Kokmateriāls ir dabiskas izcelsmes polimērmateriāla analogs, kura mikrostruktūra ir sarežģīts dažādu diametru kanālu, eju, poru un dobumu caurstrāvots kambija audu masīvs, pa kuriem virzās koka sula, minerālvielas, koka barības vielas (stērķeļvielas, olbaltumvielas u.c.).
Un tieši koka sula un tajā esošās barības vielas ir visvājākais posms, lai sagrautu koksnes materiālu, tās visvieglāk sāk pūt vai vismaz dod iespēju attīstīties kaitīgām sēnītēm vai ieviesties koksngraužiem. Tieši šeit iesākas koksnes sadalīšanās procesi, kas pāriet uz citādi ļoti izturīgiem koku audiem un koksni pilnībā sabojā. Lai to novērstu, koku sulā ir jāievada vielas, kas kavē tās sadalīšanos, vai arī jācenšas kokam pilnīgi sulu atdalīt, vienlaikus izsargājot koksni arī no mitruma. Aizsargpasākumi pret trupi vai puvi pirmām kārtām ir saistīti ar viena no puves attīstības priekšnoteikumiem izslēgšanu, konkrēti, ar koksnes mitruma samazināšanu zem 20% robežas. Vienkāršākā ir dabiskā vai mākslīgā koka žāvēšana. Ja gaidāms, ka koksnes mitrums ekspluatācijas laikā būs virs 20%, vai arī ja iespējams regulāra koksnes samirkšana, to pirms iebūves piesūcina ar antiseptiķiem – fungicīdām vielām, kas konservē koksni, piemēram, INWOOD ECO vai INWOOD CLASIC. Tā kā mūsdienās ir ļoti svarīgi ievērot ekoloģiskas kokapstrādes tehnoloģijas, antiseptiķi tiek arvien biežāk nomainīti ar koksnes aizsardzības produktu sistēmu, kuras pamatā ir dabiska lineļļa (karsta lineļļa koksnes piesūcināšanai, lineļļas krāsas un lineļļas beices).
Kāpēc izvēlēties lineļļas krāsas un beices
Gadu simteņos koksnes aizsardzībai pret mitro Baltijas klimatu ir izmantoti lineļļas produkti, kas nodrošina: (1) ekoloģiski un toksiski drošu koksnes apdari; (2) koksnes konservācija tiek veikta bez kādas smakas, līdz ar to tā iespējama gan āra apstākļos, gan slēgtās telpās; (3) lineļļas produkti neveicina metāla koroziju un neizdala laika gaitā kaitīgus sadalīšanās produktus; (4) lineļļas produkti ir eļļveidīgas vielas, tie nešķīst ūdenī un tāpēc grūti izskalojas no koksnes; (5) lineļļas produktiem sadegot, neveidojas toksiski savienojumi un gāzes; (6) iestrādājot koksnē karstu (70 ) lineļļu pa slāņiem, mēs panākam dziļāku piesātinājumu (līdz pat 30 mm dziļu) un notiek papildu koka mitruma izvilkšana, ievērojami pieaug koka izturība pret pūšanu; (7) pēc piesātinājuma ar lineļļu koksni var krāsot vai tonēt jebkurā krāsā ar lineļļas krāsām vai arī apstrādāt ar lineļļas beici, kas koksnes konservācijai piešķir ilgizturības momentu un izturību pret saules UV starojumu; (8) koksne saglabā savu dabisko gadskārtu veidoto, vizuāli vērojamo tekstūru, saglabā teicamu elpošanas spēju un dabiskumu.
Kokmateriālu apstrādes process
Koksnes virsmai jābūt sausai un attīrītai no netīrumiem. Virsmu piesātina (gruntē) ar Vincents Polyline lineļļu biezā kārtā, kas pirms tam uzkarsēta līdz 70 °C, uzklājot koka šķiedras virzienā. Pēc 2 stundām lieko neiesūkušos lineļļu noslauka ar lupatu. Ļauj nožūt aptuveni 24 stundas. Lineļļas krāsu pirms lietošanas labi samaisa. Krāsu klāj ar otu. Ja netika gruntēts, tad pirmā kārta uzklājama biezākā slānī. Pēc 2,5–4 stundām nesasūkušos krāsu noslauka ar lupatu, laiks atkarīgs no koksnes tipa un virsmas veida. Krāsai jāļauj nožūt, tad krāsošanu atkārto 2–3 reizes (pēc vajadzības, kā iepriekš aprakstīts). Darba virsmas un apkārtējai temperatūrai jābūt vismaz +8 °C, un gaisa relatīvais mitrums nedrīkst pārsniegt 70%. Patēriņš ir 1 litrs krāsas uz 10–12 m2 virsmas, atkarībā no koksnes tipa un uzsūkšanas spējas.
Degšana ir koksnes oksidēšanās process augstā temperatūrā ar siltuma izdalīšanos. Koksnes degamību var samazināt ar antipirēniem – vielām, kas augstā temperatūrā kūst un veido uz konstrukcijas virsmas gaisu necaurlaidīgu pārklājumu vai piedevām vēl kūstot izdala inertas gāzes, kas arī neveicina degšanu, vai arī izdala ūdeni un kavē degšanu. Efektīvs ir kompleksais antipirēns INWOOD FIRE, kam piemīt arī antiseptiķa īpašības.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Vincents Polyline