Urbuma ierīkošana: dokumenti un formalitātes

Žurnāla Māja 19. jūlija numurā rakstījām par to, kādas sekas var iestāties, ja privātmāju īpašnieki izmanto nelegālas iespējas, ierīkojot urbumus ūdens ieguvei. Turpinājumā – par urbuma ierīkošanai nepieciešamajiem dokumentiem un formalitātēm. Konsultē SIA ATVV AKA hidroģeologs Raimonds Egliņš.

Nepietiks ar to, ja tiks izvēlēta, saimniekuprāt, labākā urbuma vieta un atrasta urbšanas firma. Lai ierīkotu urbumu ūdens ieguvei, sadarboties vajadzēs ar vairākām institūcijām, ne tikai konkrēto darbu veicēju.

Tātad – būs nepieciešama robežplāna kopija ar iezīmētu vēlamā urbuma vietu un īpašumtiesību reģistrācijas ieraksts zemesgrāmatā. Bieži vien pasūtītājs nav tiešais zemes īpašnieks, tad vajadzīgs nomas līgums vai pilnvaras. Ja īpašnieks nav ierakstījis īpašumu zemesgrāmatā, tad vajadzēs sagādāt dokumentus (iepriekšējā īpašnieka pilnvaru vai izziņu, ka darījums noticis), kas apliecinās, ka darījums ir noticis, bet pagaidām nav reģistrēts zemesgrāmatā.

Starp urbšanas darbu veicēju un pasūtītāju jābūt juridiskām attiecībām, tāpēc tiek noslēgts līgums. Noslēdzot līgumu, urbšanas firma sagatavo projektu un darbu veikšanas programmu, saskaņo to ar pasūtītāju. Līguma kopija kopā ar iepriekš nosauktajiem dokumentiem ir jāiesniedz Valsts vides dienestā, pieprasot licenci. Licenci neizsniedz, kamēr nav apstiprinātas juridiskās attiecības starp pasūtītāju un darbu veicēju. R. Egliņš papildina – ja pastāv varbūtība, ka ģeoloģisko formāciju dēļ urbšanas darbu laikā varētu rasties kādi riski, tos vai nu atrunā līgumā, vai arī brīdina pasūtītāju. «Zemes slāņi ir tādi, kādi tie ir, tur nav vainīgs ne ģeologs, ne urbējs, ne pasūtītājs. Gadās, ka ģeoloģiskās formācijas nav uzrādītas nevienā kartē. Tāpēc šajos darbos piedalās hidroģeologs,» viņš norāda.

Ja, ierīkojot urbumu, pasūtītājs ir privātpersona, tad aizsargjosla ne vienmēr ir jānosaka. Ja pasūtītājs ir juridiska persona vai privātīpašnieks, kurš ūdeni izmantos komerciālām vajadzībām, tad ap urbumu tiek noteikta aizsargjosla. Minimālā ir desmit metru, maksimālā – līdz 50 metriem atkarībā no ūdens horizonta dabiskās aizsargkārtas. Ja ūdens nesējslānis ir mazāk aizsargāts no virszemes piesārņojuma, tad aizsargjoslas platums var būt pat 50 metru. «Bieži vien saka – jo dziļāks urbums, jo mazāka aizsargjosla. Ne vienmēr tā notiek, bet bieži atbilst patiesībai. Dziļāk iegulošs ūdens horizonts ir labāk aizsargāts no varbūtējā virszemes piesārņojuma,» skaidro R. Egliņš. Tāpēc – ja īpašnieks zina, ka būs vajadzīga aizsargjosla, urbuma vieta jāizvēlas tālredzīgi, jo stingrā režīma aizsargjoslai nepieciešama lielāka teritorija. Turklāt tā būs ar apgrūtinājumu, šajā vietā neko nedrīkstēs darīt – ne būvēt, ne veikt saimniecisko darbību.

Urbuma ierīkošana notiek hidroģeologa uzraudzībā. To prasa likums. Speciālistam noteikti jābūt klāt urbuma hidroģeoloģisko parametru noteikšanas laikā, kad tiek noteikta urbuma ražība un ūdens līmeņa mērījumi.

Cik ilgi notiek urbšanas darbi? R. Egliņš skaidro, ka 100 metru urbj apmēram nedēļu. Dziļākiem urbumiem katrs nākamais metrs prasa ilgāku laiku, tāpēc 200 metru dziļa urbuma izveidošana tiek plānota triju nedēļu laikā.

Kad urbšanas darbi ir pabeigti, hidroģeologs uzzīmē urbumam tehnisko ģeoloģisko griezumu, kurā tiek uzrādīti ģeoloģiskie slāņi, urbuma tehniskā konstrukcija, kā arī galvenie hidroģeoloģiskie parametri – cik daudz urbumā ūdens, cik tas ir dziļi utt. Tālāk tiek gatavota urbuma pase. Urbuma pasē tiek ierakstīti arī ūdens analīžu rezultāti un norādīti komponenti, kuru daudzums pārsniedz normu. Ja nepieciešams aizsargjoslu aprēķins, tas tiek izrēķināts atbilstoši reālajai situācijai. Urbuma pase jāiesniedz akceptēšanai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Tur datus pārbauda un ievada centrālajā datubāzē. Pēc tam viena pases kopija jāiesniedz Valsts arhīvā, otru saglabā urbšanas firmā, bet trešo saņem pasūtītājs.

Kad urbuma īpašnieks ir saņēmis urbuma pasi, viņam ir jāņem arī ūdens lietošanas atļauja Reģionālajā vides pārvaldē. Ja īpašnieks ir juridiska persona, tad tai jāsaņem saskaņojums Veselības inspekcijā, kurā pārbauda, vai ir ievērotas visas likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības.

Svarīgākais