Pelējums uz sienas

© nra arhīvs

Daudzi cilvēki savā mājoklī saskaras ar nepatīkamu problēmu – pelējumu uz sienām. Pirmajā mirklī var šķist, ka tas nav nekas nopietns, taču iedziļinoties kļūst skaidrs, ka mājvietas saimniekiem tas var sagādāt nepatikšanas nākotnē.

Pelējums ir dažādu veidu mikroskopiskas sēnītes, kas izplatās ar sporām, tiklīdz tām rodas labvēlīgi apstākļi – mitrums, siltums un slikta ventilācija telpā. Tās pārvietojas pa gaisu tā plūsmas ietekmē. Telpās sporas var ienest vienkārši – gan ar apaviem, gan ar apģērbu, kam ir bijusi saskarsme ar pelējuma sēnītēm, taču tām nelabvēlīgos apstākļos pelējuma sporas neattīstīsies. Pirms uzsāk cīņu ar pelējumu, svarīgi noskaidrot tā iemeslus, lai tad ķertos pie apkarošanas ar pretpelējuma līdzekļiem, jo, cīnoties tikai ar sekām, nevis cēloņiem, pelējums uz sienām pēc kāda laika radīsies no jauna.

Palielināts mitrums gaisā

Visbiežāk pelējums uz sienām rodas tad, ja vasarā bieži līst, arī rudenī, kad ir drēgns un mitrs laiks. Tas izskaidrojams ar pazeminātu temperatūru un palielinātu gaisa mitrumu, kura ietekmē bieži rodas kondensāts uz iekšsienām. Biežāk pelējums rodas istabās, kas atrodas mājas ārējos stūros, jo ārējie stūri ir sevišķi pakļauti pazeminātas temperatūras ietekmei. Arī vannas istabās var novērot šo nepatīkamo parādību, taču tas jau ir vairāk saistīts ar paaugstinātu mitrumu, kad karstais tvaiks mazgāšanās laikā kondensējas uz aukstas sienas. Sevišķi problemātiski tas ir, ja vannasistabai ir nesiltināta ārsiena. Tāpat pelējums mēdz bieži veidoties flīžu šuvēs. Šajā gadījumā vēlams flīžu šuves apstrādāt ar pelējuma noņemšanas līdzekļiem, piemēram, Düfa Schimmelentferner. Pelējumu var izraisīt arī pārāk blīva logu konstrukcija. Plastmasas logus iespējams blīvi noslēgt, tāpēc līdz minimumam caur tiem tiek samazināta gaisma plūsma, bet telpā paaugstinās temperatūra un mitrums. Dažkārt iekštelpās ir slikta gaisa cirkulācija, telpas netiek vēdinātas – tas arī veicina pelējuma rašanos uz sienām. Diemžēl neprecizitātes būvniecības tehnoloģiju ievērošanā var sekmēt šīs problēmas attīstību. Bieži pelējums rodas vecās ēkās, jo tajās ir slikta hidroizolācija, sevišķi ja ir no pamatiem kāpjošs mitrums, kura ietekmē uz sienām veidojas sāļi. Iespējama sāļu un pelējuma kombinācija. Šajā gadījumā cīnīties ar pelējumu ir ilgstošs, darbietilpīgs un dārgs process.

Sēnītes apdraud veselību

Lai telpās nodrošinātu atbilstošu mitruma līmeni, svarīga ir gaisa temperatūra – tai jābūt apmēram 18 līdz 20 grādi. Normāls mitrums telpās ir 45 līdz 60 procenti. Ja tas ir lielāks, tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi, lai mitrums kondensētos uz aukstām virsmām. Pelējums, kas veidojas uz mitrām sienām, ne tikai bojā ēkas vizuālo izskatu un konstrukciju izturību, bet arī negatīvi ietekmē cilvēka veselību – izraisa dažādas saslimšanas, alerģiju. Ja tas ilgstoši netiek novērsts, veselības problēmas var būt ļoti nopietnas. Sēnītēm mēdz būt toksiska, alerģiska un pat kancerogēna ietekme. Pelējuma sēņu iedarbības rezultātā var rasties astma, augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, sauss klepus, galvassāpes. Ir pelējumu veidi, kas izdala kancerogēnas vielas, izraisot aknu un plaušu vēzi. Īpaši kaitīgs pelējums ir bērniem, veciem cilvēkiem, grūtniecēm un tiem, kam ir pazemināta imunitāte.

Caurvējš palīdz pret pelējumu

Lai novērstu sienu pelēšanu, jāveic virkne pasākumu. Vispirms svarīgi veikt ārsienu siltināšanu, ja tas ir iespējams, sienas jāatbrīvo no pelējuma, tās nomazgājot un izžāvējot. Sienas var izžāvēt, izmantojot karstā gaisa ģeneratoru (pūtēju), bet vislabāk kvarca lampu, kas iznīcinās sēnīšu sporas apmetuma slāņos, ne tikai virskārtā, bet arī gaisā. Kad siena ir izžāvēta, tā jāapstrādā ar fungicīda šķīdumu, piemēram, Düfa Sanierlösung. Nedrīkst aizmirst, ka telpas ir jāvēdina. Ja telpas ir labi apkurināmas un regulāri tiek vēdinātas, tad pelēšanas iespējas tiek ierobežotas. Vācu zinātnieki ir secinājuši, ka pareizi ir vēdināt, nevis pastāvīgi turēt atvērtas ventilācijas šahtas, caur kurām iziet gaisā siltums, – trīs līdz četras reizes dienā uz piecām līdz piecpadsmit minūtēm, radot caurvēju telpās. Tādā veidā notiek strauja gaisa apmaiņa, savukārt siltuminertās telpu sienas nepaspēj atdzist. Svaigais gaiss savukārt pēc logu aizvēršanas uzsilst samērā ātri. Tādējādi tiek ietaupīta samērā dārgā siltumenerģija. Ideāli, ja var atļauties mājās iebūvēt gaisa rekuperācijas iekārtas, kas samazina siltuma zudumus, pastāvīgi vēdinot telpas. Pelējuma profilaksei ir noderīgi arī pelējumu kavējoši apdares materiāli, piemēram, speciālas krāsas mitrām telpām, kuru sastāvā esošie fungicīdi kavē pelējuma veidošanos uz virsmas, piemēram, Düfa Schimmelschutzfarbe. Tāpat ir iespējams pievienot jebkurām dispersijas krāsām piedevas, kas kavē pelējuma veidošanos – Düfa Schimmelstop.

Arī uz ēku ārējām sienām var veidoties pelējums, taču biežāk tās ir sūnas un aļģes. Likumsakarīgi, ka tās veidojas ēkas ziemeļu pusē vai vietās, ko pilnībā aizēno lieli koki vai citas ēkas. Aktuāla ir kļuvusi ēku siltināšana un ar to saistītās problēmas. Siltinātu ēku siltuma atdeve ir ļoti zema, ārsienu virsma neuzsilst. Ja mūsu vēsajām naktīm seko saulaina diena, ziemeļu pusē vai ēnā esošā ārsiena paliek auksta. Siltais un mitrais gaiss kondensējas uz aukstās virsmas, padarot to mitru un garšīgu gan pelējuma sēnītei, gan sūnām un aļģēm. Šajos gadījumos var līdzēt tikai virsmas apstrāde ar fungicīdu šķīdumu, piemēram, Düfa Sanierlösung un tam sekojoša krāsošana ar fungicīdus un algicīdus saturošām fasādes krāsām.

Reklāmraksts sagatavots sadarbībā ar Meffert Baltica UAB

**

INTERESANTI

• Maķedonijas Aleksandrs, zinot par pelējuma straujo izplatību, pavēlēja iesmērēt kuģu mastu koka pāļus un apšuvumu ar olīveļļu.

• Pirmās ziņas par pelējumu parādījušās jau Bībelē. Glābjoties no pelējuma sekām, šķirsts iedarvots.

• Pētnieki, kas 20. gadsimta 20. gados nokļuva neskartajās Senās Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenēs, nomira cits pēc cita. Viņu nāve tika saistīta ar lāstu senajam faraonam. Vēlāk noskaidrojās, ka atrastās mūmijas drēbēs dzīvoja pelējuma sēnītes viens no pašiem bīstamākajiem tās veidiem.