Pelēkais zelts – pelni

Dažam labam šķiet, ka no pelniem nav nekāda labuma, atliek vien palaist pa vējam. Tādā aplamībā ar skumjām noraugās dārzs, jo pelnos ir visas augšanai vajadzīgās organiskās vielas, izņemot slāpekli.

Ja esat zaļās dzīves piekritējs, nav labāka mēslojuma par pelniem. Nekādas ķīmijas, vien dabas dotais. Pelnus iedala koksnes pelnos un augu pelnos. Visvērtīgākie rodas, sadedzinot zālaugus, piemēram, saulespuķu un griķu stublājus (tie satur līdz 36 procentiem kālija). No kokiem ar kāliju visbagātākie ir lapu koki, it sevišķi bērzi. Vismazāk kālija ir kūdras pelnos, toties tajos netrūkst kalcija. Dedzināmā koksne nedrīkst būt ar pelējuma sēnīti skarta.

Pelnu noslēpums

Visbiežāk dārzkopji izmanto koksnes pelnus. Lapu koki augus apgādā ar 2–7,3% fosfora un 6,9–13,3% kālija. Bērzu malkas pelni satur līdz 37% kalcija, 20% kālija un līdz 7% fosfora. Īstas kālija lielvalstis ir nātres (27,5%) un balandas (32%). Salmu pelnos ir 3,4–8,6% fosfora un 9,4–22,6% kālija. Šo fosforu un kāliju augi uzņem vieglāk nekā ķīmiskajos mēslojumos esošo. Pelnu kalcijs (līdz 40%) lieliski neitralizē skābu augsni. Saulespuķu pelni satur līdz 18% kalcija un 36% kālija. Rudzu un kviešu salmu pelnos ir 5–6% fosfora, kartupeļu laksti bagāti ar 32% kalcija, 20% kālija un 8% fosfora. Pelnu fosforskābi augi izmanto veiksmīgāk nekā superfosfātu. Būs kļūda pelnos iemaisīt superfosfātu, jo ķīmisku procesu rezultātā fosfori savstarpēji saistīsies, un cerētā vietā augiem tā tiks mazāk.

Neatradīsiet nevienu augu, kas atteiktos no pelnu piedāvātā sēra, molibdena, mangāna, cinka, magnija, dzelzs un bora. Ja vienā kvadrātmetrā iestrādāsiet 70 gramus pelnu, pilnībā būs nodrošināta daudzu augu kāre pēc bora, kura tik bieži pietrūkst smilšaino, velēnu podzolēto un purvaino dārzu augsnēm.

Par lielāko pelnu priekšrocību speciālisti uzskata hlora trūkumu, kas nebūt neiet pie sirds nedz kartupeļiem un sīpoliem, nedz kabačiem un ķirbjiem. Ja varētu, no hlora muktu arī tomāti, gurķi, paprika un baklažāni. Vēl viena pelnu priekšrocība ir tā, ka tie gandrīz nesatur hloru. Par to būs sajūsmā avenes, zemenes, jāņogas, vīnogas, citrusaugi, kartupeļi un citi.

Augu ēdienkarte

Pelni par augiem rūpējas visu mūžu. Sēkliņas pirms sēšanas 12 līdz 24 stundas vēlams izmērcēt pelnu šķīdumā (2 ēd. k. uz 1 litru ūdens). Pateicībā ienāksies bagātīga gurķu, piparu, baklažānu, tomātu u.c. raža. Dārzeņu stādi ar prieku augs, ja katram zem saknītēm būs ar augsni vai kompostu samaisīts pelnu paklājiņš (8–10 g). Zemenēm, avenēm, jāņogām un dārzeņiem jāiestrādā 100–150 g uz kvadrātmetru. Šķiet, īsti pelnu fani ir kartupeļi. Apmēram mēnesi pirms stādīšanas kartupeļiem uzsijā pelnus. Ja negrib ņemties ar gramiem, pirms iestādīšanas katram kartupelim vadziņā iemaisa pa saujai pelnu. Kāliju no pelniem kartupeļi izmanto daudz pilnīgāk nekā no citiem mēslojuma veidiem. Pirmo reizi rušinot, katram augam iestrādā 1–2 ēd. k. pelnu. Raisoties pumpuriem, iestrādā vēl pusglāzi pelnu. Kalcija nevar būt pārāk daudz visiem, kas briedina kauliņus, it sevišķi ķiršiem. Ja kalcija trūkst, ogu aizmetnīši nobirst.

Pelnus kā mēslojumu izmanto arī augu veģetācijas laikā. Gurķiem katras 10 dienas pēc uzziedēšanas ik uz 1 kvadrātmetru izkaisa 1 glāzi pelnu. Kad paprika un pipari sāk raisīt augļus, katram kvadrātmetram arī tiek pa 1 glāzei pelnu. Pupiņām pietiek ar 5–8 g pelnu uz kvadrātmetru. Bietēm, rāceņiem un redīsiem – pa 100 līdz 200 g uz kvadrātmetru (atkarībā no augsnes skābuma).

Pelnus var dot visiem dārzeņiem visās augsnēs, vienīgi sārmainu nedrīkstētu pārpelnot. Smagākajās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilšainās un kūdrainās – pavasarī. Vasaras gaitā var pamīšus mēslot augus ar organisko un pelnu mēslojumu. Ja vēlaties, lai augi iespējami ātrāk tiktu pie barības vielām, pelnus iemaisa ūdenī. Pietiek ar 1 vai 2 glāzēm pelnu uz spaini ūdens. Augsnē iestrādātie pelni augus baros divus līdz trīs gadus.

Kaitēkļu bieds

Pelni ne vien baro augus, bet arī lieliski tiek galā ar kaitēkļiem un augu slimībām. Mušas un smecernieki muks pa gabalu, ja pelnus 1:1 samaisīs ar naftalīnu vai tabaku un uzsijās augiem. Burkānu muša pie burkāniem netiks, ja tos apkaisīs ar pelniem. Ja pelni tiks zemenēm, tās varēs atviegloti nopūsties, jo smecernieki par ogām neizrādīs interesi. No miltrasas ērkšķogas un upenes pasargās pavasarī katram krūmam uzsijātie 10 līdz 15 grami pelnu. Krūmi tiks pasargāti no laputīm, ja pelnus uzsijās augsnei zem krūmiem. Nepiemetīsies miltrasa, ja divreiz mēnesī augus miglos ar pelnu šķīdumu – 300 g koksnes pelnus iemaisa 1 litrā karsta ūdens un ļauj divas diennaktis ievilkties. Tad atliek vien uzlējumu izkāst un uz dārzu prom.

Ja pelnu sakrājies pārpārēm, ar tiem var bagātināt katru slāni kompostā (vēlams līdz 10 kilogramiem uz vienu kubikmetru).

Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pelnus, ja dedzināti ķīmiskie atkritumi, jo daudzi polimēri un krāsvielas ir indīgas.

***

PELNU MĒRĪŠANA

1 tējk. 2 g

1 ēd. k. 6 g

200 ml glāzē 100 g

0,5 l burka 250 g

1 l burka 500

Svarīgākais