Vaidavas pagastā Trēziņos interesantā arhitektoniskā veidojumā mīt piecu cilvēku ģimene: Normunds Cercins, SIA Dizaina centrs, mākslas galerijas Laipa un zemnieku produkcijas tirgotavas Gastronoms īpašnieks, ar sievu Ligitu, Rubenes pamatskolas skolotāju, meitām Karlīni, Kultūras koledžas audzēkni, un Undīni, J. Mediņa skolas audzēkni, un arī Ligitas tēvu.
Kad pirms astoņdesmit gadiem celtā māja sākusi brukt, ķērušies ne vien pie tās atjaunošanas, bet arī paplašināšanas. Katrā vecās dzīvojamās ēkas fasādes pusē uzcelta piebūve – dienvidaustrumos veranda, ziemeļaustrumos – lievenis un vējtveris. No otrā stāva balkona kāpnes ved tieši pagalmā. Ēkas galasienu frontonu un piebūvju apdarē izmantoti vienādi materiāli. "Māju pagājušā gadsimta divdesmitajos gados cēla sievas vecvecāki. Tai bija tiem laikiem jaunsaimnieku mājai tipisks plānojums – četras istabas, pa vidu neliels koridors un virtuve, bet ķemertiņš atradās ārā aiz kūts. Pirmo piebūvīti, tādu mazu apendicītiņu, kurā bija sausā tualete un vējtveris, uzcēla vecaistēvs," atceras Normunds Cercins, kura profesija ir cieši saistīta ar mājokļiem – viņš ir dizainers. "Nākamā bija veranda, ko uzbūvējām no gāzbetona. Astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā mēs šo telpu izmantojām tulpju ziedināšanai. Tirgojām arī dālijas. Būšu atklāts – tik turīgs, kā Krievijā – Pleskavā – tirgojot puķes, vairs neesmu bijis." "SIA Dizaina centrs ir veidojis interjeru un darinājis mēbeles tādiem Latvijā labi pazīstamiem uzņēmumiem kā Stendera ziepju fabrika un Emīla Gustava šokolāde. Es jau smejos, ka ar mani ir kā ar to kurpnieku visiem zināmajā teicienā – mēbeles manā mājās ienāk palēnām. Tās pats zīmēju un izgatavoju.
***
Kad pirms astoņdesmit gadiem celtā māja sākusi brukt, ķērušies ne vien pie tās atjaunošanas, bet arī paplašināšanas. Katrā vecās dzīvojamās ēkas fasādes pusē uzcelta piebūve – dienvidaustrumos veranda, ziemeļaustrumos lievenis un vējtveris. No otrā stāva balkona kāpnes ved tieši pagalmā. Ēkas galasienu frontonu un piebūvju apdarē izmantoti vienādi materiāli.
"Man patīk spēlēties ar faktūrām un krāsām. Kombinējot dažādus materiālus, var panākt mājīgu vidi," saka mājas saimnieks. Simtgadīgas sijas, jāņuvainags un dzīva uguns krāsns mutē telpai piešķir papildu mājīgumu.
"Veco šīferi nomainījām ar bitumena šindeli. Jumta segumu un polikarbonāta stikla nojumi virs otrā stāva ieejas sakārtoja valmieriešu uzņēmums Metāla alianse, ar ko man ir sena sadarbība," stāsta Normunds Cercins. "Meklējot nelielus interjera priekšmetus, pārāk nesaspringstu, bet citāda attieksme man ir pret stratēģiski nozīmīgiem pirkumiem, piemēram, jumta seguma materiālu. Painteresējos, kādas kuram ir kvalitatīvās īpašības, cik ilgi kalpo, kā uzturams. Jo negribas naktī lietus laikā atjēgties zem bleķa jumta, pa kuru nežēlīgi skaļi bungā lietus lāses. Vai arī zem tā paša klājuma vasarā mocīties no karstuma, jo metāls ir labs siltuma vadītājs. Spriedām, ka varētu likt māla dakstiņu jumtus, bet mūsu koka guļbūve ir pārāk veca tādam smagumam."
Vecāku guļamistabai pretī, otrā mājas spārnā, atrodas meitu Karlīnes un Undīnes istaba. Abām atvēlēta viena liela telpa, kas vairāk psiholoģiski nekā reāli sadalīta ar starpsienu – kopīgās apkures dēļ. Viena meita sūdzas, ka telpā pārāk silti, bet otrai vienmēr par vēsu, tāpēc viena starpsienas puse nokrāsota gaiši zila, savukārt otra oranža. "Karlīne ir siltuma mīļotāja. Kad pēc viņas sanāk mazgāties dušā, karstais ūdens ir noregulēts uz maksimālo līmeni."
Griestus notur 150 gadus vecas koka sijas. Pūkainas paklājs uz grīdas segts ne tikai omulībai, bet arī skaņas slāpēšanai. "Šī tomēr ir koka māja," nosaka Normunds.
Normunds stāsta, ka, nojaucot veco riju, visus laika zoba nesaplosītos būvmateriālus viņš izmantojis mājas interjerā, piemēram, sijām ēkas augšstāvā. "Es ar pietāti izturos pret senām, pārbaudītām vērtībām. Tāpēc arī vējtverim izmantoju mājas vecās ieejas durvis. Tiesa, domājot par ērtībām un liekot siltās grīdas, bija jāatsakās no daudz pieredzējušā laukakmens."
Griestu slīpums apšūts ar mājas saimnieka galdniecībā izstrādātiem dēļiem. Lai nerastos iespaids, ka guļamistaba šā apšuvuma dēļ līdzinās pirtiņai, Normunds daļu plaknes nosedzis ar ģipškartonu. "Ilgu laiku gulējām uz matrača, jo nevarējām atrast savām vēlmēm atbilstošu gultu, bet guļamistabā pie loga lepnā vientulībā stāvēja nelielas igauņu firmas dizainēts krēsls. Tiesa, viņi bija mazliet grēkojuši, jo diezgan spēcīgi kopēja kāda pazīstama Milānas mēbeļu dizainera radīto zvilni."
Tagad gultas jautājums esot atrisināts – Normunds uzticējies kādam itāliešu kompānijas ražojumam. Savukārt lielo stikla kupolu pēc pasūtījuma esot izgatavojuši uzņēmuma Gaiziņš meistari. "Ieraugot mani nākam, visi kā viens iesaucās, lai es kaut ko tik lielu vairs nepasūtu (kupolam ir 60 cm diametrs), jo krāsnis neesot tik ietilpīgas, lai varētu tādu bumbu apdedzināt. It kā sešas esot saplīsušas.