Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijai ir senas stādaudzēšanas tradīcijas, taču tās zinātnieki pēta arī jaunas šķirnes un atlasa labākās, lai stādāmo materiālu varētu piedāvāt pircējiem.
Tradicionāli visvairāk vēlas iegādāties ābeles, zemenes, avenes un ogulājus, savukārt bumbieri dārzos jau kļuvuši par eksotiku, jo Latvijas apstākļos tos grūti nosargāt no salnām.
«Aizvadītajos gados esam sākuši nodarboties ar stādu audzēšanu konteineros, kas kļuvusi ļoti populāra. Šādus stādus var nopirkt un stādīt jebkurā laikā, tas nav jādara uzreiz,» stāsta Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas valdes priekšsēdētājs Andris Bite.
Šogad jaunums ir saldie ķirši, kuri acoti uz Latvijas zemajiem skābajiem ķiršiem, kas piemēroti šejienes apstākļiem. «Skābo ķirsi mēs pavairojam meristēmu laboratorijā un uz viengadīgiem stādiem potējam saldos ķiršus, jo koka augstums samazinās apmēram par vienu trešo daļu. Tas ir svarīgi, jo parasti saldie ķirši izaug gari un grūti ir novākt ražu,» skaidro A. Bite. Piedāvājumā ir remontantās avenes, kas ienākas rudenī. No tām iesaka izvēlēties divas šķirnes – ‘Babje ļeto’ un ‘Herakls’. ‘Babje ļeto’ ir gatavas augusta beigās, bet ‘Herakls’ septembra sākumā. Ja septembris ir sauss, ogas nav pat iespējams novākt, jo to ir daudz.
No konteineru stādiem stādaudzētava piedāvā arī ģimenes ābeles, kas maksā 10 latus. Zaros sapotētas 3–4 šķirnes, tās var būt vasaras vai ziemas šķirnes, piemēram, ‘Antonovka’ un vēl citas. Interesantas ir kolonveida ābeles – nelieliem kociņiem ziedpumpuri veidojas uz stumbra. Sānu zaru tiem praktiski nav. Šādas ābeles neaizņem daudz vietas. «Nedaudz audzējam dekoratīvos krūmus, piemēram, ceriņus. Piedāvājumā ir vairāku šķirņu vīnogas – labākās: ‘Aļošenkin’, ‘Zīda ķekars’ un ‘Ziemeļu Melnais’.» Andris Bite atzīst, ka pircējiem piedāvā arī mēnešzemenes. Tās zied un ražo visu vasaru. Ogas ir nelielas, kā meža zemenēm. Viņš atzīst, ka mazdārziņu īpašnieki lielākoties vēlas iegādāties vasaras šķirnes, jo pilsētniekiem uzglabāt ražu daudzdzīvokļu mājās ir grūti.
Dārzkopis secina, ka stādu audzētājiem konkurence ir laba lieta tāpat kā pircējiem. «Par mūsu piedāvājumu interesējas arī zemnieki, kuri pērk stādus, lai ierīkotu augļu dārzu. Cenas neesam mainījuši četrus vai piecus gadus. Mūsu stādaudzētava piedāvā stādus lielā apjomā, tāpēc ir iespēja nopelnīt.» A. Bite norāda, ka audzētava šogad veiksmīgi piedalījās programmas Skolas auglis īstenojumā ar mērķi, lai skolēni uzturā lietotu Latvijā ražotus augļus un dārzeņus. Grūtāk veicās ar kāpostu, burkānu un kāļu piedāvājumu, ko skolēni nevēlas izmantot savā ēdienkartē tik plaši kā ābolus.
Iecerēts paplašināt stādaudzētvas darbību, taču pietrūkst platību, kur stādu audzēšanai būtu nepieciešams stikla segums. «Audzējot stādus konteineros, lai tie ātrāk izaugtu, vajadzīgas segtās platības. Stādaudzētavas kopējā platība nav liela – 132 hektāri izmantojamās zemes, lai gan dārzkopībai tas ir pietiekami, ja to intensīvi izmanto.»
***
NODERĪGI
Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija ir lielākā no stādaudzētavām Latvijā. Katru gadu izaudzē apmēram 40 000 divgadīgo ābeļu un bumbieru stādu, apmēram 10 000 ķiršu un plūmju stādu, arī ogulājus un zemeņu stādus.
Stādaudzētavas kopējā platība nav liela – 132 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes