Rūpēs par krāšņiem un zaļojošiem skujkokiem

Gandrīz katrā košumdārzā Latvijā ir atrodama kāda egle vai priede, lielu popularitāti ir iemantojuši arī dažādu formu un krāsu kadiķi. Kad runa ir par skujkoku kopšanu, daudzi kopšanas pamatprincipi ir attiecināmi ne tikai uz skujkokiem, bet arī uz citiem mūžzaļajiem augiem, kā, piemēram, tūjām, pacipresēm un īvēm.

Skujkoku tāpat kā jebkuru citu augu kopšana sākas jau stādīšanas brīdī. Stādot skujkoku, tam tiek paredzēts ilgs mūžs, tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no kļūdām. Pareiza vietas izvēle un ieguldītās pūles, sagatavojot stādīšanas vietu, kā arī pareiza kopšana pēc iestādīšanas nākotnē atmaksāsies, jo ar dzīves apstākļiem apmierināts skujkoks neprasīs īpašu attieksmi, tāpēc ir svarīgi par tiem pienācīgi rūpēties.

Kur un kad stādīt?

Pirms stādīšanas ir jāsagatavo augsne, lai tā būtu atbilstoša auga prasībām. Lielākajai daļai skujkoku patiks viegli skāba un vidēji mitra augsne. Precīzāku informāciju par augšanas prasībām var saņemt stādaudzētavā, skujkoku iegādājoties. Jāņem vērā, ka viena un tā paša auga dažādām šķirnēm var būt atšķirīgas augšanas prasības, tāpēc ieteicams tās izzināt jau dārza plānošanas un augu izvēles posmā. Augsnes sagatavošanai un uzlabošanai labāk ir izmantot auglīgu melnzemi, satrūdējušus kūtsmēslus, bagātinātas kūdras un komposta maisījumu, var pievienot arī lēni šķīstošus minerālmēslus, taču nekādā ziņā nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus.

Neskatoties uz to, ka konteinerstādus var stādīt augu gadu, kamēr vien zemē var iedurt lāpstu, speciālisti kā piemērotāko laiku skujkoku stādīšanai iesaka aprīļa beigas vai maija sākumu un augusta beigas vai septembra sākumu. Pirmos mēnešus pēc iestādīšanas ir nepieciešams augiem veltīt papildu rūpes – tas nozīmē arī to, ka nav pieļaujama augsnes izžūšana ap sakņu kamolu. Kamēr augs iesakņojas, tas ir īpaši jutīgs pret sausumu, jo jaunās sīkās saknītes, kas veidojas šajā posmā, sausuma iespaidā var aiziet bojā, un tad augam tiek apgrūtināta gan ūdens, gan barības vielu uzņemšana, kā rezultātā tas var sākt nīkuļot vai pat aiziet bojā.

Labākam efektam – mulčēt un mēslot

Stādot augus, ir jāņem vērā arī pieauguša auga vainaga izmērs un jāatvēl katram augam pienācīga vieta, kur plest savu rotu. Stādot pārāk cieši (kas bieži vērojams dzīvžogos), augi nesaņem pienācīgi daudz gaismas, un tas var novest pie brūnēšanas. Tāpat ir svarīgi, lai skujas neskartos pie augsnes, tāpēc ir jānodrošina gaisa caurlaidība starp augu un augsni – to var panākt, mulčējot skujkoku stādījumus. Mulčas slānis aizturēs arī mitruma iztvaikošanu un nezāļu augšanu, kā arī nodrošinās dobes dekorativitāti, kamēr augi vēl ir maziņi un neaizņem visu tiem atvēlēto vietu. Pilnvērtīgam efektam mulču ieteicams klāt apmēram piecu septiņu centimetru biezumā.

Pavasarī, atsākoties veģetācijai (tas ir aktīvās augšanas periods), augus mēslo. Skujeņus parasti mēslo trīs reizes: pirmo reizi aprīļa beigās vai maija sākumā, t. i., pirms jauno dzinumu plaukšanas, otro – maija beigās vai jūnija sākumā, bet trešo ‑ līdz Jāņiem. Mēslošanai ieteicams izmantot skujkokiem paredzētos mēslojumus, kam ir samazināts slāpekļa saturs un kuru sastāvā ir magnija sulfāts. Skujkokus nedrīkst mēslot ar nesatrūdējušiem kūtsmēsliem vai vircu.

Aizsardzība ziemā un pavasarī

Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ziema ir aizkavējusies un turpina mūs pārsteigt ar bagātu snigšanu pat aprīlī. Skujkokus, tāpat kā visu ziemu, arī tagad ir nepieciešams pasargāt no sniega smaguma, kas tos var aplauzt. Sniegu ir ieteicams notraust ar nūju, sākot ar apakšējiem zariem. Tāpat, ja tas vēl nav izdarīts, skujkoki ir jāsargā no pavasara saules, kas ir spoža un jau ļoti karsta, turklāt sniegs tikai pastiprina saules spēcīgo gaismu vēl vairāk – tas atstaro starus, un tumšākā virsma (šajā gadījumā skujas) to absorbē. Tā iespaidā skujkoki apdeg, skujas kļūst rūsganas, un šāda krāsa saglabājas, kamēr ataug jaunas skujas. Izteikti jutīgi pret saules apdegumiem ir bukši, Kanādas egles ‘Conica’, zirņu paciprese ‘Boulevard’, kā arī dažu kadiķu un tūju šķirnes. Īpaši jutīgi ir skujkoki ar gaišām vai zilganām skujām. Šie apdegumi var būt tik stipri, ka augs zaudē savu dekorativitāti un no tā ir jāšķiras, bet, lai tas nenotiktu, skujkokus ir nepieciešams noēnot ar aizslietņiem vai apsegt ar agrotīklu.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Green OK

***

NODERĪGI

SKUJKOKU AUGSNES PRASĪBAS

• Egles labprāt aug saulē vai pusēnā, labi drenētā, vāji skābā (pH 5,0–6,5), vidēji mitrā un trūdvielām bagātā augsnē.

• Priedēm piemērotāka būs saulaina augšanas vieta un smilšaina, caurlaidīga, vidēji mitra augsne.

• Īvēm patiks trūdvielām bagāta un vāji skāba līdz kaļķaina augsne (pH 5,5–7,5), kurā tiek nodrošināts vienmērīgs mitrums.

• Kadiķi apmierinās vāji skāba līdz neitrāla (pH 5,5–7,0), vidēji mitra un vidēji bagāta augsne un saulaina vai daļēji noēnota vieta.

• Tūjām pienācīga ir trūdvielām bagāta, vidēji mitra, vidēji līdz vāji skāba augsne, kur tiek nodrošināts vienmērīgs mitrums, jo tūjas ir jutīgas pret sausumu.

Līga BĀLIŅA, Green OK produktu attīstības vadītāja

Kā palīdzēt saules apdedzinātiem augiem?

– Saules apdegumi rada izteiktu mitruma zudumu. Tāpēc tad, kad sals ir mitējies, laiks kļūst siltāks un sniegs nokūst, saules apdedzinātajam augam var palīdzēt atgūt zaudēto mitrumu, to apsmidzinot un laistot. Jāievēro, ka rasināt augus var tikai tad, kad tos neapspīd spoži saules stari – apmākušās dienās vai agri no rīta, un no tīra smidzinātāja. Izsmidzināmajam ūdenim var pievienot universālo Humate Green OK humusvielu koncentrātu DĀRZAM un SILTUMNĪCAI, kas paredzēts augu apsmidzināšanai. Tas ir dabisku humusvielu koncentrāts, kas ir iegūts no kūdras un ir īpaši attīrīts, līdz ar to neaizsprosto smidzinātāja sprauslas. Humusvielas spēcina augus un aktivizē to augšanu, kā arī veicina barības vielu un ūdens uzņemšanu. Miglo ar humusvielu koncentrātu ne biežāk kā reizi divās vai trijās nedēļās, ievērojot ieteicamās koncentrāta atšķaidīšanas devas.

Sākotnēji saules apdegumus ne vienmēr var redzēt, bieži tie kļūst redzami tikai aprīļa beigās vai maijā, kad skujas kļūst dzeltenīgas un var sākt birt. Tāpēc, ja ir kaut neliela varbūtība, ka saule ir kaitējusi skujkokiem, labāk laikus uzsākt to atveseļošanu. Ja nav izdevies ar mitrināšanu palīdzēt un skujas nobrūnē pavisam, steigties ar griešanu nevajadzētu. Dažkārt iebrūnējušie zariņi atkopjas, izdzen jaunus pumpurus un bojātās vietas aizaug. Ja līdz jūnija otrajai pusei nobrūnējušie zari neatkopjas, tad gan ir skaidrs, ka cietušās daļas ir jāizgriež pilnībā. To, vai augs ir dzīvs, var pārbaudīt, uz bojātā zariņa nedaudz noskrāpējot miziņu. Ja zem miziņas zars ir dzīvs, jāizgriež tikai nobrūnējušās auga daļas. Būs gan jāapbruņojas ar pacietību, kamēr auga dekorativitāte atjaunosies. Mēdz gadīties, ka apdegumi ir tik plaši, ka augam nav vairs spēka atjaunoties, tad ir jāpieņem lēmums par auga aizvietošanu ar citu augu.

Pēc bojāto vietu izgriešanas, augs ir kārtīgi jāsamēslo, lai tas varētu atgūt spēkus un ātrāk atjaunoties. Mēslošanai ieteicams izmantot humusvielas saturošu mēslošanas līdzekli, piemēram, Humate Green OK SKUJEŅIEM, kura sastāvā ir gan pilns barības vielu komplekss, gan spēcinošās un augšanu veicinošās dabiskās humusvielas. Šis ir šķidrs mēslošanas līdzeklis, ko lieto atšķaidītu ar ūdeni un kuru ir ieteicams lietot skujeņu, tūju un rododendru mēslošanai.