Pro­duk­ti, kurus ir vērts lietot elp­ce­ļu vī­ru­su se­zo­nā

Kat­ram dro­ši vien ir sa­vi ie­cie­nī­tie ēdie­ni, kas vis­la­bāk gar­šo tad, kad ār­ā val­da drēgns un ne­mī­līgs laiks. 

Starp ci­tu, var ap­jukt, ja sāk ie­klau­sī­ties da­žā­du uz­tu­ra sis­tē­mu pie­kri­tē­jos, ku­ri ne­sko­po­jas ar ie­tei­ku­miem.

Viens prie­cā­jas par ie­spē­ju mie­lo­ties ar man­da­rī­niem, ka­mēr otrs dek­la­rē: ie­ves­tie dien­vi­du aug­ļi nav la­bi, jo tie at­dze­sē or­ga­nis­mu un trau­cē tam sa­prast, ka ir vēls ru­dens un zie­ma.

Vie­ni sa­ka - auk­stā lai­kā jā­ēd un jā­dzer kaut kas auksts, bet sil­tā - silts. Ci­ti ap­gal­vo glu­ži pre­tē­jo, jo vi­ņiem, tie­co­ties pēc mā­jī­gu­ma un sil­tu­ma, bie­žāk gri­bas vā­rīt zu­pu, ie­ku­ri­nāt ce­peš­krās­ni un kaut ko iz­cept. Sa­vas at­zi­ņas par zie­mā ie­tei­ca­miem pro­duk­tiem ir rie­tum­nie­kiem un aus­trum­nie­kiem, zie­meļ­nie­kiem un dien­vid­nie­kiem, pēt­nie­kiem, pa­vā­riem, gaļ­ēdā­jiem, ve­ģe­tā­rie­šiem un dā­mām, ku­ras ne­pār­trauk­ti iz­mē­ģi­na kā­du jaun­u tie­vē­ša­nas di­ētu.

Tie, ku­riem ne­pa­tīk stā­vēt pie plīts, ša­jā drū­ma­jā ga­da­lai­kā to da­ra lab­prā­tāk ne­kā cit­kārt. Pēk­šņi pār­ņem ie­dves­ma, gri­bas ro­sī­ties un iz­mē­ģi­nāt kaut ko ļo­ti, ļo­ti tra­di­ci­onā­lu vai pil­nī­gi ne­re­dzē­tu un ne­ti­ca­mu. Daž­reiz tie­ši šā­dā no­ska­ņo­ju­mā tiek sa­snieg­ti per­so­nis­kie vir­tu­ves re­kor­di, un kas par to, ja smal­kam pa­vā­ram tie var­būt lik­tu vien ie­cie­tī­gi pa­smai­dīt vai kā­da tan­te gri­bē­tu jums iz­raut pa­vār­nī­cu no ro­kām, sau­kda­ma: «Nu kurš tad tā!?». Gal­ve­nais, lai ēdiens gar­šo­tu pa­šam, lai tas sa­gā­dā­tu prie­ku un sā­ta sa­jū­tu.

No­de­rī­gi!

Da­ži pro­duk­ti elp­ce­ļu vī­ru­su se­zo­nai:

• Trek­nās zi­vis - ba­gā­tas ar ome­ga-3 tauk­skā­bēm, ku­ras arī pa­līdz ma­zi­nāt ie­kai­su­ma pro­ce­sus or­ga­nis­mā. Da­žā­di ie­kai­su­mi ap­grū­ti­na imūn­sis­tē­mas dar­bu, līdz ar to cil­vēks vieg­lāk var sa­slimt ar gri­pu un ci­tām elp­ce­ļu vī­ru­su in­fek­ci­jām.
• Ķip­lo­ki - tie sa­tur spe­ci­fis­ku vie­lu - al­li­cī­nu, kas, ķip­lo­ka dai­vi­ņu sa­smal­ci­not, fer­men­ta al­li­nā­zes ie­tek­mē sa­šķe­ļas, un ro­das al­li­cīns - gais­to­ša vie­la ar rak­stu­rī­go ķip­lo­ku sma­ku. Al­li­cī­nam ķip­lo­ki var pa­teik­ties par sa­vu spē­ju iz­nī­ci­nāt bak­tē­ri­jas. Tie sa­tur ēte­ris­kās eļ­ļas, ne­daudz C vi­ta­mī­na, B gru­pas vi­ta­mī­nus, kal­ci­ju, se­lē­nu, fos­fo­ru, jo­du, va­ru.
• Anī­su sēk­li­ņas - spēj ap­ka­rot mikro­bus un at­vieg­lot kle­pu.
• Cit­rus­aug­ļi - ba­gā­ti ar C vi­ta­mī­nu, sa­tur arī balast­vie­las, bio­fla­vo­no­īdus u. c. Da­ži pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka sli­mo­ša­na ar elp­ce­ļu vī­ru­su in­fek­ci­jām no­ri­si­nās vieg­lāk, ja, sa­jū­tot pirm­ās sa­auk­stē­ša­nās pa­zī­mes, ēd daudz cit­rus­aug­ļu.
• Jo­gurts un ke­fīrs - sa­tur la­bās bak­tē­ri­jas, kas pa­līdz uz­tu­rēt ve­se­lī­gu zar­nu trak­ta mik­ro­flo­ru, kas ci­ta star­pā sek­mē arī or­ga­nis­ma pre­to­ša­nās spē­jas da­žā­dām in­fek­ci­jām.
• Fen­he­lis - tau­tas me­di­cī­nā tiek iz­man­tots kā at­krē­po­ša­nas lī­dzek­lis, arī mo­ko­ša kle­pus no­mie­ri­nā­ša­nai.
• Za­ļā, mel­nā un bal­tā tē­ja - sa­tur anti­ok­si­dan­tus ka­te­hī­nus, kam kon­sta­tē­ta spē­ja vei­ci­nāt vis­pā­rē­jo or­ga­nis­ma imu­ni­tā­ti un arī uz­la­bot viel­mai­ņu.
• Pap­ri­ka - ļo­ti labs C vi­ta­mī­na avots.
• Put­nu ga­ļa - īpa­ši ie­tei­ca­ma ir lie­sa vis­tas vai tī­ta­ra krū­ti­ņa bez ādas, vēr­tī­gu ol­bal­tum­vie­lu avots, kas va­ja­dzī­gas ne ti­kai kā būv­ma­te­ri­āls mus­ku­ļiem, bet arī anti­vie­lu vei­do­ša­nai pret in­fek­ci­jām.
• Bur­kā­ni - ba­gā­ti ar be­ta ka­ro­tī­nu, kas or­ga­nis­mā tiek pār­vei­dots par A vi­ta­mī­nu, ku­ram ir no­zī­me ve­se­las un spē­cī­gas imūn­sis­tē­mas uz­tu­rē­ša­nā, de­gu­na un rīk­les gļot­ādas ve­se­lī­bā.
• Sau­les­pu­ķu sēk­li­ņas - viens no la­bā­ka­jiem da­bis­ka­jiem E vi­ta­mī­na avo­tiem. Tas ir anti­ok­si­dants, ku­ram ir bū­tis­ka lo­ma ok­si­da­tī­vā stre­sa pār­va­rē­ša­nā, va­ja­dzīgs plau­šu ve­se­lī­bai.
• Auzas - sa­tur balast­vie­las be­tag­li­kā­nus, kas vei­ci­na la­bu imu­ni­tā­ti, pa­līdz nor­ma­li­zēt ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, re­gu­lēt gre­mo­ša­nas sis­tē­mas dar­bī­bu u. c.