Krāšņo ziedu virpulī

© Arnis Smirnovs

Pāvilostas novada Vērgales pagasta "Rīdziņos" jau kopš 1985. gada saimniece Inese Vītola audzē dālijas. Šogad iestādītas 365 šķirnes krāšņo ziedu, daudzas ir pašas Ineses selekcionētas.

"Ar dālijām nav nemaz tik vienkārši: kaut kas aizgājis postā, citas nav sadīgušas... Ieliek zemē labu, skaistu gumu, bet tas neuzdīgst: kāds kurmis patraucē vai sapūst," atklāj Inese un pastāsta, ka īsto kolekcijas daudzumu varēs vērtēt tikai pēc puķu novākšanas rudenī, jo augusta negaiss un vētra arī ziedus pamatīgi papostījuši.

"Es te esmu dzimusi, bet pēc mācību beigšanas abi ar vīru sākām strādāt kopsaimniecībā Kopdarbs. Pēc tam kad papam palika ar veselību sliktāk, atnācām atpakaļ. Tā no 1984. gada rudens atkal esam Vērgalē," savu stāstu sāk Inese.

Interesanti, kā savām selekcionētajām puķēm viņa dod vārdus. "Ja man ir ciemiņi un dālijai jādod vārds, prasu, kā nosaukt. Kas devis vārdu, tam dāvinu gumu, kad tie ir pietiekami saauguši. Cilvēks iestāda savā dārzā. Šķirnes, kuras ir iepirktas vai iemainītas ir jau ar saviem vārdiem. Pasūtu dāliju gumus no Žvīgursalām, no Aivara Baroniņa. Man ir daudz dāliju draugu pa visu Latviju, ar kuriem apmaināmies šķirnēm. No sākuma apmaināmies šķirņu sarakstiem, pēc tam jau ar gumiem," par darbošanās veidu stāsta Inese.

Šogad vētra saplosījusi daudz ziedu. Arī skaisto "Pērļu zvejnieku", kas bijis vienos pumpuros. "Pirmo gadu tik ātri saārda," skumji nosaka saimniece. "Saārda arī citreiz, bet kad septembris nāk uz otro pusi, kad ir jau ziedi paziedējuši. Šogad daudz šķirnes man izšķaidīja tādas, kas bija no jaunajām, kas manā dārzā vēl nebija ziedējušas, ko gaidīju ar interesi. Pat nepaguva uzziedēt, pat nepaguva sevi parādīt..."

"Parasti uz 1. septembri pie manis nāk pēc ziediem. Vienmēr uz 1. septembri taisīju buķetes pagastam un bērnudārzam. Šogad buķetītes nesanāca, varēju sameklēt tikai atsevišķus ziedus," sūrojas puķu mīļotāja un runā par savām mīlulēm kā bērniem.

"Visas dālijas man mīļas. Katrai savs skaistums, un man liekas, ka tik milzīgi bagātīgi un tik ilgi kā dālijas reti jau kura puķe zied. Jūlija beigās pirmās jau sāk plaukt. Brīžiem ir tā, ka oktobra beigās ir jārok ārā no zemes, salnas vēl nav bijušas, ir pilnas ar ziediem. Palīgi, kas atnāk, staigā gar dobēm, griež vēl ziedus un rājas ar mani, ka tik ziedošas gribu rakt ārā. Saku: kad tad raksim? Kad sals uznāks?"

Atsevišķā pudurītī ir Ineses pašas selekcionētās dālijas. Tur savām puķēm vārdus izvēlējusies gan meita – spilgti rudā "Ilze", gan vedekla – rozā "Solvita". "Meitenes pašas izvēlējās, kuri ziedi viņām patika. Pati pirmā bija "Trīnes grēki", Trīne jau arī tāda, uzkrāsotiem vaigiem. Sārta un koša. Vēl ir "Sapnis". Deju kolektīvam Vērgalīte par godu ir ziedi, jo man abi bērni dejoja kolektīvā, kad vēl dzīvoja Vērgalē. Koši sarkanā ir "Vērgale"," lepojas saimniece un pastāsta, ka dālijām var atšķirties krāsu nianses atkarībā no tā, kad tās iestāda, kurā dobē, kādā zemē.

"Šo dzelteno es nokristīju savai mammītei Zentai par godu. Tā man radās tajā gadā, kad mammīte vēl pēdējo gadu bija šaisaulē. Bija tā, ka viņa vairs nevarēja iziet ārā un apskatīt jaunos sēklaudžus. Viņa man ar dālijām bija liels palīgs. Pa ziedam no jaunajām nesu iekšā parādīt viņai, šī viņai ļoti patika. Tajā ziemā viņa aizgāja, un šo dāliju es arī nosaucu viņas vārdā "Zenta". Tā ir ļoti ziedoša, ir nogriezts daudz ziedu, bet viņa tik zied un zied!

Ir arī "Pētergailis". Raibo "Jampadraci" man kristīja Tukuma deju kolektīvs. Tajā gadā viņi atbrauca skatīties dālijas, un jaunajam sēklaudzim nebija dots vārds. Teicu, ka vajadzētu nokristīt. Es jau biju iepriekš izstāstījusi, ka dāvinu gumu vārda devējam. Šie smejas: bet mēs viss deju kolektīvs Jampadracis. Kam bija kur iestādīt, tiem jau arī tika pa gumam," nosmej Inese.

"Patīk jau cilvēkiem tas skaistums! Bieži brauc arī ekskursanti, pērngad bija daudz. Interesējas par neredzētām šķirnēm.

Lielākoties visām šķirnēm nosaukumus zinu. Neesmu vēl iegaumējusi visus jauno šķirņu vārdus. Ziedi arī visdažādākie: ir pomponu, šķeltziedu, kaktusu, platziedu, anemoņu un citas." Labos stingros kātos un košos ziedos Inese rāda sevis veidoto šķirni "Tautas dziesma". Tas bija arī zieds, pie kura saimniece nolēma fotografēties.

"Stādu maija vidū, jo tad zemīte ir iesilusi. Pēc tam sākas visa ravēšana un kopšana. Vasaras otrajā pusē var priecēt acis par skaistajiem ziediem. Rudenī dālijas jāizrok, jānožāvē, jāsadala, jo pavasarī man nav laika to darīt. Sapakoju gumus ar visiem nosaukumiem un lieku fermā ziemot, jo tur ir vispiemērotākā temperatūra." Inese stāsta, ka puķu audzēšana ir tikai vaļasprieks, pamatnodarbošanās ģimenē ir piena lopkopība.

Svarīgākais