū­vē­ta un sniedz tās ie­mīt­nie­kiem kom­for­tu. To­mēr ne­re­ti var pa­ma­nīt, ka ne­il­gi pēc fa­sā­des sil­ti­nā­ša­nas uz tās pa­rā­dās plai­sas un krā­sa sāk lo­bī­ties. Tās ir ti­kai se­kas un pie­rā­dī­jums tam, ka sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sā ir pie­ļau­tas vai­rā­kas kļū­das, pie­mē­ram, nav pa­rei­zi veik­ta tvai­ka izo­lā­ci­ja, sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālu, ar­mē­jo­ša sie­ta ie­strā­de, kā arī iz­vē­lēts ne­kva­li­ta­tīvs siets. Vie­na no lie­lā­ka­jām kļū­dām ir arī ma­te­ri­ālu eko­no­mi­ja, pie­mē­ram, līm­ja­vai ir ne­at­bil­sto­ša kon­sis­ten­ce, tā var būt uz­klā­ta ne­pie­tie­ka­mā bie­zu­mā, Jā­at­ce­ras, ka līm­ja­vas un de­ko­ra­tī­vā ap­me­tu­ma bie­zu­mam ir jā­būt ne­vis no trīs līdz čet­riem mi­li­met­riem, bet no pie­ciem līdz sep­ti­ņiem mi­li­met­riem. Bie­ži vien ne­pro­fe­si­onā­ļi strā­dā ar ne­at­bil­sto­šiem in­stru­men­tiem, ne­tiek no­vēr­tē­ta virs­mas kva­li­tā­te un pār­bau­dīts, vai virs­ma ir pie­tie­ka­mi lī­dze­na un sa­ga­ta­vo­ta. Ja virs­mas kva­li­tā­te nav at­bil­sto­ša, ro­das pro­blē­mas ar sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālu stip­ri­nā­ša­nu un tiek pie­ļau­tas teh­nis­kas kļū­das, arī sil­tum­izo­lā­ci­jas stip­ri­nā­ša­nā ar dī­be­ļiem. Ma­te­ri­ālu pie­nā­cī­gi ne­no­stip­ri­na ar va­ja­dzī­go dī­be­ļu skai­tu, īpa­ši ta­jās ēkas fa­sā­des vie­tās, kas ir tie­ši pa­kļau­ta vē­ju pa­stip­ri­nā­tai ie­dar­bī­bai.

Ie­spē­jams sil­ti­nāt no iekš­pu­ses

Ēkās, kur nav ie­spē­ja­ma fa­sā­žu sil­ti­nā­ša­na, ie­spē­jams veikt iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­nu. Mūs­die­nī­gās sis­tē­mas ir efek­tī­vas, jo ra­da ap­mē­ram 50 pro­cen­tu ie­tau­pī­ju­mu par ap­ku­res iz­de­vu­miem, kā arī ir pie­tie­ka­mi plā­nas, tā­dē­jā­di ne­tiek zau­dē­ta ie­vē­ro­ja­ma tel­pas pla­tī­ba. Spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka uz­ma­nī­bu pie­vērst tam, ka sie­nu sil­ti­nā­ša­na ir īpa­ši ak­tu­āla tad, ja mai­na lo­gus. Tas ir sva­rī­gi, jo bie­ži vien kva­li­ta­tī­vus lo­gus ie­bū­vē ve­cā un sa­dru­pu­šā sie­nā. Tad ie­tei­cams sil­ti­nāt sie­nu no iekš­pu­ses, kas ie­vē­ro­ja­mi uz­la­bos ko­pē­jo sil­tum­izo­lā­ci­ju. Ta­gad ra­žo­tā­ji pie­dā­vā spe­ci­ālus ri­si­nā­ju­mus šā­du sie­nu sil­tum­izo­lā­ci­jai, kas vien­lai­kus no­vērš arī pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos.

Ja veik­ta pa­rei­za iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­na, tiek ra­dī­ta ne ti­kai kom­for­tab­la vi­de mā­jas ie­mīt­nie­kiem, bet arī pa­pil­du ska­ņas izo­lā­ci­ja, kas mūs­die­nās ir īpa­ši ak­tu­āla, jo daudz­viet jaun­ajos pro­jek­tos ne­ti­ka pār­bau­dī­ta ska­ņas izo­lā­ci­ja. Dzī­vok­ļu īpaš­nie­ki ta­gad mek­lē teh­nis­kus ri­si­nā­ju­mus, kā no­dro­ši­nāt va­ja­dzī­go ska­ņas izo­lā­ci­ju. Viens no kva­li­ta­tī­viem ri­si­nā­ju­miem - iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­na, iz­man­to­jot pār­bau­dī­tus un dro­šus ma­te­ri­ālus.

Svarīgākais