Austriešu arhitekta un profesora Folkera Gīnkes vārds Latvijā nav svešs. Viņš ir atzīta autoritāte gan arhitektūrā, gan akadēmiskajā vidē. Pēc viņa projektiem ir uzbūvētas mākslinieciskas un oriģinālas ēkas, kuru vidū ir objekti ar sabiedrisku un sociālu nozīmi, gan privātmājas atraktīvai dzīvei.
Tagad pazīstamā arhitekta projekts top arī Latvijā. Folkera Gīnkes projektētā ēka atradīsies Liepājā, kur ir paredzēta daudzfunkcionālā kultūras centra Lielais dzintars būvniecība. Projektēšanas darbus veica Giencke&Company – Latvia, kurā darbojas ne tikai austriešu, bet arī Latvijas arhitekti.
Liepājas daudzfunkcionālais centrs Lielais dzintars būs
viens no lielākajiem kultūras infrastruktūras objektiem Kurzemes reģionā. Daudzfunkcionālā kultūras centra būvniecībā plānots investēt ne tikai valsts un pašvaldības līdzekļus, bet arī piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Par projekta ieceri, kā arī par to, kas notiek arhitektūras pasaulē, stāsta arhitekts un profesors Folkers Gīnke, kurš viesojās Rīgā.
– Jūsu arhitektu biroja Giencke&Company darbs 2003. gadā uzvarēja Liepājas domes rīkotajā starptautiskajā ideju konkursā. Kāda bija ēkas arhitektūras iecere?
– Liepāja ir daudzveidīga pilsēta ar brīnišķīgu izvietojumu starp jūru un ezeru. Lielais dzintars būs redzams, jau iebraucot Liepājā un šķērsojot tiltu. Tas atradīsies labajā pusē, Radio un Jūras ielu stūrī, bijušā kinoteātra vietā. Gribu uzsvērt, ka Lielais dzintars nebūs tikai koncertzāle – tas būs daudzfunkcionāls centrs. Sākotnējā iecerē paredzēja apmēram 15 funkciju. Esmu pārliecināts, ka kultūras un sabiedriskajām norisēm ir milzīga loma. Tāpēc šai ēkai būs liela nozīme pilsētas attīstībā un dzīvē.
Runājot par ieceri, ir paredzēts, ka ēkas pirmais stāvs būs atvērts un pieejams pilsētniekiem. Zinājām, ka Liepāja padomju laikā ir bijusi pilsēta ar ierobežotu pieejamību. Domāju, ka celtnes arhitektūra un funkcionalitāte varētu piešķirt pilsētai jaunu identitāti. Daudz domājām par to, kā padarīt ēku atvērtu un sabiedriski pieejamu. Mēs gribētu, lai katrs liepājnieks varētu apmeklēt šo centru, arī tad, ja nenotiek koncerti vai pasākumi. Pamatiecere bijā šāda – tā būtu vieta, kur var notikt kultūras un sabiedriskie pasākumi un kur liepājnieki varētu ienākt, satikties un labi pavadīt laiku. Šeit būs arī vieta, kur iedzert kafiju un izlasīt avīzi, kā arī uzzināt par pilsētas jaunumiem.
Mūs iedvesmoja tas, ka Latvijā ir ļoti attīstītas dziedāšanas tradīcija, un tas, ka šeit ir pārsteidzošs tautas dziesmu krājums. Reiz ar diriģentu Imantu Resni runājām par ieceri, ka Liepājā varētu būt izveidota tāda maģiska vieta mūzikas pasaulei. Multifunkcionālais centrs nozīmē arī to, ka šeit būs mūsdienīgi aprīkota koncertzāle 1000 apmeklētājiem, mūzikas skola, mūzikas klubs. Ēkā būs transformējama koncertzāle, kā arī tur būs telpas Liepājas simfoniskā orķestra ikdienas darbam. Tajā paredzēts iekārtot plašu mūzikas bibliotēku, telpas izstādēm, semināriem, lekcijām, kā arī citām pilsētas un reģiona sabiedriskās dzīves aktivitātēm. Ēkā būs arī neliela zāle jeb eksperimentālā skatuve, uz kuras varēs muzicēt un uzstāties jaunās grupas. Otrajā būvniecības posmā ir paredzēta Plazas izbūve virs Radio ielas, kas savienos koncertzāli ar komerccentru, kas taps trešajā būvniecības posmā un kalpos koncertzāles ekspluatācijas izmaksu finansēšanai.
Mūsu iecere uzvarēja starptautiskajā konkursā, kurā piedalījās arī pazīstami arhitekti no Amerikas un Austrālijas. Projekta priekšrocība ir arī tā, ka izstrādē piedalījās pasaulē labākie speciālisti, piemēram, akustikas daļu izstrādāja projektētāju birojs Müller BBM no Minhenes, kas ir viens no trīs labākajiem uzņēmumiem šajā jomā. Savukārt apgaismojumu projektēja Bartenbach Lichtlabor no Austrijas. Profesors Kristians Bartenbahs (Christian Bartenbach) pasaulē tiek uzskatīts par modernā apgaismojuma projektu iedvesmotāju. Viņš ir Insbrukas universitātes Apgaismojumu akadēmijas (Lichtakademie der Universität Innsbruck) vadītājs. Šo ēku esmu arī projektējis. Projekta Lielais dzintars radītāji ir starptautiska komanda, bet viena trešā daļa no visiem arhitektiem ir no Latvijas. Viņu vidū SIA Arhitekta J. Pogas birojs projektētāji un tehniskā projekta izstrādātāji – Constructus Consulting. Esam izveidojuši uzņēmumu Giencke&Company – Latvia. Mani partneri ir Juris Poga un Egils Kviesis, kurš pārstāv Constructus Consulting. Jāatzīst, ka ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, kurā visas puses ir ieguvēji. Pašlaik tehniskais projekts jau ir izstrādāts un tiek gaidīts saskaņojums no Liepājas būvvaldes.
– Ko ņēmāt vērā, veidojot ēkas vizuālo veidolu?
– Vizuālais veidols tika radīts, ņemot vērā ēkas funkcijas un pasūtītāja uzstādījumus. Mēs gribējām, lai ēka būtu pamanāma jau no tālienes. Tā ir kā stikla čaulā, kurai varēs redzēt cauri. Savukārt iekšējai daļai ir skulpturāls veidols, kas ir pamanāms, jo ir izstrādāta speciāla apgaismojuma koncepcija, ko īpaši varēs novērtēt diennakts tumšajā laikā. Projektā nav paredzēts ielas apgaismojums ap šo ēku. Lielais dzintars pats izstaros gaismu un apgaismos apkārtni. Tas būs ļoti oriģināls apgaismojums, kuru izstrādāja projektētāji – Bartenbach Lichtlabor. Arī iekštelpu apgaismojums būs neierasts, jo nebūs tradicionālās lampas, bet būs izgaismotas sienas. Šāds risinājums padarīs ēku pamanāmu.
Mēs rūpējamies arī par pilsētbūvniecisko vidi, kas ir ap šo ēku. Esmu pārliecināts, ka centrs veicinās pilsētvides attīstību. Uz arhitektūru raugos kompleksi, jo ēkām ir jābūt saspēlē ar vidi. Bieži vien vide, kuru izveido arhitekts, rada pilsētā jaunus vaibstus un pat jaunu raksturu.
– Jūs esat Insbrukas universitātes profesors ar starptautisku pieredzi, lasāt lekcijas daudzās augstskolās, tajā skaitā arī Jeilā, Londonā. Kā vērtējat arhitektūras virzību un jaunos projektus?
– Austrijā lielākās skolas atrodas Vīnē, Grācā un Insbrukā. Arhitektūrā starp vairākām skolām ir vērojama konkurence, piemēram, savstarpēji konkurē Vīnes un Grācas skolas. Vīnē ir vairāk klasiskā virziena piekritēju, savukārt Grāca ir avangardiskāka. Insbrukas augstskolā, kurā es pasniedzu, cenšamies veidot starptautisku gaisotni. Šeit viesojas pasaulē atzīti arhitekti un dalās savā pieredzē. Viens no aktuāliem virzieniem ir eksperimentālā arhitektūra.
Pašlaik arhitektūrā strauji attīstās digitalizācija. Tagad, izmantojot modernu programmatūru un jaunās tehnoloģijas, var projektēt un radīt jaunu arhitektūru. Tiesa, digitālās arhitektūras trūkums – projekti, kad tie ir īstenoti dzīvē, ne vienmēr ir tik perfekti kā datorā. Otrs virziens ir intelektuālā arhitektūra, kas palīdz radīt savdabīgus un oriģinālus projektus. Arhitektūrā, līdzīgi kā modē, arī ir savas aktuālās tendences. Ir arī virzieni, kas jau daudzu gadu garumā ir moderni un izplatīti. Piemēram, runājot par materiālu izvēli, pēdējo gadu laikā ir pārsteidzoša stikla izmantošanas daudzveidība. Šim materiālam piemīt unikālas īpašības, kuras palīdz veidot gan arhitektoniski interesantas, gan drošas celtnes. Tas ir gan caurspīdīgs, gan izturīgs materiāls. Stikls dod iespēju maksimāli izmantot dabisko gaismu. Daudzi stikla ražotāji tagad piedāvā materiālu ar speciālajiem pārklājumiem, kas atstaro nevēlamos saules starus. Ir izstrādāts arī tāds stikls, kuram ir pašattīrīšanās efekts. Stikla virsma ir ar zemu saķeri – tas nozīmē, ka pie tās nepieķersies netīrumi un putekļi. Strauja attīstība ir arī koka māju būvniecībā, kas notiek saistībā ar zema energopatēriņa ēku būvniecību. Modernā arhitektūra nav iespējama bez augstu energoefektivitātes rādītāju sasniegšanas. Tas virziens, ko mēs piedāvājam – būvēt ekonomiski, bet ļoti efektīvi.
– Kā modernā arhitektūra iekļaujas mūsdienu pilsētās, un kā to uztver iedzīvotāji?
– Ir labs piemērs no Grācas, kas 2003. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tur tika īstenoti vairāki projekti. Slavenie arhitekti Pīters Kuks un Kolins Forners uzvarēja arhitektu konkursā par izstāžu un muzeju ēkas projektu. Mākslas namu Grācā manā vadībā vērtēja ekspertu žūrija, kuras sastāvā bija izstāžu veidotāji un arhitekti. Pateicoties tam, ka projekta vērtēšanas žūrijā bija zinoši cilvēki, tika pieņemt lēmums atbalstīt šo savdabīgo projektu.
2003. gadā Grācā tika izbūvēta arī mākslīga sala, kas sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas un arī nepatiku. Mūra sala Grācā bija visapstrīdētākais projekts. Pirms būvniecības to noraidīja gan plašsaziņas līdzekļi, gan 90 procenti iedzīvotāju. Tagad, kad šis modernās arhitektūras paraugs ir realizēts un pazīstams, izrādījās, ka cilvēkus tas interesē. Tas kā magnēts pievelk tūristus no visas pasaules. Eiropas kultūras galvaspilsētas gada beigās Grācas iedzīvotājiem jautāja, ar kuru no daudzajām jaunizveidotajām celtnēm viņi identificējas visvairāk. Interesantākais bija tas, ka vairāk nekā 90 procentu grāciešu nobalsoja par projektu Mūra sala, ko viņi pirms tā realizācijas bija vētraini nolieguši.