Uzkrāj, lai nodrošinātākas vecumdienas!

Tuvojoties pensijas vecumam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, ko vajadzētu darīt, lai varētu saņemt pēc iespējas lielāku pensiju.

Taču par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās vajadzētu domāt laikus, nevis tikai divus gadus pirms došanās pensijā. Kā veidot papildu uzkrājumus un nodrošināt lielāku vecuma pensiju, stāsta "Parex atklātā pensiju fonda" valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons.

Paaudžu solidaritātes sistēma

"Mūsu valsts pensiju sistēma ir jauna – tai pamatus ielika tikai pirms 15 gadiem. Lai saprastu, uz kādiem pamatiem tā veidojusies, mazliet jāparaugās nesenā pagātnē. Laikā, kad bijām daļa no Padomju Savienības, nauda pensijai nāca kaut kur no Maskavas un neviens no tās saņēmējiem nezināja, kā veidojas viņa pensija. 1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, valsts likumdevēji sāka domāt, kā lai veido pensiju sistēmu. Deviņdesmito gadu sākumā, it īpaši 1995. un 1996. gadā, tika pieņemti daudzi svarīgi lēmumi, kas attiecas uz šo sistēmu, piemēram, tika noteikts sociālais nodoklis. Sākotnēji tas bija 38% liels, no kura daļa bija jāmaksā darba devējam, daļa – darba ņēmējam. No šiem nodokļiem veidojās pensija," stāsta Parex atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons. "Sākumā bija tikai 1. pensiju sistēmas līmenis jeb, kā to vēl dēvēja, – Paaudžu solidaritātes sistēmas princips. Tas darbojās vienkārši – nauda, ko strādājošie samaksāja nodokļos, tajā pašā brīdī tika izmaksāta pensionāriem. Tāpēc bija ļoti svarīgs īpatsvars, cik daudz valstī ir strādājošo iedzīvotāju un cik daudz – pensijas vecuma iedzīvotāju. Jo ir pilnīgi skaidrs – ja būs ļoti maz to cilvēku, kas maksā nodokļus, būs mazs sociālais budžets, tātad nebūs naudas, ko maksāt pensionāriem."

Pensiju sistēmas 2. līmenis

To ieviesa 2001. gada 1. jūlijā, un ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – viņš nebija vecāks par 50 gadiem.

Piedalīšanās 2. pensiju līmenī ir obligāta tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, bet ar laiku tiks iesaistīti visi strādājošie. Savukārt tie, kas shēmas darbības sākumā bija 30 līdz 49 gadus veci (dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi. Ja piederat šai vecuma grupai un esat izlēmis piedalīties pensiju 2. līmenī, jāadresē iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekiem nav jāveic papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam (20% no ienākumiem) paliek nemainīgs un tiek pārdalīts starp pensiju sistēmas pirmo un otro līmeni.

2. līmeņa kontā uzkrātās naudas daudzumu ietekmē: algas lielums, iemaksu apjoms 2. līmenī, dalības laiks pensiju 2. līmenī, peļņa, kas atkarīga no izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna.

Pensijas sistēmas 2. līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no personīgajā kontā reģistrētā pensijas kapitāla ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos (ieguldīšanu veic starpnieks – licencēts līdzekļu pārvaldītājs). Līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī. Dodoties pensijā, 2. līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties: 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu pievienot 1. līmenī uzkrātajam un saņemt abas pensijas kopā vai arī 2. līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izraudzītai apdrošināšanas sabiedrībai, kas regulāri saskaņā ar polises noteikumiem izmaksās uzkrāto pensiju.

Līdz 2003. gada 1. janvārim pensiju sistēmas 2. līmeņa līdzekļus pārvaldīja tikai viens valstiskais līdzekļu pārvaldītājs – Valsts kase, kas naudu ieguldīja tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. Savukārt kopš 2003. gada 1. janvāra līdzekļu pārvaldīšanā iesaistījās privātie līdzekļu pārvaldītāji, un tagad pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieki paši var izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju – valsts vai privāto. Privātie līdzekļu pārvaldītāji piedāvā pensiju kapitālu ieguldīt arī uzņēmumu parādzīmēs, akcijās un ārvalstu vērtspapīros.

Shēmas dalībniekiem ir tiesības mainīt līdzekļu pārvaldītāju vienu reizi gadā, bet ieguldījumu plānus viena līdzekļu pārvaldītāja ietvaros – divas reizes gadā. Privāto līdzekļu pārvaldītāju uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet Valsts kases darbību – Finanšu ministrija.

Pensiju sistēmas 3. līmenis

Mūsdienās, kad cilvēki bieži nevar paļauties tikai uz valsts garantēto pensiju vai bērnu atbalstu, pastāv iespēja pašiem finansiāli nodrošināt savas vecumdienas, kā arī aizsargāt sevi un savu ģimeni, piedaloties pensiju sistēmas 3. līmenī. Tas paredz brīvprātīgu papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām, ik mēnesi savā pensiju fondā veicot iemaksas. Pensiju 3. līmeņa galvenais mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla ilgtermiņa pieaugumu.

Atšķirībā no 1. un 2. līmeņa pensiju uzkrājumiem, kuru apjoms saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu lielumu, uzkrājumi pensiju 3. līmenī tiek veikti apzināti un brīvprātīgi, papildus valsts garantētajai pensijai iemaksājot daļu no saviem ienākumiem kādā no pensiju fondiem.

Pensiju sistēmas 3. līmeņa dalībniekiem tiek piedāvāta gan konservatīva, gan dinamiska veikto iemaksu ieguldījumu stratēģija. Konservatīvā ieguldījumu stratēģija ir daudz drošāka, bet ienesīgums ir mazāks, savukārt dinamiskā ieguldījumu stratēģija ir riskantāka, toties iespējams nopelnīt daudz lielākus procentus un tādējādi uzkrāt vairāk naudas.

Būtiski, ka, veicot iemaksas pensiju 3. līmeņa fondos, ir iespēja kontrolēt sava privātā pensijas kapitāla stāvokli, saņemot regulāras rakstveida atskaites. Ja neapmierina uzkrājumu pieaugums, var izvēlēties citu pensiju plānu vai citu pensiju fondu.

***

DER ZINĀT!

Tam, kā tiek pārvaldīts pensiju kapitāls, var sekot www.manapensija.lv. Izmantojiet savas tiesības reizi gadā mainīt pensiju pārvaldītāju, saglabājot līdzšinējos uzkrājumus. Šī informācija ir konfidenciāla – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neziņo pārvaldītājiem un bankām, kuri klienti ir mainījuši plānus.

***

NODERĪGI!

Kāpēc izdevīgi iesaistīties pensiju sistēmas 3. līmenī:

pensiju fondā uzkrāto kapitālu var saņemt no 55 gadu vecuma, tas ir, septiņus gadus pirms valsts vecuma pensijas saņemšanas; turklāt iespējams izvēlēties – saņemt uzkrāto kapitālu kā vienu maksājumu vai to izņemt pa daļām;

uzkrājuma lielumu un regularitāti nosaka katrs pats, brīvi izvēloties iemaksu lielumu un ieguldījumu stratēģiju;

uzkrāto kapitālu var mantot;

var saņemt regulāru informāciju par uzkrājuma apmēru;

par iemaksām pensiju fondā, ko veikusi privātpersona pati un kuras nepārsniedz 20% no personas ienākumiem (pirms nodokļu

nomaksas), ir iespējams saņemt 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām. Tādējādi tiek uzkrāts ne vien vecumdienām, bet jau tagad gūts labums.

***

Pašlaik Latvijā darbojas trīs pensiju sistēmas līmeņi,

starp kuriem pastāv būtiskas atšķirības:

Pensiju sistēmas 1. līmenis ir valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma. Strādājot un veicot sociālās iemaksas, gādājam gan par savu valsts vecuma pensiju, gan vecuma pensijām esošajai pensionāru paaudzei. Šajā līmenī ir iesaistīti visi, kas veic vai par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Pensiju sistēmas 2. līmenis ir valsts fondētā jeb uzkrājošā pensiju shēma, kas dod iespēju veidot papildu uzkrājumu pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt pensijas kapitālu un arī pašu pensiju lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzticot finanšu iestādei, kas šīs iemaksas tālāk ieguldīs un uzkrās finanšu un kapitāla tirgū, lai šā līmeņa dalībnieks varētu saņemt lielāku pensiju.

Pensiju sistēmas 3. līmenis jeb privātā pensiju shēma paredz brīvprātīgu papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām, ik mēnesi savā pensiju fondā veicot iemaksas. Pensiju 3. līmeņa galvenais mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla ilgtermiņa pieaugumu.

Svarīgākais