Dārzs Līgo noskaņās
Žīguru ģimenes dārzs Smiltenes pusē īpašs ar to, ka atrodas pašā kraujas malā, kurai pietuvojoties, var aci pret aci sastapties ar Latvijas mežu burvību, ko pavada neskaitāmas putnu dziesmas. Un vēl – pašā sētsvidū rotājas brangs Kanādas ozols un tam blakus iekopta ugunskura un piknika vieta gada īsākās un maģiskākās nakts svinībām.
Ligita un Tālis Žīguri savu piemājas dārzu Smiltenes novada Mēros, klusā vietā netālu no Mēru muižas, iekopj jau vairāk nekā 30 gadu.
«Saimniekojam šeit kopš 1980. gada,» teic Ligita, kura ilgus darba gadus aizvadījusi atbildīgā amatā skolā, tāpēc atzīst, ka ar dārza darbiem allaž vairāk nodarbojies dzīvesbiedrs. Pašā sākumā vairāk nekā pusi no dārza pašreizējās teritorijas aizņēmis mežs, taču saimnieki stāsta, ka to 2005. gada ziemā krietni izpostījusi vētra.
«Šeit agrāk auga lielas egles. Vētras laikā iznācām ārā un redzējām, kā tās cita pēc citas sagāzās – kopā deviņas milzu egles katra uz savu pusi,» atceras Ligita. «Kopš tā laika mēs kā līdumnieki paplašinājām dārza teritoriju.» Tagad nozāģēto koku masīvos celmus izmanto kā praktiskus un dekoratīvus dārza elementus – apaudzē ar ziediem.
Dārza teritorija ir plaša, tajā iekārtotas vairākas dobes, kuru autors visbiežāk esot Tālis. «Viņš dārzā visu veido pēc sava prāta – vienu dobi aizrok, otru izrok,» pasmejas saimniece, piebilstot, ka augu esot ļoti daudz, taču to nosaukumi visbiežāk galvā netiekot paturēti. «Mēs apstādījumus veidojam tā, lai dobēs vienmēr atrastos kas ziedošs. Stādus iegūstam no kaimiņiem, maināmies, šo to interesantu arī nopērkam.» Galvenais Žīguru pagalma dārznieks Tālis atzīst, ka katra puķe ir īpaša, taču kā vismīļākās viņš nosauc delfīnijas – «tās, kuras skaisti zied ar zilām vālēm». Ligita aizraujas ar vasaras puķu dēstīšanu. «Pati esmu siltumnīcā izaudzējusi lobēlijas, petūnijas, pelargonijas, verbenes, vasaras dālijas, samtenes, cinijas, lauvmutītes. Ar tām apstādīšu dobju malas,» viņa stāsta par plašo šķirņu daudzveidību un to pielietojumu.
Žīguru dārzs sastāv no vairākiem interesantiem komponentiem, kas veido kopējo ainavu un piešķir pagalmam neatkārtojamu izskatu. Pats galvenais, ka nams un teritorija ap to izvietota kraujas malā ar skatu uz zaļu meža biezokni – tas piešķir vietai romantiku. Saimniece priecājas: «Šeit ir liels miers, ko paspilgtina putnu dziesmas. Vakaros var klausīties lakstīgalas un dzeguzes dziesmās.» Tāpat neparasts ir dārza vienā malā izvietotais namiņš, ko īpaši uzslavē Smiltenes novada ainavu arhitekti. «Bērnībā mazmeita palūdza uzcelt mazu mājiņu, kur spēlēties. Sāku būvēt, likās, ka trīs reiz trīs metri būs diezgan niecīgs izmērs, taču sanāca diezgan varena māja,» šodien pasmejas vectēvs. Mazmeitiņa jau izaugusi no spēlēšanās vecuma, taču mājiņa vēl joprojām rotā vecvecāku sētu un reizēm izmantojama pat praktiskos nolūkos. «Jāņos, kad līst lietus, ir, kur paslēpties, turpinot svinības,» teic saimnieki.
Par vasaras saulgriežiem stāsta sētsvidū daiļi izslējies Kanādas ozols, kam nu jau apritējuši 20 gadi. «Tas ir īpašs ar to, ka rudenī tam nenobirst lapas. Tās nokrīt tikai pavasarī, kad zaros parādās jaunie pumpuri,» stāsta Tālis. Paēnā zem ozola zariem izkārtots miniatūrs galdiņš ar soliem, kur vakarēt, klausoties putnu dziesmās, vai radu lokā nodoties Līgo nakts maģijai.