Ēku siltināšanā liela nozīme ir izvēlētajiem celtniecības materiāliem, no kuriem šobrīd viens no populārākajiem ir ekovate, kas ar savām tehniskajām īpašībām pārspēj tradicionālos siltumizolācijas materiālus.
«Tā ir ekoloģiski tīrs materiāls, kas sastāv galvenokārt no makulatūras (80 procenti), kam pievienoti antipirēns (12 procenti) un antiseptiķis (7 procenti), kas neļauj izplatīties kaitīgām sēnītēm un novērš koka bojājumu. Ekovate ir ugunsizturīgs materiāls, jo antipirēns aizkavē ēkā uguns tālāku izplatīšanos,» stāsta firmas EKOTEH Būve valdes loceklis Didzis Apšāns.
Nav šuvju un atgriezumu
Ekovati Latvijā izmanto apmēram 20 gadus dzīvojamo, sabiedrisko ēku un rūpniecisko ēku siltināšanai. Ar ekovati var siltināt pārsegumus, grīdas, slīpas virsmas, arī vertikālas sienu konstrukcijas, to var izmantot iekštelpu un ārsienu siltināšanai. D. Apšāns min vienu piemēru, uzsverot ekovates izmantošanas lietderību, ka uzņēmums nosiltinājis kādai daudzstāvu ēkai bēniņus Juglā. Reālais ieguvums – siltais gaiss neizplūst no telpām un neveidojas arī lāstekas. «Iestrādājot ekovati, nerodas šuves, kas uzreiz ir potenciālās siltuma zuduma vietas, nav pārpalikumu un atgriezumu, kas raksturīgi, strādājot ar standarta siltumizolācijas lokšņu vai ruļļu materiāliem, lai cik arī rūpīgi šo darbu izdara,» skaidro D. Apšāns. Viņš uzsver, ka ekovates iestrādāšana nav darbietilpīgs pasākums, bet ātrs un efektīvs – to veic 2 cilvēki. Dienā ar šo efektīvo siltumizolācijas materiālu var ieklāt līdz 1000 m2 lielu platību. Papildus ekovates sastāvā esošā boraka un borskābes īpašības neļauj ekovatei aizdegties, jo ugunsgrēka laikā no tās izdalās kristāliskais ūdens, kas slāpē liesmu un aizsargā konstrukciju no iznīcības.
Atklāj ēkas nepilnības
Pirms ekovates iestrādāšanas lietderīgi veikt dzīvojamo ēku, industriālo un citu objektu termogrāfiju, kas palīdz konstatēt konkrētus siltuma zudumus ēkās un ražošanas iekārtās. «Termogrāfiju var veikt tikai ar noteikumu, ja iekšējās un ārējās gaisa temperatūras starpība ir 15 līdz 20 grādi. Ēku apseko ar termogrāfa – infrasarkano staru palīdzību. Veicot pārbaudi, ir redzamas ēkas nepilnības – siltā vai aukstā gaisa izplūde vai ieplūde, kur ir tā sauktie aukstuma tiltiņi, kur iespējama kondensāta rašanās, kur nav pietiekams siltinājums. Termogrāfā var redzēt arī temperatūras attēlojumu uz konkrētās sienas vai grīdas un citviet.» D. Apšāns uzsver, ka klientiem uzņēmums termogrāfiju piedāvā par brīvu, ja viņi noslēdz līgumu ar uzņēmumu par vēl kādu citu pakalpojumu.
Vienkārša, efektīva un ātra iestrāde
Ekovates priekšrocība ir tā, ka to var iestrādāt pat šaurās un grūti pieejamās ēkas konstrukcijas vietās un šķirbās. «Tagad daudzām ēkām pārsvarā ir uzklāts rīģipsis, bet ēka nav nosiltināta vai siltinājuma ir par maz. Ja starp rīģipsi un jumta segumu ir kāda sprauga, pa kuru visu laiku cirkulē aukstais gaiss, tad, ieklājot standarta siltumizolācijas
materiālus, rīģipsis ir jāplēš nost, jāuzklāj izolācijas materiāls, un atkal jāklāj jauns rīģipsis. Ar ekovati šādu problēmu nav – to vienkārši un ātri iestrādā konstrukcijā, ietaupot līdzekļus remontdarbiem.» Ekovates izcilās siltumizolācijas īpašības nodrošina produkta izejmateriāls – dabiska koka šķiedra ar koksnei raksturīgām īpašībām – zemu siltumvadāmību, dabisku mitruma regulāciju un spēju elpot. «Zināmā mērā, pateicoties arī krīzei, cilvēki sāk izvērtēt, kā tērēt līdzekļus ēku siltināšanai, izvēloties kvalitatīvus materiālus, nevis katru gadu risina siltumizolācijas problēmas, tāpēc ekovate ir populārs siltinātājs.»
Vecās koka konstrukcijas
D. Apšāns bilst, ka Latvijā problēmas sagādā savulaik celtās vecās koka karkasa ēkas, kas ir apmūrētas ar ķieģeļiem. «Tām ir atstāta gaisa sprauga – apmēram no 2 līdz 15 cm. Tāda tika ierīkota, lai vēdinātu konstrukciju, jo siltumizolācijas materiālu piedāvājums bija mazs. Tā tika aizpildīta ar izdedžiem vai ar skaidu un kaļķa maisījumu, bet pārsvarā tika atstāta tukša. Pūšot vējam, tā strādā kā ventilācijas kanāls un dzesē pamatkonstrukciju. Lai varētu novērst šo gaisa spraugu, vienīgais risinājums – izmantot pūšamo materiālu. Koka konstrukcijām, protams, tā ir ekovate. Taču to var iestrādāt ar noteikumu, ja gaisa sprauga ir no 5 līdz 10 cm plata. Pūšana notiek, nedemontējot ēkas konstrukcijas, to iepūš caur speciāli šim nolūkam izveidotu caurumu. Ja sprauga ir mazāka, tad izmanto citu siltumizolācijas materiālu – HK 35, kas palīdz aizpildīt nelielas gaisa spraugas un tukšos dobumus starp ārsienas mūriem.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar firmu EKOTEX Būve
*
NODERĪGI
Ekovates priekšrocības:
• otrreiz pārstrādājams ekoloģisks materiāls,
• veido BEZ šuvju pildījumu,
• viegli un ērti iestrādājama,
• ekonomiski izdevīga,
• nodrošina drošu siltumizolāciju,
• mitrumizturīga un gaisa caurlaidīga.