Ja mājoklis paliks tukšs, kamēr atpūtīsieties vasarnīcā vai apceļosiet ārzemes, neaizmirstiet par savas mājvietas drošību.
Garnadži drīz vien pamana, ka saimnieku nav mājās.
«Lai arī kopējais noziedzības līmenis Latvijā samazinās, statistika rāda, ka mājokļu zādzību skaits joprojām nedaudz aug, jo sevišķi Rīgā, tās apkārtnē un lielākajās pilsētas,» stāsta SIA KOBLENZ drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks. «Vasarā vairāk tiek apzagtas tieši savrupmājas, iespējams – tāpēc, ka cilvēki atstāj vaļā durvis un logus, bet dārzā vai pagalmā stāv zāles pļāvēji, velosipēdi un citas lietas, ko zagļi ietīko. Pošoties atpūtā, nav noskaņojuma prātot par to, kas notiktu, ja atnāktu garnadži, izceltos ugunsgrēks vai plīstu kāda caurule. Daudzi sāk domāt par šīm iespējamām nelaimēm tikai tad, kad viņiem pašiem, kaimiņiem vai draugiem kaut kas nelāgs ir noticis.»
Nav nekā vērtīga?
«Ir divu kategoriju zagļi: vieni, kuriem ir konkrēti mērķi, piemēram, dators, nauda vai televizors, un otri – degradēti elementi, kuri ņem to, ko redz,» stāsta R. Terinks. «Cilvēkiem šķiet, ka viņu mājoklī vai dārza darbarīku nojumē nav nekā vērtīga. Bet tiek aiznesti dažādi iedzīves priekšmeti, lāpstas, grābekļi, zāles pļāvēji utt. Būs jāpērk jauni, un tas prasīs izdevumus. Turklāt ne visu nozagto lietu vērtība mērojama naudā. Ja zaglis aizstiepj kāzu albumu, ierakstu kolekciju vai piemiņas lietas, tās vairs nav atjaunojamas. Atsevišķi jārunā par jaunbūvēm, kuru īpašnieki domā, ka tur nav nekā zagļiem interesanta. Signalizācijas vēl nav, bieži nav pat žoga, ir pagaidu durvis un logi, iekļūt jaunbūvē ir diezgan vienkārši, un tiek nozagti apkures katli, radiatori, santehnika, instrumenti, materiāli.»
Signalizācija attur
Ja zaglis redz uzlīmi, kas norāda, ka objekts tiek apsargāts, tā visbiežāk attur viņu no mēģinājuma iekļūt mājoklī. Piemēram, no 4500 objektiem, ko Rīgā un Rīgas reģionā apsargā KOBLENZ drošība un no kuriem ap 70% ir privātpersonu īpašumā, ir bijuši tikai 9 ielaušanās mēģinājumi un viens gadījums, kad, ierodoties apsardzei, zagļi jau bija objektā iekļuvuši. Apsardzes pakalpojumu cenas ir pietiekami draudzīgas un neatšķiras no kabeļu televīzijas vai interneta pakalpojumu cenām.
Cik ātri atbrauks
«Klientam, izvēloties apsardzes firmu, vajadzētu painteresēties, cik ekipāžu ir tās rīcībā un cik ātri tās var atbraukt,» saka R. Terinks. «2011. gadā situācijās, kur bija iedarbināta trauksmes poga, notika ielaušanās, ielaušanās mēģinājums vai signalizācijas bojājums, mūsu mobilā grupa ieradās vidēji pēc 4,5 minūtēm. Rādītājs ir ļoti labs, ņemot vērā, ka apkalpojam arī Ādažus, Ķekavu, Carnikavu, Babīti, kur ir lielāki attālumi, kā arī Rīgas centru, kur bieži ir sastrēgumi. Vispārpieņemtais standarts gan pie mums, gan rietumvalstīs ir 10 minūtes. To vienmēr esam izpildījuši.»
Signalizācijai – plašas iespējas
Signalizācija pasargā ne tikai no zagļu «apciemojumiem». Piemēram, tā raida signālu arī gadījumā, ja ir zudusi elektrība. Klients par šo faktu saņem īsziņu vai ziņojumu uz elektronisko pastu, apsardzes firmas darbinieki noskaidro, kas noticis, sazinās ar klientu un pajautā, kā palīdzēt. Signalizācija darbojas arī tad, ja mājās nav elektrības, jo signalizācijas sistēmas ir aprīkotas ar atsevišķiem akumulatoriem. Ja tiek sabojāta signalizācijas iekārta, apsardze saņem signālu un dodas pārbaudīt, kas noticis.
Viena no svarīgākajām lietām mājokļa drošībai ir dūmu detektors. Tas darbojas 24 stundas diennaktī, arī tad, kad cilvēki ir mājās. Ja kaut kas aizdedzies, to var ātri konstatēt un novērst.
Trauksmes poga dod iespēju, to nospiežot, izsaukt apsardzi. To izmanto cilvēki, kuri nejūtas droši savā rajonā, veci ļaudis vai bērni, kas paliek mājās vieni, u.c. Arī jebkurai signalizācijas sistēmai var ieprogrammēt iespēju izsaukt apsardzi, nospiežot vienu pogu, piemēram, ja pie durvīm grabinās aizdomīgas iereibušas personas. «Martā stājās spēkā Valsts policijas noteikumi par izbraukumiem uz iedzīvotāju izsaukumiem. Rīgā, ja tiek apdraudēta cilvēka dzīvība, policistiem jāierodas 15 minūtēs, bet mazāk bīstamā situācijā, piemēram, jau minētā iereibusī persona pie durvīm – 40 minūtēs, ārpus Rīgas – līdz 2 stundām. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs braucam tūlīt un neuzdodam jautājumus,» saka R. Terinks.
Signalizācija arī palīdz vecākiem kontrolēt bērnu gaitas. Bērnus var iemācīt ieslēgt un izslēgt signalizāciju, nospiežot vienu taustiņu. Kad tas notiek, vecāki var saņemt īsziņu vai e-pasta ziņojumu un zināt, ka bērns ir atnācis mājās vai kaut kur aizgājis. Vasaras brīvlaikā reizēm bērni iziet no mājām, neinformējot vecākus un neaizslēdzot durvis. R. Terinks stāsta, ka šogad jau bijuši divi gadījumi, kad klienti lūguši palīdzību sameklēt bērnus – viņi atrasti diezgan ātri. Protams, jāmāca bērniem, ka tā nedrīkst rīkoties, un arī jāizskaidro, ko darīt, ja pieaugušo prombūtnē pie dzīvokļa durvīm zvana sveši cilvēki, kuri sakās esam elektriķi vai preču piegādātāji. Arī šādos gadījumos var ziņot apsardzei, lai atbrauc un paskatās, kas tie par ļaudīm.
Atslēgu glabāšana un piegāde
Šis pakalpojums ir vajadzīgs, ja mājokļa īpašnieka prombūtnē rodas situācija, kad nepieciešams tur iekļūt, piemēram, plīsusi ūdens vai kanalizācijas caurule. Apsardzes firma uzticētās atslēgas glabā seifā speciālā iepakojumā un nogādā pēc klienta norādījuma. Tas noder arī gadījumos, kad cilvēks aizmirsis savu atslēgu.
Videonovērošana
Videonovērošanu bieži izmanto individuālo māju īpašnieki – atsevišķi un ciematos, tā lieti noder arī daudzdzīvokļu mājās, pie kurām ir bērnu laukumiņi vai stāvvietas. Kad videokameras redzamības zonā parādās kāda kustība, apsardzes operators saņem signālu un redz, kas notiek pie mājas. Videoiekārtu priekšrocība ir iespēja identificēt, vai tur kustas koka zari, kaķis vai aizdomīgs tips. Modernā tehnika ļauj arī pašam klientam no jebkuras vietas pasaulē pieslēgties sistēmai un paskatīties, kas notiek mājās. Ja saimnieki dodas projām uz ilgāku laiku, par to var ziņot apsardzes firmai, kuras darbinieki regulāri atbrauks pie objekta un pārliecināsies, vai tur viss kārtībā n
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA KOBLENZ drošība
NODERĪGI
Elementārie drošības pasākumi, atstājot mājokli:
• Aizvērt logus, balkonu un terašu durvis. Arī vēdināšanas režīmā pavērts logs provocē zagļus, dod iespēju piekļūt mehānismiem un tos sabojāt, lai logu varētu atvērt līdz galam. Logi jāaizver arī tādēļ, ka lietus vai vētras gadījumā telpās var nonākt ūdens, vējš var izsist stiklus, sabojāt logu konstrukcijas.
• Lielākai logu drošībai ieteicami papildu pasākumi. Būvmateriālu veikalos nopērkami logu kliņķi ar slēdzeni un atslēdziņu – atstājot mājokli uz ilgāku laiku, vēlams logus aizslēgt. Tos var aplīmēt ar drošības plēvēm – tas nav lēti, bet aizkavē logu izsišanu un arī pasargā no saules stariem. Logus var arī aizrestot.
• Novērst pamestības iespaidu, jo tas pievērš zagļu uzmanību, īpaši svētkos vai atvaļinājumu sezonā. Te var palīdzēt apgaismojums vienā logā vai prožektors, kas reaģē uz kustību ēkas ārpusē.
Vairumam zagļu nav vēlēšanās satikties ar kādu mājas iemītnieku.
• Izslēgt visas elektroierīces, gāzes un ūdensapgādes ierīces, jo tad ir lielāka garantija, ka nenotiks dažādi starpgadījumi.
• Neatstāt redzamā vietā lietas, kas var piesaistīt zagļus, piemēram, uz palodzes novietots dators, mūzikas centrs, vērtīgs pulkstenis, rotaslietas u.c. Vēlams aizvilkt aizkarus, lai telpās nevarētu ieskatīties.
• Nogādāt aiz atslēgas visus dārza darbarīkus, zāles pļāvējus, velosipēdus un citas lietas, ja tās stāv neslēdzamā šķūnīti, nojumē vai turpat pie mājas.
• Neglabāt atslēgu zem paklājiņa, puķupodā vai citā tikpat «drošā» vietā. Atslēgu ieteicams nodot glabāšanā uzticamam cilvēkam vai apsardzes firmai.